Vai sieviešu solidaritāte var mainīt pasauli?

Atbildi uz šādu jautājumu diskusijā ar nosaukumu Solidāras dažādībā meklēja sievietes no dažādām darbības sfērām. Arī espati.lv vērotāja lomā piedalījās šajā diskusijā un atzīmēja vairākas interesantas diskusijas dalībnieču paustas idejas un viedokļus.

Diskusiju organizēja Eiropas Parlamenta Informācijas birojs (EPIB) un Resursu centrs sievietēm Marta. Tajā piedalījās Aija Lulle (socioloģe), Ingrīda Pičukāne (māksliniece), Alla Petropavlovska (žurnāliste), Evita Raituma (operas soliste), Amanda Aizpuriete (dzejniece), Lotte Tisenkopfa (uzņēmēja), Sarmīte Zāte (sociālā darbiniece), Aija Balode (lauksaimniece), Ināra Eņģele (pedagoģe), Natālija Kuļikova (ārste), Inese Vaidere (politiķe), Ilze Graudiņa (mājsaimniece).

Latvijā manāmais apjukums sieviešu solidaritātes dienas kontekstā atkārtojas gadu no gada, jautājumus par sieviešu savstarpējo atbalstu pavada karstas diskusijas, turklāt vispirms jau no pašu sieviešu puses. Latvijā sieviešu solidaritāte veidojas lēni, jo ir neuzticība savam dzimumam. Visbiežāk solidaritāti piesauc politikā, runājot par noteiktām ideoloģijām, uzskatiem un mērķiem, kas saliedē to atbalstītājus, kā arī sieviešu kustības ietvaros jau no tās pirmsākumiem. Taču solidaritātes prakse ikdienā apliecina to, kā mēs spējam vienoties un sadarboties ar savām mātēm, māsām, meitām, ar kolēģēm, kaimiņienēm, komandas biedrenēm.

Diskusijas laikā espati.lv atzīmēja vairākus interesantus skatupunktus un idejas, ko pauda diskusijas dalībnieces, atsaucoties uz saviem novērojumiem sieviešu solidaritātes jautājumā dažādās dzīves sfērās un situācijās.


Sievietes uznēmējdarbībā un politikā

Par sievieti uzņēmējdarbībā un politikā tika diskutēts gan sieviešu savstarpējās solidaritātes, gan sieviešu un vīriešu solidaritātes ietvaros. Uzņēmēja Lotte Tisenkopfa atzīmēja, ka savā uzņēmējas pieredzē nav piedzīvojusi gadījumu, kad sieviete tiktu ignorēta vai uztverta nenopietni darījumu slēgšanas vai pārrunu procesā, turpretim dzejniece Amanda Aizpuriete izteica minējumu, ka sieviete uzņēmēja automātiski pieņem vīrieša spēles noteikumus, tādējādi šajā spēles laukumā darbojoties kā vīrietis. Par to arī liecina citu sieviešu pieredze – pat sieviete pati nopietnos jautājumos un svarīgu lēmuma pieņemšanas gadījumos vēršas tieši pie vīrieša, ja telpā atrodas abu dzimumu pārstāvji līdzvērtīgās pozīcijās. Runājot par sievieti politikā, politiķe Inese Vaidere atzina, ka dažreiz savu sievietes dzimumu izjūt pat kā prioritāti komunikācijā ar, piemēram, augstām amatpersonām vai citiem kolēģiem. Tiesa, politiķes pieredze rāda, ka sieviete politikā ir jauninājums valstīs, kur tradicionāli sievietes vieta ir mājas pavarda uzturēšana, nevis svarīgu lēmumu pieņemšana, it īpaši jau politiskos jautājumos. Kādas valsts prezidents Vaideri pat izlaidis, sasveicinoties ar citu valstu pārstāvjiem kādā oficiālā tikšanās reizē, tikai tāpēc, ka politiķe ir sieviete. Interesantu viedokli izteica operdziedātāja Evita Raituma. Sievietes politikā Latvijā ir vajadzīgas, jo arī Latviju lielākā daļa asociē tieši ar sievietes tēlu. Arī mūsu brīvības simbols ir sieviete, kura virs galvas tur trīs zvaigznes. Pie varas mūsu valstī ir vīrieši, kuri izdara stingrus, cietus un bezemocionāli asus lēmumus, turpretim sieviete pat lietišķiem un politiskiem lēmumiem pieiet ar lielāku iejūtību. Raitumasprāt – tieši tāpēc, ka sieviete spēj pārvarēt lielākas grūtības un nekādā gadījumā par prioritāti neuzskata materiālu labumu nozīmīgu lēmumu pieņemšanā, arī kultūras un izglītības ministru amati bieži tikuši tieši sievietēm.

