TAVA bioloģiskā PULKSTEŅA īpatnības

Kā zinām, sievietes reproduktīvais laiks nav mūžīgs. Tas sākas agrā jaunībā un beidzas ļoti dažādā vecumā, kādai jau ap 40, kādai 10 – 15 gadus vēlāk. Šai laikā tikšķ tā saucamais sievietes bioloģiskais pulkstenis, kam laika gaitā vajadzētu signalizēt par laiku ieņemt bērnu, bet aizvien biežāk šis pulkstenis daudzām dāmām klusē. Kāpēc tā? Atbildes meklējuši gan psihologi, gan ārsti, un secinājuši, ka visticamāk pie vainas ir laikmets un sabiedrība, kādā dzīvojam. Tēma ir gana nopietna un izraisa pārdomas.

Sievietes patības izmaiņas laika gaitā

Agrāk par sievietes patību uzskatīja bērnu dzemdēšanu un rūpes par ģimenes pavardu. Bet laiki ir mainījušies, sievietes tāpat kā vīrieši veido uzņēmumus, bīda biznesu, tiecas uz izaugsmi darbā un piekopj brīva tipa attiecības. Protams, ne visas, bet karjeristes sastopamas aizvien biežāk un biežāk. Sievietēm ar šādu dzīvesveidu un prioritātēm īsti nav laiks bērniem un reizēm īsti nav arī vēlmes pēc mazajiem brēkuļiem.

Ir arī otra tipa sievietes, kas jau jaunībā sapņojušas par ģimeni, bērniem un uz to mērķtiecīgi gājušas. Jo, ja karjeriste neapzināti satiksies ar citu karjeristu vai līdzīgi domājošu cilvēku, tad uz ģimeni tendēta sieviete pat priekš randiņiem izvēlēsies ģimeniskākus un uzticamākus vīriešus.

Bērni – ģimenes laime?
Ģimenes cilvēki uzskata, ka bērni ir ģimenes laime un piepildījums. Bet šai jautājumā domas dalās, jo kas der vienam, neder citam. Ir sievietes, kam bērniņš ir kā svētība, pat ja sākumā ir bijušas šaubas šai jautājumā, bet ir arī nobriedušas sievietes, kas dzīvo laimīgas bez bērniem un nemaz neilgojas pēc tiem. Pētījumi pierāda, ka daudzi pāri, dzīvojot ģimenē bez bērniem, jūtas laimīgi un apmierināti, jo var atļauties dzīvot daudz bezrūpīgāk.


Tomēr jāatceras, ka svarīgi ir izvērtēt, vai bērns nav vēlams tieši tagad un tūlīt, vai tas nav vēlams vispār, jo sievietes bioloģiskais pulkstenis nav apstādināms. Ja būsi nokavējusi savu laiku, iespējams, pie bērna vairs nevarēsi tikt.

Darbs, bērni un otrā puse
Sievietēm, kas vēlas bērnus  bieži vien traucē darbs un karjera. Jo, kā apgalvo psihologi, daudzas sievietes, kas veido karjeru un sapņo arī par ģimeni, bieži vien ir kā starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses ir karjera – bailes to pazaudēt un pārtraukt bērna dēļ, no otras puses ir vēlme kļūt par māti, piepildīt sevi kā sievieti. Bieži vien ir ļoti grūti atrast balansu starp šiem abiem lielumiem – karjeru un bērnu. Bet diemžēl šī šaudīšanās var atmaksāties negatīvi, laikā, kad karjera būs tik stabila, ka nebūs bailes pazaudēt savu vietu un ietekmi, sieviete, iespējams, vairs nebūs spējīga radīt un iznēsāt bērnu. Jo laiks, kas mums dots ģimenes veidošanai, ir visai ierobežots.

