Tavs BĒRNS ir GUDRĀKS, nekā tu domā!

Bērns, vēl zīdainis būdams, mācās pazīt burtus, divu gadu vecumā viņš jau tekoši lasa, zina un runā vairākās svešvalodās, liek lietā apbrīnojamas enciklopēdiskas zināšanas, prot atšķirt skaitļus, peld, muzicē, glezno, zīmē, ir veikls, ātrs, drošs un par sevi pārliecināts – tas var likties neticami, bet tas patiešām ir iespējams!

Ļoti mazi bērni, izrādās, var iemācīties ne tikai lasīt, bet iepazīt un atšķirt skaitļus, iemācīties neskaitāmas pasaules tautu valodas un jebko citu, ko vien bērnu vecāki uzskata par savam lolojumam nepieciešamu mācīt.

Vēl pavisam maziņš, bet jau ģēnijs!
Amerikāņu profesors, Cilvēka potenciāla institūta (The Institutes for the Achlevement of Human Potencial) galvenā biroja izpilddirektors Duglass Domans ar neskaitāmiem piemēriem pārliecinoši pierāda, cik liela nozīme mazuļa agrīnā vecumā ir intelektuālās un fiziskās attīstības veicināšanai un cik izšķiroša un nozīmīga loma te ir bērna vecākiem. Jau piedzimšanas brīdī katra bērna intelektuālais potenciāls ir daudz augstāks par brieduma gadus sasniegušu Leonardo da Vinči, pārliecināts Domans. Bērni nepiedzimst kā baltas, vēl neaprakstītas lapas: iedzimtība, ģenētika, daudzi nevēlami apkārtējās vides faktori, nekvalitatīva pārtika, ko lietojam uzturā paši – tas viss un daudz citu pirmajā mirklī it kā nenozīmīgu sākumu jau ir atstājuši savus ierakstus jaundzimušā liktenī un turpmākā attīstībā, pirms tas nāk pasaulē.

Tieši zīdaiņa vecumā bērnam ir neierobežotas spējas visa jaunā apguvei, mazajam ir viegli iemācīt ārkārtīgi daudz vispusīgi pielietojamu, tātad turpmākajā dzīvē vajadzīgu un noderīgu lietu, uzskata Duglass Domans, kura pārstāvētā Cilvēka potenciāla institūta izstrādātā programma galvenokārt domāta bērniem līdz sešu gadu vecumam. Kāpēc amerikāņu interešu lokā ir bērni tieši līdz sešu gadu vecumam? Domans skaidro: institūta pētījumu rezultātā 60 gados izkristalizējies atzinums: vesela bērna smadzenes intensīvi aug, briest un attīstās un uzņem sevī visplašāko informācijas apjomu līdz sešu gadu vecumam. Jo vairāk tās lieto, jo intensīvāk tās aug. Kad bērns sasniedz skolas vecumu, viņa smadzenes zināmā mērā ar pamatbagāžu jau ir nokomplektējušās un atrodas lieliskā formā, lai turpmākās dzīves laikā agrā bērnībā apgūto apstrādātu, papildinātu, attīstītu un liktu lietā.

Dodiet bērnam iespēju mācīties
Maziem bērniem pasaules izzināšana iet cieši blakus ar intelektuālu zināšanu iegūšanu un uzkrāšanu. Kāpēc mazuļi ir tik ļoti atvērti visam jaunajam? Apkārtnes iepazīšana, izzināšana, adaptēšana mazulim nozīmē to pašu, ko izdzīvošana. Ar dzirdes, redzes, taustes, garšas, kustību palīdzību bērns izzina un iepazīst pasauli, kas ir ap viņu, un šajā procesā piedalās arī viņa smadzenes. Ja smadzeņu darbība mums ikvienam ir dabas ieplānota un dota jau pirms piedzimšanas, tad cilvēkbērnam augot lielākam, aug un dinamiski attīstās arī smadzenes, un šo procesu var un vajag paātrināt, jo katra cilvēka tiesības ir būt gudrākam, uzskata Duglass Domans, piebilstot, ka pelēkā krokotā viela, ko saucam par smadzenēm, joprojām ir līdz galam neizpētīts un neapjausts brīnums. Un brīnums ir arī tas, ka mūs savas dzīves laikā izmantojam tikai mikroskopiski mazu daļu savu smadzeņu šūnu. Ja vecāki katru dienu atradīs vismaz piecas, desmit minūtes laika, ko veltīt bērnam, lai nepiespiestā, abpusēji pozitīvā gaisotnē rotaļu un vingrinājumu veidā nodotos mācīšanās procesam, rezultāti noteikti neizpaliks. Protams, tā ir atbildība, kas no vecākiem prasa daudz, bet neviens savu bērnu nemīl un nepazīst tik labi kā mamma un tētis, tāpēc nav labāka un profesionālāka skolotāja saviem bērniem kā viņi, pārliecināts amerikāņu profesors. „Visā pasaulē vecāki, par saviem bērniem domājot, pirmām kārtām par tiem domā kā par savu nākotni, kurai jābūt stiprākai, gudrākai, prātīgākai, humānākai, laimīgākai, veiksmīgākai. Tie ir skaisti sapņi, ko vērts sapņot un piepildīt. Tas iespējams, sava bērna prāta spējas attīstot jau no mazotnes.”

