Vai Tev ir labākā draudzene?

Man it kā ir daudz draugu. Bet man nav ne jausmas, kā tas ir, kad ir labākā draudzene, kam tu vari piezvanīt divos naktī un izkratīt sirdi un kas arī tev piezvana nakts vidū, lai parunātos. Pat svarīgāk, man šķiet, ir, kad piezvana tev, jo tas rada apziņu, ka tev uzticas.

Jocīgi… mani draugi zina, ka var man uzticēties, taču kas vēl ir nepieciešams, lai kāds cilvēks kļūtu par īstu sirdsdraugu? Kas ir tas, kā man pietrūkst? Un vai kādreiz dzīvē man būs labākā draudzene?

Pazīstu sievietes, kas ir labākās draudzenes jau kopš pamatskolas laikiem. Protams, ne jau vienmēr viņas ir spējušas sadzīvot draudzīgi, bet tas nav vājinājis draudzības saites. Tagad, kad viena ir jau precējusies, bet otrai ir nopietnas attiecības, arī viņu puiši ir kļuvuši par draugiem. Viņi visi kopā izklaidējas un atpūšas kā viena liela ģimene. Es priecājos par viņiem, taču nedaudz arī apskaužu. Apskaužu tādēļ, ka nevaru pat iedomāties kaut vienu draudzeni, kam varētu teikt – aizejam četratā uzspēlēt boulingu vai paskatīties filmu.

Varbūt man tik ļoti nepietrūktu sirdsdraudzenes, ja es varētu kādu no mana puiša draugu meitenēm nosaukt par draudzeni, bet es nevaru. Ar puišiem vismaz var papļāpāt, pasmieties, bet nepamet sajūta, ka meitenes ar mani sarunājas tikai tad, kad es pati uzsāku sarunu. Vai kad viņām kaut ko no manis vajag… Labi, ka mans draugs visos pasākumos, kurus apmeklējam kopā, pārsvarā laiku pavada kopā ar mani un tāpēc ir maz tādu brīžu, kad justies vientuļai. Un galu galā nemaz tik ļoti garlaicīgi nav arī no malas pavērot pārējos un paklausīties viņu sarunas…:)

26 komentāru
  1. bija man tāda draudzene un izbija. bijām pazīstamas lielāko dzīves daļu, daudz kas saskanēja, bet tomēr izrādījās, ka esam dažādi cilvēki un mūsu izpratne par draudzību ir radikāli atšķirīga. jāsaka, vilšanās pēc zaudējuma bija liela. un, liekas, labāk neuzticēties nevienam, kā uzticēties un ļaut, lai uzticas, jo tas viens brīdis, kurā viss mainās… saņem nažā dūrienu mugurā, kad esi to vismazāk gaidījis un no cilvēka, ar kuru varēji būt tu pats, neko netēlojot. liekas, mūsdienu sabiedrībā sievietes tomēr vairāk viena otru uztver kā konkurentes, pašas pārāk aizņemtas ar sevi utt. tieši tādēļ sirdsdraugu grūti atrast un nekad nezini, via tas, ko esi atradis, īstenībā nav lielākais ienaidnieks 🙂 lai nu kā, jā, nevēlējos tādu pesimismu sēt, tikai padalījos pieredzē, izjūtās un pārdomās. novēlu atrast ko īstu 🙂

  2. kā teica mana psihoterapeite-pati labākā draudzenes esi Tu pati sev 😉

    man ir līdzīgi, kā Tev.

    mazliet pietrūkst,lai kādu sauktu par sirdsdraudzeni.

  3. Man arī nav tādas draudzenes… Bija, bet vairs nav- līdzīgas intereses saveda kopā ar citu cilvēku. Nedaudz skumji jau ir, bet arī manas otrās pusītes nav draugos ar manu draudzeņu puišiem. Un nevaru izskaidrot to, kaut arī gribētu, lai ir citādi…… 🙁

  4. Jā bija man draudzene. Šķita, ka pat ļoti laba. Kā māsa. Bet tad man radās problēmas personīgajā dzīvē. Paliku bez darba, centos stiprināt sašķobījušās attiecības ar draugu. Un tad mana labākā draudzene man tieši pateica, ka man ir pārāk daudz problēmas pēdējā laikā, ka es vairs nevarot viņai sastādīt kompāniju ceļojumos un vispār mēs esot ļoti dažādas. Biju pamatīgā šokā. Biju domājusi, ka draudzība ir kas vairāk. Tagad man tuvu draudzeņu vairs nav. Ja tāda ir draudzība, man to nevajag.

