Vai bērns maina tavas dzīves vērtības?

Ienākot ģimenē bērnam, mainās pilnīgi viss. Citādāka paliek sadzīve, ikdienišķās lietas un paradumi, sievietes un vīrieša savstarpējās attiecības, tāpat arī attieksme pret apkārtējo. Jo īpaši pašas sievietes, kas kļuvusi par māti, dzīves vērtības un turpmākās nākotnes ieceres.

 Maz?s dzīvībiņas klātesamība, jaunajā māmiņā rosina iepriekš neatklātas sajūtas. Sieviete, kurai vēl bērnu nav, bieži vien nespēj izprast ne mātišķās jūtas, ne aizsargājošo instinktu, ne beznosacījuma mīlestību. Tikai tad, kad piedzīvo brīnumu un kļūsti par māti, spēj izprast arī visu pārējo, kas ienāk un mainās tevī.

Ir kāds kopums ar pamatvērtībām, kas svarīgas vairumam mūsdienu sieviešu. No vairākiem viedokļiem izkristalizējas piecas nozīmīgākās. Nerindosim tās pēc svarīguma pakāpēs, bet salīdzināsim starp sievietēm, kurām ir bērns vai vairāki un kurām vēl nav. Redzams, ka sajūtas un uzskati tomēr atšķiras.

 Sevis pilnveidošana un izaugsme

Lai arī kādā vecumā būtu sieviete, tai ir svarīga personīgā izaugsme, zinību papildināšana un vēlāk arī virzīšanās pa karjeras kāpnēm. Mācīšanās, daž?di kursi, kā arī darbs prasa pilnu atdevi un lielu laika patēriņu. Toties tu kļūsti kreatīvāka, iegūsti arvien jaunas prasmes. Vairums sieviešu, kas ir mātes, atzīst – pamatā lielā mācību tūre ir jāpaspēj iziet pirms bērna ienākšanas ģimenē. Vēlāk tam laika var arī nepietikt.

 Solvita (35 gadi, dvīņu mamma):”Man bija izveidots plāns par to, kā iztēlojos savu ģimenes dzīvi. 27 gados biju iecerējusi sagaidīt pirmo bērniņu, tāpēc līdz tam laikam než?lo ne līdzekļus, ne laiku daž?du diplomu iegūšanai. Man ir divas augstākās izglītības un citas papildus prasmes, kuras bagātina manu CV. Pateicoties tam darbā biju konkurētspējīga darbiniece, un arī atgriešanās pēc dzemdībām agrākajā amatā bija veiksmīga. Šobr?d redzu, bērni paņem tik daudz laika, ka tagad mācīties fiziski nebūtu iespējams. Taču es ceru, pēc kāda laika tam atkal varēšu nodoties.”
 
Liene (22, šobrīd strādā, ir pastāvīgs draugs) ”Es pēc vidusskolas uzreiz aizgāju strādāt. Lielākoties tas bija finansiālu apstākļu dēļ, bet uzskatu, ka nav jau nekur jāsteidzas. Vēl paspēšu izmācīties. Domāju, bērni tam nebūs šķērslis. Ir tāds teiciens – m?žu dzīvo, m?žu mācies.”
 

Draugi

Draugi ir viena no mūsu dzīves lielākajām vērtībām. Kopā pavadītais laiks, notikumi, cieša savstarpējā saikne un komunikācija paspilgtina mūsu sadzīvi. Jaunības periodā, kad draugi ir pirmajā vietā, tu nespēj iedomāties ikdienišķās gaitas bez viņiem. Bērns pa vidu tam var ietekmēt draudzību. Šaj? gadījumā ietekmēt nozīmē gan mainīt uz labo, gan ne tik pozitīvo pusi. Situācijas ir daž?das, viss atkarīgs no apkārtējiem apstākļiem un pašas draudzības nozīmīgumu abu iesaistīto pušu vidū. Svarīgs ir arī tas, cik līdz bērna ienākšanai ģimenē, daudz laika esi veltījusi draugiem.