Vēl kāds būtisks faktors, kas jāņem vērā – sievietes otrā puse jeb vīrietis pie sāniem. Bieži vien vīrietim ir liela loma tajā, vai sieviete ieklausīsies sava bioloģiskā pulksteņa tikšķēšanā un ļausies tam, vai tieši otrādi – izliksies to nedzirdam. Ir skaidrs, ka otra cilvēka viedoklim ir milzu nozīme un laimīgi tie pāri, kuriem šajā jautājumā domas, uzskati un vēlmes sakrīt.

Cik ilgs laiks ir dots?
Pirms pāris desmitiem gadu sieviete, kas 27 gadu vecumā nebija sieva un māte, tika uzskatīta par pilntiesīgu vecmeitu. Mūsdienās sievietes ap 27 gadiem bieži vien tikai sāk apsvērt, ko vēlas no dzīves. Bet izrādās, ka nemaz tik daudz laika pārdomām mums nav. Kā liecina rietumvalstu ārstu veiktais pētījums, sievietei līdz 30 gadiem ir 74 % izredzes ieņemt bērnu gada laikā, sievietei virs 35 gadiem šīs izredzas samazinās līdz 54 %.   Bet , ja sieviete bērnu vēlas pēc 45 gadiem, ieņemšana būs ļoti problemātiska, un pastāv liels risks, ka bērniņš var piedzimt ar dažādām pataloģijām. Ārsti uzskata, ka 35 gadi ir aptuvenā robeža, kad bērniņu var iznēsāt droši, vēlāk, pirms bērna ieņemšanas, ieteicama konsultācija ar ārstu.

Vērts apdomāt laicīgi
Vēlies vai nevēlies bērnu, tev jāizlemj laicīgi, jo, kā jau minējām, bioloģiskais pulkstenis tikšķ, un kad tas apstāsies, tas vairs nebūs iedarbināms. Apdomā, vai vēlies skatīties, kā izaug tava miesa un asinis, vai tomēr vēlies dzīvot tikai sev. Galvenais rīkojies saskaņā ar savu būtību un vēlmēm, jo neviens nav tiesīgs pārmest tev tavu izvēli, lai arī kāda tā būtu.

25 komentāri
  1. Jā… Raksts, kurš kārtējo reizi lika sirdij sažņaugties, jo lai kā gribētu būt tā ģimenes sieviete, kas rūpējas par māju un mazuļiem, šēžu darbā, jo mans tā saucamais vīrietis par bērniem domā, ka ir par agru (22) un arī nestrādā stabilu darbu, lai es varētu atļauties sēdēt mājās 🙁 Laikam jau tā tiešām ir lieta, kas jau iepazīstoties jānoskaidro…

  2. Man ar dikti gribétos bérnu, jo jau 27. Bet mans puisis ak né. Vins saka,ka bérni tik darot raizes. Nekádi nespéju vinu párliecinát. Un vél sijos laikos, kad visur redz cik grúti iet gimeném ar bérniem.

  3. Vienmēr ir ģimenes, kam klājas materiāli grūti. Tomēr tieši šajās ģimenēs vienmēr diezgan agri rodas bērniņi. Protams, ka gadīties var visādi, bet kopumā šķiet – jo cilvēki turīgāki, jo izvēlīgāki un prasīgāki, un jo vairāk šaubās, vai bērnam spēs sniegt visu nepieciešamo.

  4. Man liekas, ka autore aizmirsusi faktu, ka lēmums par bērnu nav tikai sievietes rokās. Un arvien vairāk vīriešu nevēlas bērnus, vai vēlas tikai tad, kad pašiem kādi četrdesmit. Man ir 25 un mans puisis skaidri pateicis, ka nevēlas bērnus un nezin, vai tuvākajā laikā vēlēsies.. Mani pašu arī māc šaubas, vai šobrīd vēlos bērnu, bet zinu, ja man būtu blakus partneris, kurš to vēlētos un mani atbalstītu, būtu pavisam citādi..