Sieviešu savstarpējā solidaritāte ikdienas situācijās
Ilze Graudiņa, mājsaimniece, ieteica sievietēm aizdomāties par mūsu pašu – sieviešu solidaritāti ikdienas situācijās. Kā triju bērnu māmiņa, Ilze ir izjutusi solidaritātes trūkumu gan no sieviešu, gan vīriešu puses, par piemēriem minot gadījumus, kad sabiedriskajā transportā kājās stāv grūtnieces un māmiņas ar maziem bērniem, bet pārējie pasažieri izliekas to nemanot un sēdvietu neatbrīvo. Nereti dzirdētas arī nosodošas frāzes: “Sievietei ar savām problēmām un bērniem galā jātiek pašai, jo pie tā, ka viņai ir bērni, vainīga ir tikai viņa pati”. Turpinot šo tēmu, tika pārspriests jautājums arī par citu tautību pārstvju solidaritāti. Rezumējums bija diezgan skumjš, jo par latviešiem solidārāki tika atzīti gan krievu tautības pārstāvji, gan arī kaimiņi lietuvieši. Proti, dzejniece Amanada Aizpuriete minēja gadījumu, kad Viļņā gaidīja mikroautobusu, esot gaidībās un ar diviem bērniņiem pie rokas. Lietuviešu sievietes nekavējoties pašķīrušas ceļu, un garajā rindā Amandai nav nācies stāvēt. Doma vien, ka sieviete grūtniece vai sieviete ar bērniem varētu tikt ignorēta, šīm tautietēm vispār nav bijusi pieņemama. Šīs pieredzes apmaiņas laikā māksliniecei Ingrīdai Pičukānei izdevās rast citu sieviešu solidaritāti raksturojošu vārdu – vienotība. Mums jābūt savā starpā vienotām, lai mēs justu šo savstarpējo atbalstu. 

Sieviete zem stereotipu sloga

Pamatā diskusijas gaitā tika izdarīts secinājums, ka sieviete vēl joprojām atrodas zem stereotipu sloga –  sieviete tiek uzlūkota kā mājas pavarda uzturētāja, māte, grūtību pārvarētāja un vīrieša atbalstītāja. Sieviete politikā un uzņēmējdarbībā pamazām iekaro savu vietu, bet vēl ir daudz darāmā, lai lauztu tik ļoti iesīkstējušos stereotipus, kaut gan diskusijas dalībnieces atzina, ka šajā ziņā mūsu valsts ir progresējusi, ja salīdzina situāciju citās Eiropas valstīs. Viens no aktuālajiem jautājumiem tomēr vēl joprojām ir mazākās darba algas sievietēm, kas ieņem līdzvērtīgu amatu kā vīrietis.

Pašapziņas jautājums

Ļoti būtiska loma sieviešu respektēšanas un tieši dzimumu solidaritātes jautājumos ir sievietes pašapziņai, kuru mēs kopīgiem spēkiem viena otrai varam palīdzēt veidot un celt. To būtu jāturpina darīt tieši savstarpējās sieviešu solidaritātes ietvaros. Lauksaimniece Aija Balode izteica viedokli jautājumā par lauku un pilsētas sieviešu solidaritāti – to noteikti nevajadzētu atstāt novārtā. Valsts ekonomiskās krīzes apstākļos radies iedalījums dzīvotājās (sievietes ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem) un izdzīvotājās (sievietes ar zemiem ienākumiem, dzīvo lielākoties attālos lauku rajonos). Aija Balode atzina šo divu grupu savstarpējo solidarizēšanos un komunikāciju par problemātisku.

Jautājums par to, vai Latvijas krīzes situācijā sieviete viena otrai ir atbalsta persona, šķiet tomēr palika neatbildēts. Diskusijas gaitā tika iezīmēti galvenie problemātiskie virzieni sieviešu solidaritātes jautājumos, bet pie tā, lai sieviešu solidaritāte patiešām spētu mainīt pasauli, cītīgi jāstrādā sievietēm pašām, jo, atskatoties uz senākiem vēstures faktiem un notikumiem, neapšaubāmi var apgalvot, ka sievietes laika gaitā par savu ietekmi un tiesībām turpina cīnīties diezgan veiksmīgi. Tāpēc arī espati.lv aicina savas lasītājas nebūt vienaldzīgām un nepaiet garām situācijās, kad, iespējams, jūsu palīdzība vajadzīga kādai citai nelaimē vai sarežģītā situācijā nonākušajai. Galu galā solidarizēties var ne tikai bēdās, bet arī priekos, kas noteikti būs daudz uzmundrinošāks dzinulis lielu lietu veikšanai.