 Alise (24, gaida pirmo bērniņu) „Mums ar vīru ir pāris labi ģimenes draugi, ar kuriem tiekamies biež?k. Rīkojam daž?dus tematiskos vakarus, apmeklējam pasākumus. Kopā pavadītais laiks ir svarīgs, jo es ar draudzenēm varu parunāt par sieviešu lietām, vīrs ar draugiem par savējām. Kopā atzīmējam nozīmīgus br?žus. Es ļoti ceru, ka bērns nebūs šķērslis draudzībai. Tik daudz laika, lai neizjuktu mūsu kopīgie mirkļi, spēsim atvēlēt. Savu reizi lūgsim vecāku palīdzību pieskatīšanā. ”
 
Inga (29 gadi, divu meitu mamma) „L?dz bērnu piedzimšanai ļoti aktīvi pavadīju katru nedēļas nogali. Bijām lieliska kompānija – 3 draudzenes ar otrajām pusītēm. Devāmies gan uz klubiņiem, gan tālākos pārbraucienos. Piedzimstot vecākajai meitai, attiecības mūsu starpā nedaudz sagrīļojās. Ballēšanās kļuva rāmāka un ne tik regulāra. Katra nākamā tikšanās reize arvien īsāka, jo nebija īsti vairs tēmu par ko runāt. Viņas neinteresēja knupīši un pamperi, kas man bija uzmanības centrā. Tas bija līdz brīdim, kad stāvoklī palika viena no draudzenēm. Mūs savā starpā atkal atradām kopīgu valodu. Kopā gājām pastaigās, dzīvojāmies pa bērnu bodītēm. Ar lielu nepacietību gaidām, kad pievienosies mūsu trešais posms. ”
 
Laiks sev un vaļaspriekiem

Pabūšana vienatnē, personīgā telpa un iedalīts laiks darbībām, no kurām gūstam prieku, kaut citi to varētu nesaprast (to var dēvēt arī par vaļasprieku) ir viena no sievietes dzīves sastāvdaļām. Līdz ar bērnu mūs izmainām savu ikdienu, gandrīz vai pilnībā atdodoties mazajai dzīvībiņai. Lietas, kas agrāk šķita pašsaprotamas, nez kur pazudušas.

Liene: „Man ir svarīgs mans privātais laiks un personīgā telpa. Esmu atzīmējusi dažas stundas konkrētās dienās, kad nododos sev interesējošām lietām. Daudz no šā laika ziedoju sevis sakārtošanai un skaistumkopšanai. Man patīk aiziet pie manikīra meistares, sagatavot vakarā aromātisko vannu, uzlikt kādu sejas masku. Rituāls ir katru nedēļu doties uz kino, turklāt es to daru vienatnē. Vēl, sākoties rudenim, plānoju apmeklēt jogu kopā ar draudzeni. Tas ir veids, kā atpūšos no ikdienišķās vides.”
 
Inga: „Kas ir brīvais laiks? (smejas) Principā pēc meitu piedzimšanas nav bijis tā, ka esmu viena. Katru brīdi esmu ar viņām, brīvākā mirklī izmantojam divvientulību ar vīru. Viss pārējais laiks paiet darot mājas darbus, audzinot meitas. Agrāk gan es neatteicos no kādas labas grāmatas vai filmas vienatnē. ļoti patika skrituļošana vēlos vasaras vakaros. Šad tad mēdzu pirms darba aiziet uz kafejnīcu pēc smalkmaizītēm, ko apēst pie rīta kafijas un pārdomāt dzīvi. Kur tas laiks.. ”
 
ģimenes dzīve

ģimenē ir svarīgākie cilvēki mums apkārt, kaut reizēm to nespējam novērtēt. It sevišķi jaunībā liekas, ka tā tāda pašsaprotama lieta. Tikai ar laiku mainoties pašām, mainās arī uzskati par ģimeni. Tā iegūst titulu, kā viena no dzīves svarīgākajām vērtībām. Kā arī pievēršam pastiprinātu uzmanību un rūpes par mājiniekiem, jo vēlamies izveidot bērniem laimīgu un pilnīgu ģimeni.