  5. O, jā, man jāpiekrīt in-teresei, ka šobrīd sievietes ir vienai otrai kā čūskas, nevis kā draudzenes. Jo visu laiku ir konkurence savā starpā, viena visu laiku grib izskatīties labāk, zināt vairāk, smieties skaļāk nekā otra. Un ja visu laiku tā ir jāsacenšas, tad nav nekādas draudzības. Un tā, kura nevēlas sacensības, bet draudzību paliek ar skumju sirsniņu, jo “it kā draudzene” ir vēlējusies tikai izcelt sevi uz viņas fona.

  6. Jāsaka godīgi – esmu pārsteigta par jūsu komentāriem… Lai nu kā, gribu jums visām novēlēt sastapt patiesu draudzeni! Cerams, ka mūsdienās tas vēl ir iespējams:)

  7. arī man kādreiz bij labākā draudzene, tik tiešām viena otrai uzticējāmies gandrīz līdz pēdējam. Bet tad notika neizbēgamais mēs satikām savas otrās pusītes un mūsu draudzība pajuka, tik ļooti žēl īstenībā. Man tagad jau ir bērniņš, bet viņiem vēl nav kaut sen to vēlas. īstenībā skumji…jo man ļooti pietrūkst pleca uz kā reizēm paraudāt!!

  8. Piekrītu Evijai, ka mēs katra sev esam vai varam būt labākā draudzene. Attīstot sevi un kļūstot par atraktīvāku cilvēku, manuprāt, kļūstam arī interesantāki citiem. Nevajag tik ļoti koncentrēties uz to kā Tev nav, bet priecāties par to, kas Tev ir. Ja nav tās draudzenes, varbūt vēl nav pienācis īstais brīdis. Varbūt šis brīdis paredzēts tam, lai izveidotu superīgas attiecības paša ar sevi. Novēlu Tev tvert no dzīves pozitīvo, priecāties par skaistajām, saulainajām vasaras dienām un varbūt Tev tieši ši vasara uzdāvinās sirdsdraudzeni! 😉

  9. Es arī esmu visos tusiņos no malas vērotāja. Tā kā gandrīz vienmēr esmu vienīgā meitene starp n-tajiem puišiem zinu visus viņu noslēpumus. Kurš grib šķirtie, kurš krāpj utt! Un manuprāt tā ir liela priekšrocība apzināties, ka puiši tev uzticās zinot, ka neizstāstīsi viņu meitenēm! 🙂

  10. Ak, ar tām sirdsdraudzenēm ir kā ir arī man. Vienmēr ir bijis uzturēt veglāk kontaktu ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Bet par laimi man gan ir mīļas māsas kurām vienmēr varu piezvanīt kad savajagas un arī viņas man var zvanīt kad vien vēlas.. Un tas ir dikti jauki 🙂 un gan jau Tev arī būs sirdsdraudzene, kad pienāks laiks.

  11. laiks iet, cilvēki mainās, mainās arī izpratne par draudzību. katrā savā dzīves posmā mēs draudzējamies dažādi. nevar salīdzināt draudzību bērnība starp meitenēm, kad notur kopā jau tas, ka esat meitenes no vienas mājas, interesē vakarā paskraidīt pa pagalmu un paspēlēties ar lellēm. tad nāk tīņu gadi, kad sāk intersēt džeki. un “krīt” ārā no draudzības tās draudzenes, kuras vēl neiet uz randiņiem, nav vēl bučojušās utt. bet atkal citas kļūst par labākajām draudzenēm, jo ir “kritušas” uz vietējiem basketbolistiem un vēl ir nevainīgas. tad posms, kad parādās patstāvīgas attiecības ar vienu partneri un sievietes mīļotais bieži vien pārvēršas arī par labāko draudzeni, un līdz ar to uz laiku pazūd sievietes-draudzenes. un tad jau kopā tusējas beibes, kurām vai nu vēl nav pirkstā gredzenē vai jau ir viens mazs ķipars, ko pie rokas vest. intereses un līdzīgas ekspektācijas saved un notur kopā cilvēkus, arī sievietes – draudzenes. ja tas viss mainās, mainās arī situācija.