  5. Oi, cik svarīgi jautājumi te tiek cilāti! Bet sievietei, kurai šobrīd negribas bērnu, iespe’jams, to var sagribēties, kad karjeras skrējiens norimst – teiksim ap gadiem 60. Un iestājas zinama vietulības sajūta un jautājums – a kam dēļ tas viss skrējiens ir bijis? Bet to ir ļoti grūti iztēloties ap gadiem 35, kad dzīve ir tik interesanta, tev ir tāds Darbs! un vīrīeši ir tikai spēles elementi.

  6. Vai tad tiešām ir sievietes, kurās tas bioloģiskais pulkstenis pa laikam nebļaustās? Tāpēc jau viņš ir bioloģisks un mūsos, lai atgādinātu, lai liktu aizdomāties. Pavisam cits jautājums, ko sieviete ar to dara un kas vēl ir viņas dzīvē bez tās klaigājošās vajadzības pēc ģimenes.

  7. Nu – a ko darīt, ja nav tā veča, no kura to bērnu gribētos? Ir šādi un tādi, bet es nevienu neredzu tādu, no kura gribētos bērnu. Un ir jau arī vēl viens bet – nevaru iedomāties sievieti, kas labprātīgi izvēlas palikt par vientuļo māti tikai tāpēc, ka, redz, bērnu gribās. Tas tā kā sevi labprātīgi aprākt, ne.

  8. A kas sievietie var būt vēl svarīgāks par bērnu? Es, piemēram, esmu izvēlējusies būt viena ar bērnu. Un tas nav nekāds krusts un sevis apraksāna! Manai dzīvei ir jēga. A kāda jēga būs tavai dzīvei pēc gadiem 20, ja tā arī paliksi sverot, vai kāds no apkārtējiem večiem būs gana labs bioloģiskais materiāls un vai kāds precēs, ja tikt atzīsts par gana labu?

  9. Tur jau tomēr jābūt dursku trakai, vai arī ļoti turīgai, lai šobrīd domātu par bērnu! Pilnīgi vājprātīga valsts – kādi tur bērni!?

  10. Nē, nu, mīļā, nevajag apsolutizēt savu redzējumu! Ja tava dzies jēga ir bērns, tad manai dzīvei ir cita jēga. Tieši to pašu jautājumu, ko tu Klaidai uzdevi, var uzdot arī tev: a kāda būs tava dzīves jēga pēc 20 gadiem? Jeb esi sataisījusies dzīvot savu bērna dzīvi arī turpmāk? Bērni nav dzīves jēga – vismaz noteikti ne visiem cilvēkiem!

  11. Neķer kreņķi. Ja tev vēl nav to slaveno 35, pēc kuriem viss kļūst mazliet sarežītāk, tad nav ko krist izmisumā. Katrai sievietei un notikumiem ir savs laiks. Kad satiksi to, uz kuru skatoties un balkus esot tev vai jumsts brauks aiz sajūtas, ka gribas no viņa bērnu, tad arī būs īstais laiks un cilvēks. Un piedzims tev bērni aiz mīlestības, nevis pulksteņiem, vai izmisuma, kā te dažām. Vienkārši nesteidzies un nepiebāz galvu ar visādām muļķībām, ka kaut kas aiztek caur pirkstiem. Tev – nekas neaiztek! Viss notiks savā laikā!

  12. Ramma, tu ko? Vai tad kāds bērnus valstij par godu laiž pasaulē? Taku nē. Ir dzīvē tāda sajūta, ka saproti – ļoti gribās – un tavam cilvēkam arī ir tāda sajūta. tad arī tas notiek. Un tas nav ne valstij, ne kādam, bet jums abiem un vēl tam mazajam, kurš atnāk.

  13. Vo man ar kau kā nenoticējās, ka ir sievietes, kuras pavisam kurlas uz to ieksējo sajūta, ka, moš bērnu vajag. Apstākļi un iemesli jau var būt dažādi, bet man arī liekas, ka to sajūtu pazīst visas, kuras sasniegušas nu teiksim 30 gadu robežu.

