Uz jautājumu, kāpēc vecāki tā dara, tiek saņemta ļoti vienkārša atbilde – kas attiecas uz mājas darbiem, tad tā tiek sapelnīta kabatas nauda, tā sakot, lai bērnam neliekas, ka naudiņa nāk pārāk viegli. Vecāki cer, ka atvase padomās, kā tērēt šo iekrāto naudu, un neattieksies pret to vieglprātīgi. Var jau būt, ka tā tiešām iespējams bērnus disciplinēt, bet var rasties un nereti arī rodas situācija, kad bērns atsakās kaut ko darīt bez atalgojuma, un dažreiz pat izvēlas šodien naudu nesaņemt. Uz vecāku aizbildinājumu, ka šodien naudas nav, tie saņem atbildi, ka arī miskaste tiks iznesta tad, kad tā parādīsies. Vecākiem der padomāt, kas notiks, ja vēlāk dzīvē no bērniem būs nepieciešama reāla palīdzība. Pastāv pat ļoti liela iespēja, ka bez attiecīgas samaksas, jūs palīdzīgu roku tā arī nesagaidīsiet, un tad būs par vēlu apelēt pie sirdsapziņas un pienākumu pret vecākiem, paši būsiet šīs ačgārnās vērtības ieaudzinājuši. Jūs taču bērnus barojat, ģērbjat un apgādājat par velti, tiem neko neprasot. Vecākiem noteikti jācenšas izskaidrot šo vērtību sistēmu. Bērniem būtu jāzina, ka tiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.
Apmaksāto pakalpojumu sarakstā ir ne tikai mājas darbi. Nereti tiek maksāts arī par labām atzīmēm skolā. Bērns cenšas nevis sevis dēļ, bet tāpēc, lai iegūtu no vecākiem materiālu atzinību. Ir bijuši gadījumi, ka labs vērtējums, nevis zināšanas, kļūst par galveno mērķi, piemēram, iegādājoties par sapelnīto naudu kursa darbus, ieskaites, bakalaura darbus, kā rezultātā labā atzīme ir vienkārši nopirkta. Ja studentam šāds darbs ir jāaizstāv komisijas priekšā, tiek ciests pilnīgs fiasko, jo students nespēj izprast to, kas nav viņa radīts vai arī vienkārši nav spējīgs šajā priekšmetā iedziļināties.
Labākais risinājums būtu iepriecināt bērnu par labām sekmēm tieši gada beigās, piemēram, uzdāvinot divriteni, aizsūtot uz vasaras nometni, kur centīgais skolnieks varēs jauki atpūsties kopā ar citiem vienaudžiem. Tā vecāki varēs parādīt savu prieku un bērnam visu gadu saglabāsies motivācija būt centīgam mācībās.
Kā tavā mājā bērni nopelna kabatas naudu?
Mums ar māsu vecāki maksāja tad, kad pašiem bija slinkums kaut ko darīt, bet ne regulāri. piemēram, miskasti nesa tētis, bet citreiz negribēja, tad arī samaksāja. Par labām atzīmēm neko nemaksāja, bet kaut ko nopirka, kā arī Ziemassvētkos bija labākas dāvanas. Savai meitai arī netaisos ne par ko maksāt, drīzāk ejam pasākumiem – lai bērns redz, ka par saviem darbiem, uzvedību, mācībām saņem arī atalgojumu, bet ne naudā.
Bija mums skolā reiz dvīņi, kuriem vecāki maksāja par labām atzīmēm. Viņi sacentās savā starpā līdz stulbumam, viens otram dienasgrāmatā viltoja divniekus:D Un pat augstskolā bija man kursabiedrene, kurai maksāja par 10. Viņa tak raudāja, ja dabūja 8 vai 9… Es neatbalstu, ka maksā par atzīmi, bet kāds cents saldējumam par palīdzēšanu mammai man šķiet OK.
Vajag to stimulu izstradāt tā, lai ir rezultāts ilgtermiņā. Piemēram, sīkais zina, ka viņam macību gada beigās būs baigā dāvana vai normāls piķīts, bet jārukā visu gadu. nezinu, vai vispār ir kāds bērns, kuram var ieskaidrot , ka visa tā mācīšanās un strādāsana ir tikai viņa paša dēļ un tikai viņš pats būs ieguvējs. Par to neviens bērns nedomā.
Maksāju par “sabiedriskās nozīmes” darbiem, piemēram, mums mājas kāpņu telpa jātīra pašiem iedzīvotājiem, tamdēļ par trepju slaucīšanu, ja izslauka līdz pašai lejai (mēs dzīvojam 3. stāvā) – 1,00EUR. Par savas istabas sakārtošanu, trauku mazgāšanu vai labu mācīšanos, gan nemaksāju.