Tēvišķais skūpsts.

Rakstīšu bez gariem ievadiem, jo nekas literāri interesants tāpat nesanāk.

Viņš mani mīl, es viņu arī, tikai ar pieķeršanās, mīļuma mīlestību, bet nevis to kaislīgi gaisīgo tauriņu mīlestību jeb iemīlēšanos. Šķirstu fotoalbumu, domāju un brīnos, kas par lietu, kas par lietu… Un uzduros vienai pāris gadus vecai bildei, un kaut kas notrīs un ieduras pakrūtē. Kāpēc? Jo viņš šajā bildē bez ūsām! Jā, ikdienā viņam ir ūsas un kazbārdiņa, ne jau tādas biezas un kuplas, bet pavisam īsas, rūpīgi koptas, atgādina musketieri vai kādu retro filmu varoni. Un tieši tā arī viņš vēlas izskatīties – kā bruņinieks, varonis, īsāk – īsts vīrietis, nevis gludi skūts pienapuika. Un, jāteic, kopumā viņam piestāv un izskatās smuki.

Un nesakiet, ka tie ir sīkumi, un ko tur var ņemties, jo arī man likās, ka būs viegli – vienkārši pateicu: “Zini, man ļoti gribētos tevi redzēt bez ūsām. Tas man liekas tik… (un dažādi smalki, pagodinoši epiteti).” Un tad viņš paziņoja, ka bijusī draudzene viņam likusi nodzīt ūsas (kas viņa apziņā, šķiet, tiešā veidā saistītas ar vīrietību), pēc laika pametusi, un šis pazemojums joprojām viņam palicis atmiņā. Kādu dienu jau varbūt nodzīšot, bet pagaidām uz to neesot gatavs.

Lai nu cik smieklīgi tas kādam neliktos, bet esmu sapratusi, ka manā apziņā ūsas/bārdiņa utt. saistās ar ko tēvišķu. Uzreiz nāk prātā Anneles tēvs no Brigaderes stāstiem vai vienkārši kupla ģimene ar raženu māti un ūsainu, tēvišķīgu tēvu. Un tādēļ nespēju līdz galam atbrīvoties un iemīlēties, kā nākas (jāpiebilst, ka manam tēvam ūsu nav). Bet tas, protams, atkarīgs no gaumes. Iespējams, to var salīdzināt ar īsu un garu sieviešu matu cienītājiem vai skūta un neskūta intīmā apmatojuma piekritējiem. It kā sīkums, bet vienmēr jau gribas, lai būtu vēl drusciņ, drusciņ labāk. Un par tādām drusciņu problēmām jau arī blogos raksta, cerībā uz kādu vērtīgu padomu. 🙂

Tad nu priecāšos, ja kādam būs kas līdzīgs stāstāms vai ieteicams par to, kā apvienot savas erotiski romantiskās vēlmes ar vīrieša neatkarību.

5 komentāri
  1. Malacis! Mans vīrietis gan jau ir vecumā, kad būtu jāsāk šaubīties, vai joprojām jāmēģina izskatīties vecākam. Kā smejies, laiks iet, bet kompleksi paliek.

  2. Man šķiet, ka problēma nav ūsās. Vienkārši ir cilvēki, kurus mēs mīlam tā mīļi un jauki, bez kaislībām. Un citreiz tik ļoti šo kaislību un trakuma pietrūkst, tad nu tiek izdomāti visādi iemesli. Nu nodzīs viņš tās ūsas, un? Attiecības jau ar to neizmainīsies. Pamēģini vienkārši uz savu vīrieti paskatīties no cita skatupunkta, citā gaismā tā teikt, atklāt kādu jaunu personības iezīmi. Varbūt sanāk. 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.