  14. Cik smuki un no sirds tu, Murka, uzrakstīji! To patiesībā vajag visām kā tādus ceļa vārdus iedot līdzi azotē, lai necep un citām acīs nebaksta, ka ne tā dzīvo un ne tā dzīves jēga.

  15. Daudz daudz trakāka ir tad, kad tu ļoti gribi palikt stāvoklī, bet nekas nesanāk. Tad ir grūti saprast tās, kuras labrpātīgi izvēlas nebūt mammas un tās, kuras atstāj mazuļus novārtā. Bet dzīve ir īpatnēja ar to, ka pastāv kaut kāds cilvēka prātam neizprotams godīguma princips un laikam tā ir pareizi.

  16. Man patika rakstā tāds apzīmējums – ģimeniski un uztocami vīreši:))) Var, lūdzu, precizēt, kas tie tādi vispār ir? Es neesu sastapusi šādus vīriešu eksemplārus. Viss tas ir nosacīti un viss tas ir tikai uz laiku.

  17. Ir ir tādi – nevajag apaugt ar cinismu un pieņemt, ka tikai tie iedomīgie pāvi ar desmit zaķiem katrā rokā ir vīrieša simbols. Nu nav tā. Ir vīrieši, kuri novērtē, ko nozīmē būt pārī ar otru – kopā ar cilvēku, kuram vari uzticēties, ar kuru vari runāties, par kuru rūpēties un kurš to visu grib un dara arī pretī. Tev taisnība, ka ir dažādi posmo cilvēku dzīvē. Daži vīrieši laikam paliek tajā – nedo dies saistības un atbildība un attiecības! – posmā, bet ir tādi, kas tomēr tiek tālāk.

  18. Piekrītu, ka bērns nav dzīves jēga, bet liela laime – gan!
    Lai visiem izdodas, kas to vēlas!

  19. Nu ko lai saka. Gribētu piekrist tām sievietēm, kas rakstīja… ka arī vīrietim ir jābūt blakus tādam, kas grib bērnus. Tad ļoti daudz kas mainās, jo katrai sievietei nu kaut nedaudz sēž iekšā tā vēlme radīt bērnus. (mēs to pat varam nenojaust) Man personīgi arī dzīvē bija līdzīgi, ka tā īsti negribēju, bet te pēkšņi satiku cilvēku, kas pat ļoti gribēja… Pavisam neilgā laikā pamanīju, ka visa mana dzīves uztvere mainījās.

  20. Bērniņš atnāk tad, kad vecāki tiešām ir gatavi to saņemt. Bērniņš izvēlas sev vecākus, jo katram ir savs uzdevums šeit uz Zemes veicams – gan bērniņam, gan vecākiem:))…Domas, gribu vai negribu bērnu, – te ir nevietā, jo tur Augšā viss jau ir izlemts – kad un ko pie mums atsūtīt:))

  21. Raksts pēc būtības tomēr klišejisks, jo nodala karjeristes un mātes mājās sēdētājas. Ir taču arī daudz kas pa vidu tam visam. Vecumā pēc 20 pašai šķita, ka ap 30 gadiem man noteikti būs bērns. Tagad ir nedaudz pāri 30, stabilas attiecības, bet bērnus joprojām negribas, un es esmu tā, kas saka savam vīrietim – bērnus (vismaz tagad) nē. Bet paturu prātā iespēju, ka varbūt tā vēlme pēc bērniem var neuznākt. Vai arī uznākt. Mani nedaudz satrauc šī bioloģiskā pulksteņa lieta, jo ja sagribās bērnu ap 43, tad ir maz cerību, un tajā vecumā vēl 2x padomātu, jo redzu, cik nenormāli nogurušas ir mammas gados, jo enerģija 30 gados tomēr ir cita, lai ar mazuli darbotos un naktis negulētu. Man dzīvesbiedris bija filozofiski noskaņots un gatavs pieņemt dažādas opcijas. Vienkārši šķiet diezgan briesmīgi taisīt bērnu, ja galīgi negribas, ar domu – bet ja nu pēc 10 gadiem gribēsies.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.