Trešdienas recepte: Ceptas selerijas

Selerija ir divgadīgs lakstaugs, ko Latvijā izmanto galvenokārt kā garšaugu. Selerijās ir daudz vitamīnu (C, K, E vitamīni, B grupas vitamīns, ß–karotīns), minerālvielu (kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, cinks, fosfors un nātrijs) un tādu bioloģiski aktīvu vielu, kam liela nozīme gremošanas regulēšanā un nervu tonusa uzturēšanā. Īpatnējo garšu selerijām piešķir apiols.

Ļoti daudziem nav pieņemama seleriju īpatnēja garša un aromāts. Pat neliela svaigu seleriju piedeva salātiem nodod to klātbūtni, samazinot salātu baudītāju skaitu uz pusi. Iespējams, ka šet var tomēr kaut ko mainīt, tāpēc šodien mēģināsim papildināt seleriju fanu pulkus, tās termiski apstrādājot.

Nepieciešams:
2 lapu selerijas;
110g rokforas siera;
50g mīksta sviesta, pipari;
1 ķiploka daiviņa.

Pagatavošana:
Selerijas nomazgā, notīra, nolauž kātus, noņem dzīslas, apgriež lapas. Garos kātus pārgriež uz pusēm. Notīra un saspiež ķiploku. Rokforas sieru sajauc ar sviestu, sāli un ķiploku viendabīgā masā, iepilda seleriju kātos. Seleriju lapas sasmalcina un kārto uz kātiem. Katru kātu ietin folijā – ar spožo pusi uz iekšu un cieši saspiež. Cep iepriekš sakarsētā cepeškrāsnī 225C temperatūrā aptuveni 30-40 minūtes.

Saistītie raksti

4 komentāri
  1. Jēzus Marija, šitas varētu būt kaut kas šausmīgs, vismaz manām garšas kārpām. Selerijas neciešu ne acu galā 😀

  2. ienīstu selerijas – Bet vienreiz, iepriekš nezinot kas tas ir, bija iespeja pagaršot fritetas selerijas- izēdu visu šķīvi

  3. Ui, šitas tiešām liekas baiss ēdiens, bet orinoko – ja man ir jātaisa šitas brīnums, tad tak es zināšu, kas tas ir 😀

  4. Selerija ir baigā štelle, ja vien ir iespējams, tad selerijas sakni šauju klāt pie visām zupām. Uz selerija saknes garšas faktiski balstās ari visas tās sliņķu garšvielas, Kučareks, Vegeta utt.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.