    pajautājiet sev – ko jums nozīmē sirdsdraudzene? ko jūs gaidāt no attiecībām ar otro sievieti? vai tas priekšstats ir nācis no bērnības? medijiem? par to, kas ir sirdsdraudzene…

    un vēl, cilvēki ir egoisti un vienmēr primāri padomās par sevi. tas nav ļauni, tā tas vienkārši ir.

    man nav sirdsdraudzenes, vismaz tādu, kāda bija tīņa gados. bet ir pāris foršas sievietes apkārt, kuras daudzo gadu laikā nav pazudušas, kuras ciena mani un es viņas, ar kurām ir intersanti & aizraujoši nodzīvot šo dzīvi!

  12. Ir, ir man tāda draudzene. Un jau ļoti daudzus gadus. Tikai nevajag zvanīt katru nakti divos, vien tad, kad tiešām dzīvē kas svarīgs. Mēs dažkārt netiekamies un nesazvanamies pat vairākus mēnešus. Bet , kad atkal tiekamies, varam turpināt iepriekšējo sarunu. Īsta draudzība ir un būs, ja vien to paši nenobendēsim, uzmācoties draugiem ar katru oda kodienu un citām tikpat “lielām problēmām”

  13. Izskatās, ka pēc jūsu komentāriem varu vieglāk noformulēt pati sev, kas man pietrūkst, lai kādu no draudzenēm nosauktu par sirdsdraudzeni – es laikam gribētu kādreiz nebūt pēdējā no draudzeņu kompānijas, kas uzzina, ka kāda ir izšķīrusies vai uzsākusi jaunas attiecības, pārvākusies vai mainījusi darba vietu, nolēmusi precēties vai palikusi stāvoklī. Un varbūt kaut reizi būt pirmā, kas to uzzina. Ne jau lai paklačotos, bet vienkārši lai nesēdētu vienmēr pēdējajā rindā.
    Un, jā, ar puišiem vienmēr ir bijis vieglāk uzturēt draudzīgas attiecības, jo viņi visu uztver vieglāk. Nav nekādas drāmas un intrigas. Bet pienāk brīdis, kad šie puiši satiek savas otrās pusītes (jāpiemin, ka parasti viņas ir visai greizsirdīgas) un pazūd no redzesloka.
    Paldies! Jūtoties drusciņ atstumta nebiju pamanījusi, ka ir arī citas vairāk vai mazāk vientuļas dvēseles;) Tas neliek justies labāk, bet iederīgāk gan.

  14. Novēlu atrast visām tādu otro pusīti, kas ir īsts sirdsdraugs, nevis vnk partneris, tad īstu sirdsdraudzeni nemaz nevajadzēs. Jā, pat viņam nevarēs stāstīt visu, bet manuprāt, visu stāstīt nedrīkst nevienam, tā nu diemžēl ir. Lai tad labāk ir daudzas jaukas draudzenes vai dažas patiešām labas, bet tādu īsto un vienīgo varbūt arī nemaz nevajag.

