VAI un CIK dot KABATAS NAUDU bērnam?

Kabatas naudas temats bieži vien ir vieta karstām diskusijām ģimenēs, kurās aug bērni. Speciālisti ir pārliecināti, ka “jo ātrāk bērns apgūst naudas vērtību, jo labāk”, kamēr vecāku bažas saistās ar uztraukumu par naudas nekontrolētu izlietojumu. Vai bērnam būtu jādod pašam sava naudiņa, un, ja regulāri jāpiešķir kabatas nauda, tad atklāts paliek jautājums – cik? Vai varbūt tomēr labāk, ja vecāki paši rūpējas par visiem bērnam nepieciešamajiem pirkumiem? Mūs konsultē medicīnas sabiedrības „ARS” sertificēta ārste-psihiatre, kā arī divu bērnu mamma- Dr. Inga Zārde.

Kālab vajadzētu piešķirt kabatas naudu?
Bērnam interese par naudu rodas agri. Iepirkšanās kopā ar vecākiem veikalā ir pirmā bērna pieredze par naudas tērēšanu un izdevumu plānošanu. Nereti redzēts, ka pie lielveikala kases bērns grib būt tas, kas pārdevējai iedod naudu un paņem atlikumu. Šī interese būtu jāveicina. Par naudas vērtību, tērēšanu un iekrāšanu ar bērnu var runāt jau no agras bērnības. Bērnam var piešķirt nelielu kabatas naudu jau no brīža, kad viņš prot skaitīt. Viņam var palīdzēt saprast, kuras ir lietas, kas patiešām nepieciešamas (apģērbs, apavi, ēdiens), kas ir tās lietas, kuras bērnam vienkārši patīk, noder izklaidei (rotaļlieta, mūzikas disks), un kādas lietas bērns kāro iegūt, un ir gatavs tam sakrāt naudu (velosipēds, planšetdators). Galvenais iemesls, kāpēc dot kabatas naudu bērnam, ir tieši mācīšanās prakse, proti, mācīties nopelnīt naudu, iekrāt un tērēt to, pārvaldīt savas finanses – to visu var jau no bērnības. Pieaugušo vecumā tas var palīdzēt rīkoties ar naudu gudri, lietderīgi, plānveidīgi. Kabatas nauda var palīdzēt iemācīt, ka ne vienmēr visas lietas ir iegūstamas uzreiz, tikko tās sagribas. Reizēm jāpagaida, jāpārplāno, jākrāj. Kabatas naudas došana bērnam var lieliski palīdzēt saprast, kas ir vajadzības, vēlmes, kuras var apmierināt uzreiz un vēlmes, kuru apmierināšanai nepieciešams iekrāt.

Kabatas naudas došana = uzticības paušana bērnam?
Jā, saņemot kabatas naudu, bērns noteikti jūtas kā līdzvērtīgs ģimenes loceklis, var kļūt pašpārliecinātāks, drošāks. Pat, ja tās ir nelielas summas, kabatas nauda var palīdzēt bērnam sajuties neatkarīgākam, atbildīgākam. Kabatas naudas piešķiršana noteikti veicina viņa atbildības sajūtu, māca plānot savus izdevumus, atpazīt kļūmes naudas tērēšanā. Naudas pārvaldīšanu labāk sākt mācīties jau bērnībā, kad naudas summas, ar kurām jādarbojas, vēl ir salīdzinoši mazas.

Kabatas nauda iemāca bērnam naudas vērtību
Kabatas naudas esamība var pakāpeniski iemācīt naudas vērtību. Piemēram, ja agrāk bērns veikalā lūdzās vecākiem nopirkt kādu našķi vai rotaļlietu, tad, sasniedzot vecumu, kad bērnam ir “sava” nauda, vecāki var aicināt bērnu pašam pirkt kāroto.

Pelnām vai dodam par velti?
Tas atkarīgs no katra vecāka pārliecības un pieredzes. Daži vecāki uzskata, ka bērnam ir jāsaņem kāda noteikta naudas summa, jo viņš vienkārši ir konkrētās ģimenes loceklis. Viņam pienākas neliela daļiņa no ģimenes budžeta, nevis alga par mājas darbiem. Es domāju, ka ir labi, ja ģimenē katram ir pašsaprotami sadzīves pienākumi, par kuriem nauda netiek maksāta (saklāt savu gultu, novākt savu vakariņu šķīvi, iznest atkritumus, utml). Taču var iedrošināt nopelnīt naudu par kādu īpašu, neikdienišķu darbu. Katra ģimene var izlemt, kurš darbs skaitās pašsaprotams, kurš neikdienišķs.

Naudas summa atkarīga no vecākiem
Katrs vecāks var izvēlēties, cik lielu summu bērnam dot kā kabatas naudu. Tas tiešām atkarīgs no katra rocības un pārliecības, un mērķa, kam kabatas nauda nepieciešama. Var apjautāties, cik daudz kabatas naudas saņem bērni no līdzīgi situētām ģimenēm, svarīgi arī pārrunāt ar bērnu, kādēļ izvēlējāties piešķirt tieši tādu summu. Bērnam pieaugot, var palielināt arī kabatas naudas summas.