Lai tavs bērns augtu fiziski un intelektuāli attīstīts
* Jau no pašas mazotnes radi bērnam iespēju maksimāli daudz un brīvi kustēties.
* Bērna kustību brīvībai nodrošini neierobežoti brīvu, drošu, tīru, siltu vietu uz grīdas.
* Tiklīdz bērns spēj līst uz vēdera, ļauj viņam to darīt iespējami daudz.
* Tiklīdz bērns sāk rāpot ar roku un ceļu palīdzību, cik vien iespējams, ļauj viņam daudz kustību prieka.
* Ja bērns sāk staigāt, ļauj viņam to darīt maksimāli daudz.
* Ja tavs bērns sāk skriet, ļauj viņam izbaudīt šo pasaules izzināšanas veidu bez ierobežojumiem.
* Bērnam lienot, rāpojot, ejot vai skrienot, sākumā dari to kopā ar viņu, bet vēlāk ļauj būt pastāvīgam!
* Jebkuru fizisko aktivitāti ļauj bērnam veikt bieži: īsos laika periodos visas dienas gaitā.
* Katru darbošanos ar bērnu veic mīlošā, līksmā un respektējošā gaisotnē, lai tas viņu motivētu uz vēl lielāku aktivitāti.
* Ja gribi, lai mācības bērnam sagādā prieku, nekad neko neuzspied.
* Centies mazuli nelikt uz muguras – šāda poza kavē gan smadzeņu darbības attīstību, gan bremzē bērna fizisko attīstību.
* Jau no mazotnes katru dienu lasi bērnam priekšā.
* Jo jaunākam bērnam sāksi mācīt lasīt, jo vieglāk viņam būs mācīties.
* Lasīšanai bērnam dod tekstu lielā un treknā drukā.
* Tici sava bērna intelektam. Viņš ir gudrāks, nekā tu domā.

Bagāža, kas attīstāma tālāk
Daudzi iebildīs: vecāki, savās atvasēs gribēdami redzēt pašu nerealizētās ambīcijas, laupa tiem jau tā īso bērnību un mākslīgi taisa savus bērnus par pašiem gudrākajiem, pašiem krutākajiem… Kas no tā, ka mazais jau piecu gadu vecumā lieliski pārvalda, piemēram, angļu valodu un brīvi sarunājas vēl pāris svešvalodās? Nonākot parastas skolas parastā vidusmēra klasē starp vienaudžiem ar vidusmēra attīstības līmeni, agrā bērnībā apzināti attīstītais un mācītais izkūpēs kā dūmi, jo kur tad šīs zināšanas lai izmanto.

Protams, vecāku darbs ar bērnu nebeidzas līdz ar mazuļa sešu gadu iestāšanos. Tad bērna tālākā izglītošanā vajadzētu pieslēgties skolai, sabiedrībai. Ja vecāki uzskata, ka vispārizglītojošā skola bērnam nespēj nodrošināt atbilstoša līmeņa zināšanu pēctecību un savam lolojumam paši ir spējīgi nodrošināt mājas apmācību, to var darīt. Vēl variants: skolā apgūstamo vielu papildināt ar mājas apmācības programmu, uzskata Duglass Domans. Pat ja agrā bērnībā gūtās zināšanas vēlākos gados tālāk netiek attīstītas un liktas lietā, tās smadzenēs noslēpušās, bez pēdām tomēr nepazūd. Agri vai vēlu kādā piemērotā brīdī šī bagāža uzpeldēs un īstajā brīdī izrādīsies noderīga.

17 komentārs
  1. Saviem bērniem, papildus dārziņa apmeklējumam, centos nodrošināt arī sporta aktivitātes dažādos pulciņos un svešvalodas nodarbības.

  2. Vai tā nav bērnības nolaupīšana, jau 1 gada vecumā močīt iekšā svešvalodu, burtiņmācību utml.? Teorētiski, ja to vecāki, vai kāds cits aprūpētājs spēj veikt kā rotaļu, tad ok. Taču es domāju, ka ļoti daudz tādu vecāku nav. Vienīgais kas atliek, palaist vairāk pulciņos, kad sāk iet dārziņā, tur tomēr ir cilvēki, kam šīs iemaņas ir izkoptākas.

  3. Interesanti, cik daudz ir tādu vecāku, kas var sēdēt līdz dārziņa vecumam, nerunājot nemaz par skolas sagaidīšanu, mājās un nodoties bērna skološanai, labākajā gadījumā līdz gadam, pēc tam auklītes vai vecmammas. Kā arī jautājums ir par metodoloģiju. Vai tad ir kādam zināms, kā tādam susuram mācīt svešvalodu un cik no tā vispār ir paliekoši un vērtīgi.

  4. Man delins lidz 2 gadiem prata nosaukt burtus no abeces un skaitit lidz 10. Ta ka var iemacit, ja grib.

  5. “Susuri” nudien ir daudz spējīgāki un apķērīgāki uz visu – daudz vairāk, nekā mēs domājam! Trakākais, manuprāt, šodien ir tas, ka neviens ar mazo ne grib, ne spēj, ne prot ņemties, uzskatot, ka visu iemācīs televizors, dators un pati dzīve…

  6. …bērniņam visu ko ir viegli iemācīt un viņām pašam interesanti, kamēr nav pazudusi zinātkāre, kamēr vēl daudz “kāpēc”…

  7. Mani vairāk par visu uztrauc nevis tas, cik svešvalodas mans bērns pratīs, cik talantīgi zīmēs, dziedās vai dejos, bet cik jūtīga un atvērta būs viņa sirsniņa…

  8. Vai šodien atradīsies kāds, kas var veltīt kaut nedaudz laika saviem bērniem??? Atnāc mājās, viņi jau guļ, aizej no mājām – viņi vēl guļ…

  9. Pieminekli tām mammām, tēviem, vecmammām, vectēviem vai auklītēm, kas saprot rakstītā jēgu un spēj kaut ko darīt lietas labā!

  10. nu nevajag bērnu mocīt, angļu valoda jau 2 gados, tamborēšanas pulciņi, tautas dejas, ļaujiet taču izbaudīt bērnību…

Komentēt Pekstiņi Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.