Vai var mīlēt par daudz?

Daudzas no jums jūt, ka spētu savu mīlestību kādam dot pārpārēm – lutināt, ziedoties, rūpēties, tikai nez kāpēc no mūsu lielās mīlestības lielākā daļa vīriešu bēg kā no uguns. “Viņš tevi vienkārši nenovērtēja,” viszinoši secina draudzene. Bet vai tiešām esi tik vērtīga, ka neviens princis nespēs tādu bagātību uz saviem pleciem nest? Droši vien ir dzirdēta arī versiju, ka esi savu mīļoto gluži vienkārši mīlējusi par daudz. Vai tas maz iespējams? 

Tu uzzini, ka tavs nu jau bjušais mīļotais pēc šķiršanās no tevis satiekas ar īstu maitu. Ne jaunā dāma gatavo, ne kreklus gludina, ne lāga kaut ko saprot no jaunākajām teātra izrādēm. Un lielākā netaisnība ir tā, ka viņš viņai gan jaunus zābaciņus iegādājies, gan veikalos līdzi staigā, jaunas štātes izvēlēdamies. Tu nekad mūžā neapgrūtināji savu vīrieti ar lūgumiem pēc dāvanām – nav jau viņam nabagam naftas magnāta alga, bet pati gan pa kādai stilīgai šallītei vai šlipsītei ik pa laikam iegādājies  – tev taču mīļotā dēļ nekā nav žēl. Tad kāpēc pēc visas šīs idilles tik krasas pārmaiņas?

Kad visa ir par daudz
Tā visa tiešām var kļūt par daudz. Kad vīrietim ir viss, viņam gluži vienkārši kļūst garlaicīgi. Kad mājās lietas notiek pašas no sevis – viss sagulst savās vietās, siltas vakaraiņas un smaržīgas brokastis ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, vīrietis sāk kļūt neapmierināts pats ar sevi. Viss ir kā Leiputrijā, uz kurieni gan tiekties? Vīrietim nav, kur sevi izlikt, realizēt, viņš sāk šīs asākās izjūtas meklēt kaut kur citur.

Ainis: “Man mājās ir viss, bet man gluži vienkārši ir garlaicīgi. Arvien biežāk pieķeru sevi pie domas, ka gribas kaut ko pamainīt. Es pat gribētu, lai kāds man mazo skandāliņu sarīkotu, kad es atnāku nevis astoņos pēc darba, bet pusnaktī, jo esmu ar draugiem aizsēdejies. Sieva ir ļoti saprotoša, par daudz saprotoša, nē, ne vienaldzīga, bet tāda nenormāli čomiski iztapīga. Esmu sev pārmetis, ka es kā tāda bāba nezinu, ko gribu. Kad viss ir, tad no žira besies. Bet grozies kā gribi, tā tomēr ir taisnība. Es pat dažreiz esmu mēģinājis būt riebīgs, bet arī tad viņa man nepārmet, redzu, ka ir vannas istabā raudājusi. Bet kāpēc tu nepastāvi par sevi un neliec manīt, ka esi aizkaitināta?”

Vīrietis ir iekarotājs
Attiecību sākumā spēlītes un dažādas nervu kutinošas situācijas bija tāda kā ierasta lieta, bet kad ligzdiņa jau kopā savīta, tad daudzām šķiet, ka var atpūsties. Var jau gan, bet  arī šai komforta zonai jāzina robežas. Savstarpējā uzticēšanās un lieliskas attiecības ir viena lieta, bet galu galā vīrietis taču ir mednieks. Un ko gan viņam medīt, ja medījums katru dienu guļ pie alas un nemaz necenšas ap to kaut vai bēgšanas pieklājības riņki izmest? Viņš agri vai vēlu pamet acis apkārt – re, tur aiz attālākā krūma kust apetītelīgas antilopes dupsis, varbūt varēšu pakaļ padzīties, kājas rokas izkustināt, zobus sulīgā medījuma miesā iecirst ar īstenas uzvaras prieku! Un viņš to izdara, un uzvaras garšu patiešām sajūt. Tā reizēm var kļūt par narkotiku, un tad nekādas siltās čības un pīrāgi pēc mammas receptes vīrieti mājās nenoturēs.

