Vai Jums Tā Ir gadījies?

Vai jums ir gadījies kas līdzīgs? Vai esat piedzīvojuši situāciju, kad jums ir nevainojami laimīgas, atdevības pilnas attiecības – un pēkšņi notiek "tas"? Vai varbūt jums nav attiecību un jūs tādas nemeklējat, kad bez brīdinājuma – jūs ejat pa ļaužu pilnu ielu vai lielveikalu, pārtikas veikalu vai lidostu un jums rodas "tā sajūta". Garām paiet kāds, ko nekad agrāk neesat redzējis, jūsu acis sastopas un – klikš! – jums rodas tā sajūta. Iespējams, tā ir tikai sajūta, ka esat pazīstami, sajūta, ka kaut kas varētu notikt, bet varbūt arī gandrīz nepārvarama tieksme atrasties šī cilvēka tuvumā, iepazīt viņu vai pat uzsākt sarunu. Ja esam pilnīgi godīgi pret sevi, šāda veida saikne nemaz nav tik neparasta.
Kad tas notiek, satikšanās parasti norisinās kaut kā tamlīdzīgi: lai gan divu cilvēku skatieni ir sastapušies un viņiem acīm redzami ir bijusi tā "sajūta", viens no viņiem nepiešķirs šim mirklim nozīmi. Tomēr uz sekundes daļiņu kaut kas nenoliedzami notiek…ir izmainīts stāvoklis un nerealitātes sajūta. Šajā gaistošajā mirklī paralēli ikdienišķajam skatienam viņu acis apmainās ziņojumiem. Tajā mirklī šie cilvēki kaut ko saka viens otram; iespējams, ne viens, ne otrs nezina, ko.
Tad gandrīz kā pēc pieprasījuma viņu racionālais prāts radīs apjukumu – jebko, kas pieveiktu kontakta neveiklību. Tas var būt mašīnas troksnis vai cits cilvēks, kas paiet garām. Tā var vienkārši būt kā lapa, ko vējš pūš pāri ielai, vai šķavas. Tā var būt košļājamā gumija uz ietves, kas liek paspert soli sānis! Svarīgi, ka, izmantojot par aizbildinājumu jebko, viens no abiem cilvēkiem novirzīs savu uzmanību – un mirklis būs garām, tik vienkārši!

Kas tad īsti ir atgadījies, ja piedzīvojam ko tādu?
Ko šādas situācijas nozīmē mums?
Vai tās ko izmaina mūsos? Iedrošina, mulsina, vai varbūt kādam ir biedējošas sajūtas?

9 komentāru
  1. Jā, ir tā gadījies. Tik dīvaini…un blakus bija mans puisis. Bet nekas, sasmaidīties tomēr uz sekundes simtdaļu sanāca, lai gan parasti uz ielas vispār īpaši cilvēkus nepamanu.

  2. Jā.. ir gadījies, bet ar zināmu cilvēku, un sajūta mani nobiedēja. Domāju, ka tikai es sajutu to “vilni”. Bet es ātri atjēdzos. Taču vēlāk pamanīju, ka tomēr tas brīdis, tas īsais mirklis, ir atstājis manī pārlieku ilgas domas. Man , kā brīvai sievietei, ir atļauts par šo cilvēku domāt un spriest, kas ar mani notika Tajā mirklī, bet diez vai es to varētu pajautāt viņam vai mēģināt uzjundīt atpakaļ to dīvaino skatu.

  3. Viļņi nāk un aiziet 🙂 Noturi, izbaudi, priecājies visu dienu – precīzi līdz nākamajam!

  4. zanny

    jā, šādi skatieni man notiek visai bieži , bet tas noteikti tāpēc, ka man patīk vērot cilvēkus uz ielas, viņu uzvedību un tad neizbēgams ir acu kontakts, kaut vai uz sekundi, bet tomēr un dažreiz pat uz ilgāku laiku, līdz kamēr kāda acu skats novēršas un mūsu straujais dzīves ritms aizrauj tālāk…

  5. jā, man bija un tas bija tik…nesaprotami, jo bija ar cilvēku ar kuru es pirms tam biju jau gandrīz 9 gadus pazīstama – agrām mācījāmies vienā skolā – nu nekādi sirdsdraugi, bet paziņas, kas satiekoties apķērās, saučojās un kopā iesmēja pa muļķībām…un tā tas ik pa laikam nejauši satiekoties notika visus šos gadus. Līdz pirms pāris mēnešiem nejauši satikāmies klubā – scenārijs tieši tas pats, bet tad vienā mirklī tas notika…varbūt tā bija deja, varbūt…es pat nezinu kas, bet kopš tās reizes satiekoties es nevaru vairs viņu vienkārši apķert un sabučot kā parasti, jo nu tas šķiet mulsinoši un viss sanāk tik neveikli. Un man ir ilgstošas attiecības – tiesa ne visai izevušās, kas ir vēl viens iemels lai nespētu šo notikumu izmest no prāta…

  6. Man patīk, kā par šo mirkli izteicās viens krievu dramarutgs : ” Tajā brīdī, kad saskaras Jūsu un Viņa skatiens, tajā īsajā brīdi paskrien Iespēja, – iespēja no šī mirkļa krasi izmainīt abu cilvēku dzīvi. Šis mirklis dod iespēju būt kopā, un cilvēki reti vien izmanto to.”

    Un piebildot par savu pieredzi – pavisma nesen, sēdēju un sajūtu skatienu. Pacēlu acis – Viņš skatās uz manīm, pat lūkojās. Es nedaudz apjuku, jo skatienu no šī cilvēka jau sen gribējas satikt 🙂

  7. Pāris reizes ir gadījies. Vienreiz gan gadījās tā, ka otra cilvēka acu skatiens mani nobiedēja. šobrīd, kad redzu viņu, ir interese, bet ne tās jaukās sajūtas…

Komentēt Skudra Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.