  15. Man ir divas draudzenes no skolas laikiem, satiekamies un runājamies, bet nezinu, kā būtu, ja man gadītos nopietna ķibele, jo arvien es esmu bijusi tā, kura palīdz, uzmundrina un saprot. Nemaz nav tik jauki būt stiprai un varošai, jo tad apkārtējie nevar pieņemt to, ka ar kaut ko netiec galā. Turklāt vīrieši bēg kā no mēra.:) Gribētos, protams, reizēm sirdi izkratīt un kādam paraudāt uz pleca, bet man ar vājuma izpausmēm ir pavisam nelāga pieredze, tāpēc nolienu kaut kur pie dabas un ar sevi ilgi un emocionāli izrunājos. Tā var tikt pie sirdsmiera, turklāt ir pavisam droši, ka manas problēmas netiks zināmas visiem, kas vien grib klausīties. Tā ja- labākas draudzenes sev esam pašas. Par sīkumiem var vaimanāt uz nebēdu, toties patiesas problēmas tomēr labāk paturēt aiz saviem skaistajiem, baltajiem zobiem.

  16. Atrast īstu draudzeni ir tik pat grūti, kā atrast dzīvesbiedru. Jo kritēriji pēc kā izvēlamies ir diezgan līdzīgi. Kura katra nevar būt draudzene, tāpat kā kurš katrs nevar būt vīrs. Tāpēc tas ir tikai normāli, ja nav izdevies atrast īstu draudzeni. Varu teikt, ka es visu varu izrunāt ar savu vīru, bet to ko ne, to ar mammu. Draudzenes kā tādas man īstenība nav vajadzīgas, dažreiz tikai gribētos kādu meiteņu tusiņu, lai atpūstos no mājas, bet tā..Pārsvarā man liekas, ka tādas ilgas pēc draudzenēm uznāk tad, ja redzi, ka ctām ir, bet tev nav. Taču zinot, kādas cūcības mēdz izstrādāt sievietes viena otrai..Jūs jau nezinat, kas īstenībā slēpjas aiz tām “labāko draudzeņu” attiecībām, kas no malas izskatās tik jaukas. Es tomēr uzskatu, ka īstas meiteņu draudzības nevar būt. Meitenes ir vai nu konkurentes savā starpā vai arī lesbietes.. 😀

  17. es visu savu bērnību centos iegūt to labāko draudzeni. Kādreiz bija populāras tādas ankešu klades….un ja tu biji pierakstīts tur , kur jābūt ierakstītam labākā drauga vārdam , tad jau arī biji , kaut arī to rakstītāju nemaz tā īsti nepazini. atceros , ka vienai meitenei pat iegruudu korektoru rokā un pateicu, lai izlabo uz manu vārdu … citādāk ar viņu nerunāšu.
    Tagad tas man liekas tik smieklīgi un tajā pašā reizē ļoti skumji .
    vidusskolas laikā jau viss bija citādāk. daudz kas pārdzīvots un saprasts. tajā laikā jau arī nāk tā apziņa , kas ir tie patiesie draugi … nevis kaut kādi ķekši ankešu kladēs.
    Tad es arī sapratu , ka man tādi labi draugi nav un nekad nav bijuši.
    … Vidusskolas laiks jau diez gan aiz muguras. šajā laikā esmu sapratusi , kas ir īsta draudzība, nodevība un naids. es pat nesen(pirms gada) esmu atļāvusies kādu nosaukt par savu labāko draudzeni , kas man nekad nav bijusi… Un jā… es to nožēloju 😀
    ..tas bija neprāts, jo šķita , ka pret mani neviens tā nekad nav izturējies…un viņa ir viens no labākajiem , kas ar mani varēja notikt.
    Mēs joprojām esam draudzenes (dzīvokļu biedrenes). vienkārši ir radušies pārāk daudz robi , kurus vairs nevar labot.
    Nekad nesauc cilvēku par savu labāko draugu , ja tu viņam tāds neesi . Jo tas viss uzliek ļoti lielu pienākumu ..un tu nedrīksti kļūdīties.
    Man ir vairākas ļoti labas draudzenes…* meitene , ko es pazīstu gandrīz visu savu mūžu(dzīvojām kaimiņos) *bijusi klasesbidrene no vidusskolas …
    * dzīvokļa biedrene
    * un tā kurai bērnībā es to korektoru iegrūdu rokās 🙂
    Es to visu sauktu par likteņa ironiju.
    have a nice day 🙂

  18. Jā ar labākajiem draugiem ir grūti!Man bija tā ka man bija draudzene ar kuru es nodraudzējos četrus gadus, bet viena dumja joka dēļ mēs kļuvām par ienaidniecēm!Bet ja tā padomā es vēljoprojām vēlētos būt viņas labākā draudzene!Jo pastāv tāds teiciens:”draugs arvien mīl draugu!”

