Vai tu atceries savu pirmo?

Vai atceries, kā garšoja saldējums, kas pirkts saldējuma kioskā? Kur tante, izcēlusi lielo saldējuma karoti no bāli duļķaina ūdens glāzītes, ienira ar to milzīgajā toverī un salika papīra glāzītē saldējuma bumbiņas, tās piekārtojot, lai glāzīte būtu pilna, un nekas arī nekristu garām? Arī šodien tu vari nopirkt saldējumu, bet tas vairs nešķiet tik garšīgs, kā tad. Nu jā, varbūt var vainot e piedevas, komercializāciju, bet tomēr – vai tad, ja būtu iespēja šo pašu saldējumu ēst šodien, vai tas garšotu tāpat?

Un kā ar savu pašu pirmo? To, kura dēļ tev trīcēja kājas jau tad, kad viņa roka pieskārās tavai mugurai. To, kura dēļ vari teikt – nekas vairs nebūs, kā agrāk.

Aizdomājos par saldējuma un pirmā vīrieša salīdzinājumu. Tā jau daudzi runā, ka "pirmo jau mēs neaizmirstam, viņš vienmēr būs īpašs mūsu atmiņās". Bet, ja tā padomā, vai tiešām? Neskaitot to faktu, ka pirmais, vai tiešām viņš bija tikpat neaizmirstams, fantastisks un burvīgs kā tas bērnības saldējums? Visgaršīgākais, vissaldākais, vis, vis vis…?

Kāpēc to visu stāstu… Ak jā… Vienkārši aizdomājos par to, cik šajā teicienā "pirmo jau neaizmirstam" patiesības. Faktu jau, protams, neaizmirstam, bet kā ar izjūtām?

7 komentāri
  1. kaut kur sen lasīju, ka vīrieši savā mūžā atceroties trīs sievietes – pirmo, īsto un pēdējo 🙂 laikam to pašu varētu attiecināt uz sievietēm. droši vien jau, ka var strīdēties, kas ir “īstais” – vai tas, kurš parādīja “īsto” actionu vai tas, kuru tu gribi precēt. vispār jau abi… īstie 🙂 bet domājot par pirmo – nu jā – to neaizmirst – fakta dēļ laikam jau. jo kas tad tur skaists un neaizmirstams, piedodiet.

  2. Godīgi sakot man tas pirmais bija tik nekāds un tik tāds neveiksmīgs (ja runājam par fiziskās tuvības mēģinājumiem), ka es laikam pat īsti nespēju pateikt, vai tas vispār bija pirmais, un ja tas tomēr bija, tad es noteikti neatceros otro…Smieklīgi sanāk. Bet tās it kā dramatiski fatālās lietas, par kurām ir rakstīti garum gari raksti, visbiežāk tieši uz mani neattiecas.

  3. es gan atceros un kā vēl atceros 🙂 Nevarēšu piekrist Žanetes teiktajam: “jo kas tad tur skaists un neaizmirstams, piedodiet.” jo viss,kas man bija ar manu pirmo bija skaists! Varbūt tā pirmā reizie bija tāda nekāda, bet viss,kas bija pēc tam ir atmiņās paliekošs, jo es biju pirmā un viņš bija piermais un pēc tam vēl kopā bijām gana ilgi 🙂
    p.s. pirmo saldējumu gan neatceros 😀

  4. Es atceros gan pirmo saldējumu, gan pirmo vīrieti.. joprojām elpa aizraujas! Laikam gadījās ļoti garšīgs saldējums un satriecošs vīrietis.. Dziļa nopūta 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.