Nauda dienai, nedēļai vai mēnesim?
Tas atkarīgs no bērna vecuma. Jo lielāks bērns, jo ilgākam laika periodam naudu var iedot. Var iedot noteikto summu vairākās banknotēs vai monētās. Tas palīdzētu bērnam labāk naudu sadalīt pa dienām vai nedēļām. Tādējādi arī būtu vieglāk atlicināt kādu naudas summu krāšanai.

Pirms kabatas naudas došanas izspēlējam spēles
Par naudu un tās vērtību, nepieciešamību ar bērnu var runāt jau no agras bērnības. Sākotnēji tas var būt spēļu formā (bērns var iejusties pārdevēja lomā un sarīkot “tirdziņu”, censties pārdot savus izgatavotos radošos darbus). Veikalos nopērkami ari spēļu kases aparāti, kas var palīdzēt labāk izprast, ka nauda nav viens liels, mistisks lielums, bet gan dalās latos un santīmos). Tas var palīdzēt bērnam saprast, kā rodas nauda, kliedēt priekšstatu, ka nauda vienkārši stāv makā vai bankomātā un ir pieejama, kad vien iegribas. Vēlāk var skaidrot un parādīt bērnam, ka naudu tērē ne tikai pārtikai, apģērbam un rotaļlietām, bet arī par dzīvesvietu, pakalpojumiem (elektriķa, santehniķa, friziera, u.c.) Svarīgi, lai bērns ierauga kopainu. Kopumā bērnam jāsaprot, ka kabatas nauda ir viņa nauda, un viņš pats var izvēlēties, kur to tērēt. Taču vecākiem būtu arī skaidri jānosprauž robežas. Piemēram, ka kabatas nauda nav iedota, lai bērns pirktu cigaretes vai tērētu to datorsalonā par datorspēlēm.

Lielīšanās ar kabatas naudu
Visi bērni kādā dzīves posmā mēdz lielīties. Tādējādi viņi vēlas pievērst sev uzmanību, saņemt atzinību, “piederēt” kādai cilvēku kategorijai, justies īpaši. Lielīšanos nevajadzētu atbalstīt un veicināt, tā būtu jāaptur jau agrīnā vecumā. Bērnam jājūt, ka viņš ir, pirmkārt, vecāku novērtēts, atzīts, mīlēts, pieskatīts, aprūpēts. Audzinot bērnu, jāatrod līdzsvars starp bērna slavēšanu un paša nepilnību parādīšanu (protams, darot to saudzīgi, objektīvi, nepārmetot). Bērnam jāpalīdz saprast, ka citi bērni un cilvēki var atšķirties, bet tādēļ viņi nav sliktāki. Iemācot un ierādot bērnam vienkāršību un pieticību, var palīdzēt viņam labāk veidot draudzības, dalīties un darboties “komandā”.

Skolotāji un kabatas naudas jautājums
Pārrunās ar skolēniem, skolotāji atbilstošās situācijās pieskaras arī naudas vērtības jautājumiem. Laba tradīcija skolās un bernudārzos ir tā saucamie “tirdziņi”, kuros bērni pārdod savas pašgatavotās lietas. Bērnu dārzos var izmantot zīmētu papīra naudu, skolā bērni varētu tērēt “savu”, “īsto” naudu. Ideālā gadījumā būtu, ja skolotāji pēc tam tirgošanās procesu, bērnu emocijas par iegādātajām lietām, kā arī citus piedzīvojumus un novērojumus tirdziņa laikā ar bērniem pēc tam pārrunātu.

Biežāk nosauktie vecāku iemesli, kāpēc nedot kabatas naudu – vai pamatoti?
Reizēm vecāki nedod bērnam kabatas naudu, tādējādi sodot bērnu par kādu nepareizu rīcību. Dažreiz šāda taktika ir attaisnojama, bet vienmēr svarīgi ar bērnu pārrunāt, kādēļ jūs tā darāt. Ilgstoši, bez pamata turot bērnu bez “savas” naudas, pastāv risks, ka bērns sāk turēt ļaunu prātu uz vecākiem, izjūt traucējošu diskomforta un nepilnvērtības sajūtu, nelabvēlīgā situācijā pat var sākt zagt.
6 komentāru
  1. Esmu lasījusi un man liekas, ka laba doma ir dot bērnam tik naudiņas cika viņam tajā brīdi ir gadu (protams līdz zināmam vecumam), 7 gadi – 7 lati mēnesī, 8 gadi – 8 lati mēnesī utt.

  2. Vienu brīdi it kā devām kabatas naudu katru mēnesi, bet tad nācās savilkt jostas un arī bērniem nācās šo prieciņu apgriezt, šobrīd, it kā naudas atkal ir vairāk, taču bērni pie savas kabatas naudas tiek vai nu sagaidot dzimšanas un vārda dienas, vai arī nopelnot strādājot saimniecībā.

  3. Jā, arī man liekas, ka pareizāk ir ļaut nopelnīt, vienīgi, ir grūti izdomāt, kādā veidā lai bērns to dara?

  4. arī es esmu par to, lai bērnam būtu iespēja mācīties apieties ar naudu jau bērnībā, savādāk tiek pirmo reizi pie naudas pusaudžu gados un tad vecāki nespēj sabalansēt tās gribēšanas ar varēšanām…

  5. Nopietni, kada jega bernam nevajag naudu o vinjsh ar to daris lielisies skolotaijai nvajag

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.