Aleksandrs: “Biju ar draudzeni kopā desmit gadus, kad aizgāju pie citas meitenes. Pareizāk sakot, man viņa iepatikās, es viņu sāku aplidot. Kad aizgāju, mums vēl nemaz nebija intīmu attiecību. Draudzene bija pārvērtusies par pilnīgu mājas peli, es, par mājas pelmeni pie televizora. Ja es vismaz rāvos basīti ar puikām uzspēlēt, viņa pat ar draudzenēm uz kokteili negāja. Ja arī bija meiteņu saiets, tad pie mums – nu tā, lai redzu, viņa jau neko sliktu nedara un nekur nepazudīs. Arī vizuāli šķita, viņa vairs nerūpējas par to, kā izskatās. Tā teikt, mēs jau viens otru tik labi pazīstam, ka nav vērts pūlēties. Bet es vienmēr ar šausmām esmu skatījies uz tām trīsdesmitgadīgajām tantēm, kuras pēc diviem bērniem ir pārvērtušās par Karlsoniem bez sejas. Kāpēc tā? Vai tiešām tik ļoti jāupurējas ģimenei? Un, ja vīrs tevi nevar atbalstīt un tev ir jānoperas pa māju līdz kliņķim, kam tas vispār vajadzīgs? Es neesmu šāda dzīvesveida piekritējs, tāpēc, tikko redzēju savā draudzenē šādu potenciālu (bērnu mums vēl nebija), laikam vienkārši aizbēgu.”

Ar vienu kāju mājas čībā, ar otru mīļākās buduārā
O, jā! Neaizmirsīsim par medniekiem, kuri pēc katra medību pārgājiena tomēr atgriežas siltajā alā. Arī šajā reizē būs vainojama pārāk lielā mīlestība, un nereti pret vīrieti tā ir tik liela, ka arī tad, ja esi informēta par sava sirdsāķīša sirojumiem, varonīgi pieciet un gaidi, kad viņš nāks pie prāta un atgriezīsies pie tevis pavisam. “Es taču esmu sieva”, tu saki, “un viņš dzīvo manā mājā!” Bet, ja tā padomā, vai tas tiešām ir tāds ieguvums? Iespējams, tikai tad, kad mājas pele sarosīsies un uzšaus pa asti sirojošajam runcim, viņš patiešām saausīsies uz sapratīs, kur tam īstās mājas. Ja rezultāts tomēr nav tev labvēlīgs, arī tad būsi spērusi soli uz priekšu pretī mīlestībai pret sevi nevis kādu citu.

Gunārs:Manā dzīvē ir bijis posms, kad uzvedos slikti. Man bija cita sieviete, bet no mājām prom negāju, jo šķita, ka tik radikālas pārmaiņas vēl nav vajadzīgas. Sieva uzzināja un gluži vienkārši lika man izvēlēties. Es, godīgi sakot, biju pārliecināts, ka viņa samierināsies ar situāciju vai lūgs vairs nesatikties ar šo sievieti, bet viņa vienkārši lika izvēlēties. Tad es pirmo reizi sajutu bailes viņu pazaudēt un patiešām izvērtēju prioritātes.

Vai tikai sievietes?
Nē, nē, ne jau tikai sievietes prot būt mīļas par daudz, noteikti kāda no mums savu pielūdzēju vidū atminēsies puisi, kurš ziedus mēdza dāvināt no rīta, vakarā un pusdienas laikā. Tāpat draugs nekad neiebilda un pārāk daudz tev uzticējās, atstādams uz deju grīdas ar ugunīgo kolēģi, kurš tavus gurnus nepārprotami skāva pārāk cieši. Justies kā princesei ir patīkami, bet kur tad jaukā satrukuma sajūta, taureņi vēderā – vai šodien atnāks, vai piezvanīs? Kur kaisle?