8 komentāri
  1. Jāmmmm…es arī, kā viena no latviešu sievietēm, atzīšos – neesmu diez cik solidāra, nu labi, tramvajos jā, bet citādi…mani kaitina dumjas sievietes, bet šis raksts man lika aizdomāties. Laikam tomēr sieviets, piemāram tālos lauku reģionos nav vainīgas, ka nav tādas izglītības iespējas (un arī citādas) un cilvēki teišām spiesti izdzīvot, kamēr mēs te spriežam par dzīvošanas problēmām – kādu salonu labāk izvēlēties medus masāžai…bet nu ko, tāda tā dzīve.

  2. Nu ja visas paliks biseksuālas un atbalstīs vīrieša patriarhālus centienus tad tāda solidaritāte varētu loģiskā attiecību modelī veicināt gan vīrieša pašapziņu , gan sniegt sievietēm piepildījumu attiecībās gan garīgās, gan miesiskās, gan ģimeniskās , jo sieviešu ir daudz vairāk nekā vīriešu un patriarhāls modelis attiecībās ar horizontālām i sieviešu attiecībām ir vienīgā nākotne latviešu sievietē…. Protams, ja viņas atmet lepnību , egoismu un liekulību , izliekoties, ka var visu kā tas ir tagad un reāli atzīstot savu bisekusālo dabu !
    Jā un viņām jāaizmirst savi zilie – mīksitedraudziņi kas kā mēris apkārt knakstās un traucē normālu attiecību modelim.

    Viņām jāpievēršās un jāatbalsta īsti vīrieši un tad būs harmonija !

  3. Es teiktu, ka problēma jau ir audzināšanā. Nevajag audzināt meitas, kas galvu plecos ierāvušas, dēlos arī vajag audzināt cienu pret sievieti nevis apziņu, ka vīrietis ir pasaules valdnieks. Bieži vien šie pasaules valdnieki ir apčubināmi un apmazgājami, ēdināmi un atbalstāmi. Un Sievietes nav solidāras, viņas ir konkurentes – jo vīrieši, tiesi tā, ir mazākumā, un ar šo apziņu atļaujas būt tādi appuišojamie valdnieciņi un princīši.

  4. > Rakstīt šeit!Es pievienojos Nika inteliģentajiem izteikumiem….
    Bez atbalsta vīrietis nevar būt ne cienījams ne arī nevar sniegt kaut ko sievietei – ne stipro plecu, ne protekciju ne mīlestību ne baudu ….
    Šobrīd Latvijas sievietes savā egoismā ir sasniegušas kulmināciju un nesaprot kur gan palikuši vīrieši ….? Daudzas meklē citur daudzas ārdās un lepnībā pelna naudu ….

    Daudzas „solidarizējas „bet paliek vientuļākas un vientuļākas , jo neatbalsta vīrieti ne seksuāli, ne garīgi ne gjimeniski ….

    Pilna Latvija ar reālām kucēm bet tik maz sieviešu kas atbalstītu vīrieti un vēlētos saņemt no vīrieša vīrišķo …….

    Prseido solidarēāsnās aiz reāla egoisma neko nevienai sievietei , izēnmot reālu vientulību un neziņu nedos – tas ir noticis Latvijā

  5. Visām : Reāls vīrietis atbalstīs loģisku sieviešu solidarizēšanos, ja tas viņam nes atbalstu , mīlestību, jutekliskumu un padara viņu par to kāda viņa vieta dabā ir : vienu par labu amatnieku, vīru un mīļāko, citu par karavīru vīru un mākslinieku ………….
    Manuprāt, sievietes Latvijā retā saprot ka vīrieši un vispār cilvēki ir ar daudz līmeņiem un daudz šķautnēm un ka viņam nāksies veču pieņemt tādus kā tie ir un sadarboties – jaukās attiecībās , kas dod iespējas un drošību ….
    Visi pārējie veidi „SOLIDARIZĒŠANĀS „mākslā reāli ved sievieti tikai uz vientulību vai uz kompāniju bez reāla vīrieša !
    Veselīga solidaritāte abiem dzimumiem tikai dod bet solidaritāte lai iegūtu manipualatīvas prioritātes – tiek atpazīta , klasificēta un jebkurš veic reālu pretdarbību kas manuprāt ir lieka laika tēriņš ….
    Un visa ši diskusija ir kāda varas spēka radīta situācija lai šķeltu dzimumus un atņemtu cilvēkiem jauku savstarpēju komunikāciju , jo visiem ir zināms, ka tikai labestība un kompromiss ir dialoga un attiecību pamats ….

