Un atkal OSKARS – šoreiz 2010

Vēl tikai dažas dienas – jau 7. martā Losandželosā tiks svinēti kino pasaules krāšņākie svētki un noskaidrosies, kas šogad saņems prestižākos kino industrijas apbalvojumus – ASV Kinoakadēmijas jeb "Oskara" godalgas. Svinīgo ceremoniju šogad vadīs aktieri Stīvs Mārtins un Aleks Boldvins. Vai tāpēc sagaidāma otrā sērija komēdijai "Viss ir sarežģīti" (It’s Complicated)?
 
Sākšu tomēr ar lirisku atkāpi. Lirisku jautājumu, pareizāk sakot. Vai atceries, kas ieguva galvenos "Oskarus" pagājšgad? Tā uzreiz, bez vikipēdijas? Nekas, nesatraucies, neatceras arī daudzi citi. Ja tā pavisam godīgi, arī man jāpadomā, kaut kino patiešām ir mana kaislība un es mēdzu gan interesēties. =)

Tātad… neatceras daudzi jo daudzi. Un atbildīgie onkuļi kabinetos ir sapratuši, ka tas varbūt nenozīmē tikai to, ka kino kā tādam vairs nav tik lielas nozīmes un rezonanses mūsdienu kultūrā vai šovbiznesā, bet ka nevienam, izņemot pašus, "Oskara" balvas vairs tā īsti nemaz nerūp. Aptvēruši, ka kaut kas ir jāmaina, ja viņi grib izraisīt lielāku skatītāju interesi.
 
Vissvarīgākās no jaunajām pārmaiņām – ir mainīts pretendentu skaits kategorijā "Labākā filma". Gadu desmitiem ilgi bija ierasts piecu filmu standarts, šogad ir desmit, kā tas bija starp 1932. un 1943. gadu. Tikai tad tas patiešām bija pamatoti, jo izcilas filmas, kas tagad veido kino vēsturi, patiešām arī bija vairāk par piecām. Ne velti mēs to tagad dēvējam par Holivudas Zelta laikmetu. Šobrīd nekāda zelta laikmeta nav – balvas pretendentu skaita palielināšana nebūt nav palielinājusi reālo sāncensību – režisora Džeimsa Kamerona futūristiskā 3D fantāzija "Avatars" (Avatar) ir galvastiesu priekšā pārējiem vienalga, tai seko Ketrīnas Bigelovas kara drāma "Sapieris" (The Hurt Locker), ko daudzi uzskata par izcilāko Irākas kara tēmai veltīto filmu. Pārējie, lai kā man patiktu šarmantā angļu "Izglītība" (An Education) vai brāļu Koenu melnā komēdija "Nopietns cilvēks" (A Serious Man), jāatzīst, nav vērā ņemami konkurenti. Sāncensība faktiski ir tikai starp šīm divām. Un tas nepadara balvas saņemšanas intrigu spraigāku ne par mata tiesu. Vienīgā ieguvēja no šīs pretendentu skaita dubultošanas ir tikai Pixar studijas filma "Augšup" (Up), kas šādā veidā tikusi iecelta saulītē no daudz mazāku plašas publikas interesi izraisošās "Labākās animācijas filmas" kategorijas.   

 
"Avatars" un "Sapieris" ir arī līderi nomināciju skaita ziņā – deviņas katrai.
"Avatars" jau saņēmis "Zelta Globusu" kā labākā filma un Džeimss Kamerons kā labākais režisors. Jā, "Titāniks" ir pārspēts arī ieņēmumu ziņā, režisors jau apstiprinājis, ka turpinājums būs. Viņam padomā esot nevis viena, bet pat uzreiz divas filmas! Ne mirkli neapšaubu "Avatara" autoru ieguldījumu kino tehnoloģiju attīstībā, kas ļāvušas izveidot vizuāli satriecošu filmu, tās nominācijas kategorijās "Skaņas montāža", "Vizuālie efekti" un varbūt pat arī "Operatora darbs" garantēti materializēsies balvās. Bet vai tikai par to pienākas arī "Labākās filmas" vai "Labākā režisora" tituls? "Sapiera" izredzes uz godalgām savukārt krietni mazinājis skandāls ap filmas producentu Nikolā Šatjē, kas neatļauti izsūtījis Kinoakadēmijas locekļiem aicinājumu balsot tieši par viņa filmu. It kā līdzīgas rīcības dēļ 2002. gadā nevienu "Oskara" godalgu nesaņēma Mārtina Skorsēzes "Ņujorkas bandas" (The Gangs of New York), kaut filma bija nominēta desmit kategorijās.
 