Lai arī tev šķiet, ka mīlestība tevī kūsā pāri malām un saldais mīlas trauks teju savā pārpilnībā gāžas apkārt, der padomāt par veselīgām dozām, kā savas rūpes izpaust. Pārspīlejot savu tagadējo vai potenciālo partneri vienkārši nosmacēsi. Atceries veco labo teicienu – kas par daudz, tas par skādi. Un noteikti mūc no sava mednieka – iekarotāja, bet neskrien pārāk ātri, lai tevi  laiku pa laiciņam tomēr varētu notvert.

13 komentāri
  1. Varbūt kāda var padalīties savos noslēpumos, kā tad īsti no tās mājas peles pārvērsties par vienmēr iekārojamo gardo kumosiņu (arī pēc n-tajiem gadiem)?

  2. Ideaali..rakstam piekriitu pa visiem 100%, pec shitada raksta sievietes paliek gudrakas (vismaz es), un atklaju arvien vairak lietas, kas palidzes man but stiprai un sakardinat virieshus..paaaldies autorei 😉

  3. Interesants raksts. Sievietei nevajag visu laiku gatavot un gludināt, vajag radīt situācijas, kad vīrietis ir spiests to darīt. Jāiet ēst ārpus mājas, atnākot majās pēc tikšanās ar draudzeni, uzreiz nemesties gatavot, lai pats izdomā, ko ēst, badā nenomirs un noteikti sievietes vērtība viņa acīs nemazināsies, ja nebūs vakariņas.

  4. Nē mīlēt par daudz nevar. Tas, ka kāds grib visu laiku būt otra klātbūtnē … – Tā nav mīlestība, drīzāk kaut kāds privātīpašnieciskums.

    Mīlot otram nekādi pienākumi netiek uzlikti, nekādas prasības netiek uzstādītas.
    Nav tādas situācijas, kad viens mīl vairāk, otrs mazāk. Ar mīlestību ir kā ar ticību vai nu tu tici (sev, dievam, dabas likumiem …) vai arī netici, attiecīgi vai nu mīli vai arī nemīli. cits stāvoklis ir tikai paša maldi, tās ir visas citas jūtas, tikai ne mīlestība. Mīlestība nepieļauj negatīvas domas, emocijas – vienkārši nespēj sadzīvot. Mēs visi tik ļoti gribam būt mīlēti un mīlēt paši, ka sabiedrības jau valda stereotipi – ka katram savā dzīvē ir jāizjūt mīlestība un bailes – bailes atzīt, ka tā arī vēl nav sanācis izjust mīlestību. ir ļoti maz to cilvēku, kas izjūt mīlestību – tādu kā romānos (“Margarita un Meistars” ). Vienkārši ir jāpieņem, ka nospiedošais vairākums savā mūžā neizjūt mīlestību vispār. Jāsamierinās, ka mūsu sabiedrība ir tik materiāla, ka mēs jau sen neattīstam sevi garīgi, līdz ar to nespējam izjust daudzas jūtas. Palasot Ķīniešu rakstus, kas tapuši pirms 4000 gadu nākas secināt, ka tad – senatnē cilvēks bija augstāk attīstīts, jā nebija viņam to ērtību, tehnikas un ekstru, kas ir mūsdienās, bet tam senajam cilvēkam nemaz to nevajadzēja un senais cilvēks pēc tā nemaz netiecās. Būtība mēs esam palikuši barbari un ja mums pēkšņi atņemtu tehniku un datorus, es domāju, ka mēs atrastos akmens laikmetā. Nevar vienlīdz pastāvēt tieksme pēc naudas, varas un mīlestība. Mīlestība tas ir cits – augstāks attīstības līmenis. Tāpēc man liekas absurdi teksti – “Es mīlēju par daudz” “Es viņu mīlēju, bet viņš maita …”

    Lai Jums veiksmīga diena un ceru, ka nedaudz būs par ko aizdomāties.

