Uzruna uz ielas. Latviski.

Katru reizi, kad kāds mani uz ielas uzrunā krieviski, man nākas aizdomāties, ka nekad neesmu dzirdējusi, ka kāds Vācijā nepazīstamu cilvēku uzrunātu turku valodā. Un tā nav vienīgā valsts, kur varētu smelties līdzīgu piemēru.
Nepārprotiet – man nav nekas pret krieviem. Daudzi no viņiem ir ļoti jauki cilvēki! Un, jā, es augsti vērtēju to, ka viņi runā latviski. Labāk vai sliktāk, bet vismaz cenšas.
Es to rakstu, jo nespēju saprast, kā cilvēks, kas dzīvo kādā valstī ilgu laiku, var negribēt iemācīties vietējo valodu. Daudzi aizbrauc strādāt vai mācīties uz pusgadu, gadu, diviem… Lielākā daļa no viņiem priecājas par iespēju papildināt valodu zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī un vēlas prast sazināties ar vietējiem iedzīvotājiem.
Valodu prasmes ir cilvēka kvalitātes rādītājs. Protams, dažiem valodas padodas vieglāk, citiem grūtāk, bet apņemšanās ir pirmais solis uz uzvaru. Un tas uzlabo gan pašapziņu, gan reputāciju.

Un, kad autobusā dzirdu, kā pensionāre paziņo, ka vairs nerunās ne vārda latviski (arī darbā ne, lai gan to prasa priekšniecība), jo valsts to nav pelnījusi, tas mani aizvaino. Sorry, bet, ja man veikalā pārdevēja atbild krieviski uz latviešu valodā uzdotu jautājumu, tad es tur neko nepirkšu. Kāpēc man iepirkšanās laikā ir paralēli jāpiestrādā pašai sev par tulku?

Kad cilvēks izvēlas valsti, kurā dzīvot, viņš, protams, gaida, ka valsts viņu atbalstīs. Bet jau bērnībā māca, ka katram cilvēkam ir savas tiesības un tik pat daudz pienākumi. Šajā brīdī gan tas skanēs absurdi, bet tomēr – ja krievvalodīgie grib, lai viņus Latvijā ciena, tad ir jāsāk cienīt valsts, kurā viņi dzīvo. Un tas nozīmē gan iemācīties valodu, gan atbalstīt latviešu sportistus, mūziķus un citus māksliniekus.
Neviens neaizliedz atbalstīt arī Krieviju. Bet ar uzsvaru uz vārdiņu "arī".

14 komentārs
  1. Kāpēc autore “sprry” vietā nevarētu lietot vārdu – “atvainojiet” vai kādu citu līdzīgas nozīmes vārdu – bet LATVIEŠU VALODĀ.
    Es nekad neatbildu nevienam krievu valodā, ja vien man nav skaidra sajūta, ka cilvēks nav no Latvijas. Un bieži vien arī cilvēks pāriet uz latviešu valodu. Mans aicinājums ir latviešiem pašiem mazāk kompleksot un vairāk cienīt sevi un savu valodu, nevis regulāri pukoties, burkšķēt un meklēt argumentus kāpēc kāds ir ļaundaris, jo nabaga latvietim dara pāri!

  2. Пусть каждый человек говорит на своем РОДНОМ языке! что вас так задевает? Runājiet latviski, krievi lai runā krieviski – vien otru sapratīs un tas ir galvenais!

  3. autores rusofobiju vēl vairāk pastriprinaja tas sorry, no citas svešvalodas, izrādās, viņai nemaz nav bail ;dd

  4. Jā, tas “sorrrrry” nozaga visu ticamību un autores pārliecību par sevis sacīto :))))

  5. Man nav rusofobija vai kā daži labi to sauc. 🙂 Arī no citām valodām nav bail. Raksts bija par principu kā tādu, par nevēlēšanos nevis nemācēšanu.

    Ja latviešu valoda izmirs, tad es ticu, ka tās vietā paliks angļu valoda. Jo tā ir internacionāla visas pasaules valoda. Viegli apgūstama un viegli saprotama.

    Un attiecībā uz mbk: ja es pareizi saprotu, tad jau sanāk, ka tiem, kas piedzimuši LV, dzimtā valoda ir latviešu. 😉

    P.S. Latvijā šī tēma nez kāpēc ir nenormāli sāpīga – to var redzēt pēc komentāriem. Esat mēģinājuši Igaunijā kādu uzrunāt krieviski? 😀 (retorisks jautājums)

  6. Jā, igauņi vai nu nesaprot vai arī izliekas nesaprotam. Bet tai komentētājai, kura ierosināja runāt katram savā valodā, pajautāšu, bet ko tad darīs nākamās paaudzes? Mana meita vairs krievu valodu nesaprot, vairs nav tie laiki, kad bērnus laida sētā vienu spēlēties, kur arī pati savā laikā krievu valodu iemācījos, jo īstenībā jau nebija izejas, BIJA jāmācās. Bet, godīgi sakot, man reti sanāk sastapties ar to, ka kāds Latvijā dzīvojošs krievs nesaprot latviešu valodu. Vecās padomju tantes – tās ir spītīgas kā auni, nekad arī neiemācīsies, bet pārējie taču runā. Veikaliņā, kur pērku kosmētiku, pārdevēja ir krieviete, slikti runā latviešu valodā, bet runā, vienalga, lai cik nepareizi un uz krievu valodu nepāriet – smaida kā saulīte, un to es kā reiz cienu.

  7. Autore ļoti vietā piemin bērnību jo tajā es domāju ir daļa atbildes. Es bērnībā tiku audzināts tā – ja ar Tevi runāja krievu valodā Tev kā latvietim bija “jāpārslēdzas” uz krievu valodu. Inercē no bērnības šādi es turpināju „pārslēgties” vēl ilgi arī tad kad Latvija jau bija neatkarīga valsts. Un man šķiet, ka šī bērnībā ieaudzinātā automātiskā pārslēgšanās uz krievu valodu latviešos mājo vēl šodien.

  8. Es arī laikam tomēr lekšos preyī visiem tiem, kuri apgalvo, ka vajag “žitj drižno”! Tie paši veikali – es par savu sūri grūti pelnīto algu prasu rozīnes šokolādē & tā sieviete kā tāda dienasvidus stulba muša brauc ar pirkstiem pa stendu, nesaprotot, ko viņai jautā, un tik gaida, kad teikšu – STOPS, jā, to man vajag. Tieši tā, neviens turks Vācijā veikalā enrunās truciski, ja viņš gribēs algu. Ar ko šejienes tie, kas nav pamatnācija, ir labāki?! Tieši tā – lai ciena šejienes tikumus un valodu, un tad cienīs viņus. Es neesmu pret krieviem un viņu valodu. pati māku, un bērniem ir krievu auklīte, jo valodu zināt vajadzēs, bet.. Tos, kas sprēgā – davai, marš uz savu roģinu prom vai tur, kur ir labāk, ja te ir viss tik slikti. Vismaz vietējiem paliks brīvas darba vietas un iesēja kādai nebūt iztikšanai.

Komentēt :-) Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.