Maruta (20 gadi studente): „Šobr?d dzīvoju atsevišķi no vecākiem, kopā ar draugu. Par ģimeni un bērniem vēl nedomājam. Tagad svarīgākais ir izbaudīt jaunību, iztrakoties. Negribu pāragri ar bērnu sevi ierobežot, man patīk izklaides un bezrūpīga dzīve. Ar vecākiem tiekos samērā reti, bet viņiem ir sava dzīve, man sava. Dažreiz ir grūti saprasties, jo uztvere par lietām un notiekošo ir atšķirīga. ”
 

Alise: ”Kopš esmu stāvoklī, ļoti satuvinājušas manas attiecības ar mammu. Teikšu, ka agrāk mums nebija tik spēcīgs kontakts. Tieši šajā gaidīšanas periodā izjūtu, cik nozīmīga ir ģimene un tās atbalsts. Lieliska ir sajūta, kad zini – jebkurā brīdī esmu gaidīta, nekad netiks atteikts padoms.”

Solvita :”P?c dienas, kas pavadīta ar dvīņiem, esmu praktiski izsmelta. Tomēr mans lieliskais vīrs vienmēr spēj mani uzmundrināt, iepriecināt, parūpēties. Viņš ir nenovērtējams atbalsts ģimenes kopības sajūtas uzturēšanā. Lai gan pirms bērniem mums bija labas attiecības, šobrīd varu teikt, ka tās ieguvušas kādu dziļāku savienību. Mūs esam kā vienots veselums, kuru papildina mūsu atvasītes. Pēc dzemdībām esmu sapratusi, ka bērni ir svarīgākais, kas man ir.”

 Mīlestība

Mīlestība ir spēcīgākās jūtas uz pasaules. Taču tā nevar pastāvēt, ja paralēli nav arī uzticība, saticība, iekāre. Neatkarīgi no vecuma vai dzimuma, katrs cilvēks ilgojas pēc mīlestības. Kāda ir mīlestība un vai tā maz var main?ties?

 Maruta :”Es domāju, ka mīlestība ir katram citādāka. Ja jūtas ir īstas, tās saglabājas līdz pat vecumdienām. Es gribētu nodzīvot skaistu m?žu, kā tie pāri, kas kopā ir piecdesmit gadus un staigā pa parku rociņās. Tā ir mīlestība, kuru neietekmē nekas.”
 

Inga :”M?lest?ba nav definējama vienā vārdā. Par to var runāt un spriest, jo ir viena mīlestība pret vecākiem, kurā ir pateicība, viedums, nesavtīgums. Ir mīlestība pret vīru, kas sastāv no kaisles, iekāres, rūpēm, uzmanības. Pilnīga beznosacījuma mīlestība pret maniem bērniem, kuru dēļ esmu gatava uz visu. Tagad saprotu, ka bērns ir mīlestības auglis, kas savieno vīru un mani uz m?žu. Mīlestība ir jūtas, kuras saprāts nevar kontrolēt. Tās rodas pašas daž?das dzīves situācijās.”

6 komentāru
  1. Nu protams, ka dzīve mainās, taču iegūtais atsver iepriekšējo divvientulību :).

  2. Nu vairāk gan gribējās tieši par vērtībām un uzskatu maiņu dzirdēt nevis tikai par ieradumu maiņu – piem., vai naudai mainās vērtība, vai pieaug bailes no riska, vai sīkas problēmas darbā kļūst nebūtiskākas.. tie tik minējumi, jo pašai bērnu nav:) bet gribētu dzirdēt, kas tad attieksmē pret citiem un sevi mainās?
    Aaa un varbūt parādās pārākuma sajūta pret tām, kurām bērnu nav?

  3. Tieši tamdēļ es nevēlos bērnus, es negribu lai tiktu mainīta lietu kārtība, manas attiecības ar mīļoto vīrieti, mans izskats utt.

Komentēt DB Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.