Ketrīna Bigelova ir ceturtā sieviete, kas jelkad nominēta "Labākā režisora" kategorijā. Līdz šim bijušas tikai Līna Vertmillere 1976. gadā par filmu "Septiņas skaistules" (Pasqualino Settebellezze/ Seven Beauties), Džeina Kempione 1993. gadā par filmu "Klavieres" (The Piano) un Sofija Kopola 2003. gadā par "Pazudis tulkojumā" (Lost in Translation). Ieguvusi balvu pagaidām nav neviena. Vai iegūs Ketrīna Bigelova? Kaut prognozēts tiek, ka Džeimss Kamerons tomēr atkal varēs izpausties filmai "Avatars" speciāli izdomātajā na’vi valodā kā saņemot "Zelta Globusa" godalgu, toreiz viņš pieticīgi apgalvoja: "Atklāti sakot, es patiešām domāju, ka Ketrīna dabūs šo. Viņa ir to godam pelnījusi."

Ketrīna Bigelova
 
Domājot par pretendentu skaita palielināšanu, lietderīgāk būtu bijis to attiecināt uz "Labāko aktieru" kategorijām. Kategorijā "Labākais aktieris galvenajā lomā" pretendenti ir Džefs Bridžess (Crazy Heart), Džordžs Klūnijs (Up in the Air), Kolins Fērts (A Single Man), Morgans Frīmens (Invictus) un Džeremijs Reners (The Hurt Locker), bet tikpat labi varētu būt arī Vigo Mortensens (The Road), Bens Fosters (The Messenger), Pīters Sārsgārds (An Education), Sems Rokvels (Moon) un Niklass Keidžs (The Bad Lieutenant: Port of Call – New Orleans). Šajā kategorijā "Zelta Globusa" saņemšanu var uzskatīt par drošu priekšvēstnesi – arī "Oskara" balva, visticamāk, iegulsies Džefa Bridžesa rokās. Viņam šī ir jau piektā "Oskara" balvas nominācija, gan jau beidzot arī tā laimīgā.
 

Džefs Bridžess    Džordžs Klūnijs      Kolins Fērts     Morgans Frīmens    Džeremijs Reners

"Labākās aktrises galvenajā lomā" kategorijā starp nominantēm ir ne tikai granddāmas Helēna Mirena (The Last Station) un Merila Strīpa (Julie & Julia), kā arī godam nominācijas nopelnījušās jaunpienācējas Gaburi Sidibe (Precious: Based on the Novel Push by Sapphire) un Kerija Maligana (An Education), bet arī ar ne visai profesionāli izaicinošu un augstvērtīgu lomu izvēli pazīstamā, toties miljonāre Sandra Buloka (The Blind Side)! Nevis, piemēram, Samanta Mortone (The Messenger) vai Džuliana Mūra (A Single Man). Turklāt Buloka arī godalgota ar "Zelta Globusu" kā labākās aktrise drāmā. Merila Strīpa savukārt godalgota kā labākā aktrise komēdijā. Es lieku uz Strīpu, kurai šī ir jau sešpadsmitā (!!!) "Oskara" nominācija, kas visdrīzāk materializēsies kā trešā balva.

Helēna Mirena     Merila Strīpa        Gaburi Sidibe        Kerija Maligana      Sandra Buloka

Vēl par izmaiņām "Oskaru" balvu pasniegšanā runājot… Kopā ar citām vairs netiks pasniegtas balvas par mūža ieguldījumu. Trīs "Oskara" "Goda" statuetes īpašā ceremonijā jau novembrī nonākušas savu godāmajo īpašnieku rokās. Leģendārā aktrise Lorēna Bakāla, kas 85 gadu vecumā joprojām aktīvi filmējas, par spīti zvaigznes statusam Holivudā jau kopš 1940. gadiem nekad līdz šim netika saņēmusi Kinoakadēmijas balvu, tikai bijusi nominēta vienu reizi. Tāpat arī "B kategorijas filmu karalis", mazbudžeta filmu režisors un producents Rodžers Kormans, kas reiz atklājis Frānsisa Forda Kopolas, Mārtina Skorsēzes, tā paša Džeimsa Kamerona un citu ievērojamu mūsu laika kinorežisoru talantus. Trešā "goda" statuete nonākusi pie leģendārā operatora Gordona Vilisa, kura veidotās filmas kopumā saņēmušas 39 "Oskara" balvas nominācijas un 19 balvas, tostarp trīs kā labākās filmas – "Krusttēvs" (The Godfather, 1972), "Krusttēvs 2" (The Godfather: Part II, 1974) un "Enija Hola" (Annie Hall, 1977.g.), bet pats operators līdz šim bija palicis bez apbalvojumiem.
    
Ak jā, bet uzvarēja pagājšgad "Graustu miljonārs" (Slumdog Millionaire), protams. Lai arī cik maz pārsteigumu būtu sagaidāmi šogad un nākamgad nevienam vairs nerūpēs šī gada uzvarētāji, 82. ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas šovs būs iespaidīgs un krāšņs kā allaž. Neapšaubāmi – uzmanības vērts.