  19. Es neticu draudzībai. Es uzticējos savām draudzenēm no sirds, līdz vienā jaukā dienā mūsu trijotne izjuka. Es tiku izsviesta ar attaisnojumu, ka “mums nav vairs nekā kopīga”. Manā izpratnē draudzība bija palīdzēt viena otrai, dalīties noslēpumos un būt pieejamai grūtā brīdī… Tas viss vienā jaukā dienā izplēnēja. Pat manas dzimšanas dienas tika izmainitas uz svarīgākiem pasākumiem. Jūs nevarat iedomāties kā tas sāp… Pat vēl tagad 29 gados, kopš vidusskolas un augstskolas gadiem. Vēljoprojām viņām neesmu to piedevusi un šis rūgtums manī velkas visur līdzi kā tāds melns nodevības plīvurs. Labi, ka man ir vīrs, ar viņu var izrunāties, taču, man tā trūkst uzticamas draudzenes, kas mani atbalstītu un palīdzētu aizpildīt tos plankumus ko nespēj vīrietis. Kaut vai šopings, kafejnīcas vai vienkārši galvas izvēdināšana vasarīgā vakarā – man tā visa nav… Man sāp tā nodevība un es esmu iestrēgusi dzīvē kaut kādā posmā kā dēļ īstenībā jūtos kā nevienam sabiedrība nevajadzīga. Lūk tādas man bija LABĀKĀS DRAUDZENES un izbija.

  20. Turklāt viena mani pati labākā draudzene, ko uzskatīju vai gandrīz vai par svētu, izmainīja mani pret 100 citām labākām lietām un cilvēkiem. Es viņai biju tik ļoti pieķērusies, bet viņa mani pameta. Kādā jaukā brīdī sapratu, ka viņa nav pret manīm atklāta tik ļoti kā es pret viņu.
    Viņai uzrādās kāda cita, patiešām sirdsdraudzene ar ko viņa tiekas vēlšobaltdien.
    Daudzas lietas Es nesaprotu, kāpēc es vēl šodien mēģinu tikties ar viņām, tēlot it kā nekas pagātnē tāds nebūtu noticis, klusēt par to. Smaidīt, apķerties tiekoties. Taču es tik ļoti nevēlos palikt viena bez viņām. Bez iespējām tikt uz ārpasauli no savas pasaulīties, jo draugi taču tam ir arī domāti, lai būtu saskarsme, enerģijas apmaiņa…
    Godīgi sakot, man nav neviena vairāk izņemot manu vīru. Tik ļoti bail pārcirst šīs dīvainās mokošās saites ar viņām.
    Un zinu, ka ja pateikšu viņām to acīs, ka visu atceros un man sāp… Man uzgriezīs muguru un es palikšu trijatā Es mana darba ikdiena un mans vīrs. Man tik ļoti sāp sirds, ka jaunām attiecībām vairs neticu. Man jau pa gabalu riebjās visas tās izlikšanās un zemteksti. Īstenībā esmu ļoti nelaimīgs cilvēks šai plānā,es pat teiktu esmu sevi ļāvusi izkropļot velkot sirdī šo smagumu līdzi, man dzīvē neiet, jo nemāku ar to tikt galā. Jūtos nodota, atgrūsta un sirdī izbradāta. Lūk tādas sekas. Varbūt kāds man var ko ieteikt, kas ir izgājis kaut kam tādam cauri?

  21. Pilnībā piekrītu par draudzenēm – konkurentēm. Vairākas reizes man ir nācies saskarties vairāk vai mazāk ar tādām. Tas ir drausmīgi.

  22. Man ir labaka draudzene bet es nesaprotu vai es vinai tada skaitos ka labaka draudzene. Ka lai es uzinu vai skaitos vai ne prieks manas draudzenes ka labaka draudzene?

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.