  5. Izlasiju to, ko visas labi zinām.Man nācies piedzivot daudz skaistu brižu, taču ari vilšanās bijušas daudz. Varu par visiem 100 apgalvot, ka man nav nācies vēl sastapt nevienu virieti, kas būtu bijis uzticigs savai milestibai. Agri vai vēlu medibu lauki vilinās, ja medi, tatad dzivnieciskais nav svešš. Izdarisim secinajumus, kas skar mūs pašas – katru individuāli. Jūs varatbūt vis, vis un vis….Taču tas neko nemainis! Ja gribat uz kādu laiku savu miloto no medibu atkaribas atturēt esat nedaudz nesasniedzamākas, neizprotamākas un patstāvigākas.Ejiet izklaidēties, uz sporta klubiem, celojat, kā to dara viņi. Esat noslēpumainākas, un nekad nelaujat viņiem justies pilnigi droši, tieši tā .kā to dara vini.Esat vienmēr formā, lai citu viriešu skatieni sagādā jums gandarijumu

  6. Bet Tu pats mīli kādu sievieti un esi spējīgs arī kaut ko dot viņai, savu mīlestību?

  7. Raksts labs. Dažreiz tik tiešām gribas domāt, ka jo labākas, mīļākas, skaistākas, saimnieciskās utt. būsim, jo vairāk mūs mīlēs. Bet reti kad tā notiek. Mednieks, instinkti… nu lai vai kā tur būtu ar tiem vīriešiem, es visām tām, kas “mīl par daudz”, novēlu darīt visu pēc vislabākās sirdsapziņas, atskaitoties tieši sev un pašas uzstādītajiem ideāliem, jo tā īsti perfekts un ideāls nevienam citam cilvēks nemaz nevar kļūt, tad nu vismaz centīsimies patikt sev un cerēsim, ka kāds tiešām mīlēs un novērtēs no visas sirds..

  8. Njā, diemžēl tā ir, ka dzīve ir vieni vienīgi kumēdiņi, un masku novilkt nedrīkst nekad un nevienam. Tas, protams, nenozīmē, ka jāizvairās no sirsnības un patiesuma attiecībās, tomēr jābūt zināmai atturībai un patstāvībai arīdzan. Visvairāk sievietei, šķiet, piemērots kaķa tēls (par ko šur tur lasīts), jo kaķis saimniekam pieglaužas un no sirds to atbalsta, kad tam grūti, bet kad viss ok, tad lepni paceļ asti un graciozi pazūd aiz stūra. 🙂

  9. Citāts “Es neesmu šāda dzīvesveida piekritēja, tāpēc, tikko redzēju savā draudzenē šādu potenciālu (bērnu mums vēl nebija), laikam vienkārši aizbēgu.””

    Nu sakiet kā ir – vai tiešām vīrieši šos komentārus raksta, vai tomēr pašas piedzejojat?

  10. Paldies, Andri, par pamanīto kļūdu 🙂 Tiešam komiski sanācis. Iespējams, tā radusies tāpēc, ka daži vīriešu kometāri saņemti arī mutiski, bet autore ir sieviete, tādēļ tuvāka izteikšanās sieviešu dzimtē. Atvainojamies.

  11. Jāmīl vispirms jau SEVIun jābūt saskaņā ar SEVI. Nevajag darīt otra dēļ, vēl jo vairāk, ja viņš to nekad nav prasījis un vēl pēc tam gaidīt pateicību, tad viss būs kārtībā.
    Ziedojam labdarībai jau arī SEVIS dēļ vairāk nekā tā kam to naudu vajag, lai paši sajustos priecīgi par to, ka palīdzējām.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.