    Tāpec visa ši saruna par SOLIDARITĀTI ir pilnīgs BULL SHIT

  6. Vienu es gan nekad neesmu varējusi saprast – kāpēc, pie velna, neviens neiedomājas, ka arī sievietei vajag “atbalstu”? Atbalstiet sievieti, un jūs redzēsiet, cik viņa būs laimīga! Man jau liekas, ka tās nabaga sievietes ir tik izmisušas, ka tiešām – jāsit tad tā nagla sienā vai jāremontē dzīvoklis pašai un par savu naudu, jo vīrietis neko tāpat vien nedara, viņu vajag “atbalstīt”. bet varbūt ņemiet un ar savu attieksmi – tu esi malacis, sieviete, tu man esi labākā – atbalstiet viņu, un viss būs baigi štokos. Bet sēž’un gaida un baidās no kucēm…njā. Kurš tad te galu galā ir tas radības kronis? Vīrietis domā, ka viņš, bet tad sper to pirmo soli! Bet ē – vīrieti veido viņa sieviete, ja aizgāja prom, tda jau bija iemesls un blabla. Bet kas veido sievieti? neviens?

  7. Niks es savā mūžā esmu atbalstījis vairākas sievietes.

    Mana sieviete gadus nestrādāja un kad varēju atbalstīt biju laimiigs , kad man bija nauda un iespējas es visu atdevu ………Es atbalstīju gan ar padomu gan ar darbu bet nesaņēmu pretī pat pusdienas pie galda ….
    Es saņemu pretī faktu , kad naudu ko sieva saņēma no radiem viņa uzskata tikai par savu nedalāmu īpašumu un kad nonācu materiālas grūtībās tad sieva mani uzmeta un aizg;aja pie cita ………

    Nik es nekad gandrīz nēsmu redzējis atbalstu no sievietes : tikai esmu redzējis, ka no manis paņem un kad nav ko ņemt „uzmet „.

    Esmu redzējis ka sievietes reāli apvienojas ;lai UZMESTU večus !!!! Nvei lai veidotu attiecības !
    Neuzskatu ,ka Latvijas kuces ir cienīgas lai viņas atbalstītu !

    Tev nav taisnība ! Egoistes vajaga izmantot nevis atbalstīt ! Uzskatu, ka lielākā daļa Latvijas sieviešu ir nav pelnījušas atbalstu ! Un nedomāju, ka esmu kaut kāds lūzeris )))

    Vienkārši Latvijas kucēm tā ir prakse UZMEST BEZ REĀLAS VELMEAS KAUT KO SNIEGT VĪRIETIM
    Es nesaku par visām, bet par vairākumu !!!!!

  8. Nja, es laikam dzīvoju citā pasaulē, neesmu sastapusi nevienu vīrieti ar tādu atbalstīšanas vēlmi kā tev, kaut gan šādu (materiālu) atbalstu pat nebiju domājusi. Mana pieredze rāda ko citu – vīrietis dara kā un ko grib un kad grib, kamēr tu mēģini būt skaista, bērns no dārziņa paņemts, uz visiem svētkiem aizvests, un vēl, lai māja laistās, ja kāda krūze vai šķīvis atstāts, tā ir katasrofa…un ja sekss garlaicīgs, tad, protams, sieviete vainīga, jo negrib ņemt vēl veinu zaķi bariņā, lai bagātinātu seksuālo dzīvi. Vēl vienai paziņai arī vīrietis satriecošs, nevar samierināties, ka viņam blakus veiksmīga sieviete, katru dienu zāģē, paiku pērk tikai sev un bērnam, ja dāma pieskaras kam no viņu paikas – tā dabū trūkties. bet ko sieviete? neatslābstoši turpina rūpēties – varbūt es viņam kādreiz būšu pietiekami laba. Ai, un vēl te ir čupiņa tādu piemēru, kuros dzirdu tikai vienu – mūs vajag kaut kā ĪPAŠI UCINĀT, ATBALSTĪT UN SAUDZĒT, tikai tad jūs kaut ko sagaidīsiet. Tu, Vīrieti, laikam esi no izmirstošas sugas. Es savam vīrietim atdotu pēdējo kapeiku, ja mums ģimenē būtu grūtības. Bet ir arī kuces, protams. un ar kucēm solidarizēties galīgi negribas, tas gan.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.