TAS klikšķis

Viņa paskatījās spogulī un sabijās: pretī raudzījās bāla, sagurusi tantīte, lai gan viņai bija knapi 30 gadi. Divi bērni, nepabeigta izglītība, aprautas iespējas. Kaut kur dziļi sirdī mita vēlmes, alkas pēc kaut kā spilgtāka, cerība sasniegt karjeras panākumus, būt kaut kas vairāk par nobružātu mājas čību. Tā viņa noteikti jutās … Darba nav, draudzenes arī pajukušas savā dzīvē, daža laba tagad tāda sabiedrības dāma, ka nu tikai!

Ieilgušo “neko nemāku, negribu, nezinu” nomāca izmisīga sajūta pēc pārmaiņu vēja dzīvē. Tikai: ar ko sākt, kam uzticēties, kā sevī sajust to gribasspēku? Mūždien viss tiek atlikts, tad nav enerģijas, iniciatīvas un idejas. Nē, nu – kaut kas jau iekšā mīt, kāds vella gariņš. Ja vien būtu tā burvju formula, tas Personības biznesa plāns… Ir jau dzirdēts par mirkļiem, kad pēkšņi cilvēks iegūst TO atklāsmi, kas sastingst apziņā kā medus kristāli un tad viss notiek! Tad ir iespējams visus kalnus gāzt, pēkšņā apņēmība ļauj ieturēt diētas vai vismaz sākt veselīgi ēst, atrast pareizos cilvēkus, lai iegūtu labus draugus un kontaktus, uzsākt sen lolotas idejas realizēšanu, nekliegt pārguruma brīžos uz bērniem, nedzert kārtējo nervu tējiņu (no kuras tāpat jēgas nekādas), iegūt žilbinošu augumu un panākumus. Vai vismaz… sajust sevī to laimes nojausmu, prieku par dzīvi.

Eh… kaut nu viņa arī sagaidītu TO klikšķi, gribas jau kaut ko mainīt, bet – ko tad es… Joprojām viņa gaida īsto klikšķi, turpinot savu “ar rītdienu uzsākšu diētu un

ar Jaunu gadu būs jauna īstā dzīve, rīt sašķirošu veļu, ar pirmdienu sākšu regulāri sazināties ar ārpasauli, regulāri iedzeršu savas kontracepcijas tabletes un nenozaudēšu nekad, nekad vairs recepti, lai nebūtu aptiekā kārtējo reizi jālūdzās, jo esmu aizmirsusi maku ar recepti mājās.”

Un tā viņa gaida atnākot nezināmo TO glābēju mūzu, kas sniegs viņai idejas un iedvesmu mainīt savu dzīvi “ uz augšu un līdz galam”…

Saistītie raksti

2 komentāri
  1. Ha! Nu tipiski! Un lieta tāda, ka nemainīsies tieši nekas, ja Viņa gaidīs. Es vienā brīdī sāku kļūt pret sevi stingra. Ja man bija kas jānokārto, piespiedu sevi piezvanit tagad! Nevis pēc stundas vai rīt. Kaut pusnakts, bet es par spīti gīlos uz paklāja un taisīju tās 100 vēderpreses. Caur nevaru un negribu! Un nekāda mūza neatlidos, lai atvērtu durvis, sākumā vismaz no krēsla jāpieceļas. Bet man gan liekas, ka tiešām Viņai nav tās pietiekoši lielās motivācijas, īstenībā to visu nemaz tik ļoti negribas – ne to diētu, ne žilbinošo augumu…

  2. es gribētu sievietes salīdzināt ar traukiem… ir kristāla šampanieša glāzes, koši apgleznots trausls porcelāns, neplīstošās ofisu kafijas tasītes, omulīgas Latgales keramikas krūzītes. un sirdsmieru sieviete (un arī viņas tuvākie) iegūst tikai tad, kad apzinās savu patieso būtību. nav neveiksme būt tai māla kūzītei, kuru mājas viesībās pasniedz pilnu līdz malām ar karstu buljonu uz balta linu galdauta, kopā ar tiko ceptiem pīrādziņiem. neveiksme ir cerēt, ka plastmasas alus kausā šampanietis garšos tā kā tam būtu jāgaršo! cilvēks, kas neseko savam liktenim izpelnas tikai apkārtejo nožēlu, un tur nelīdzēs arī spainis ar nervu zālēm. ne visas ir radītas būt košas, skanīgiem smiekliem, slaidas, elegantas, vīriešu apjūsmotas, bet ja viņas pilda savu majsaimnieces (nevis mājas čības) sūtību, tad viņām apkārt valda silta harmonijas aura. taču, ja izmisīgi pūlas uzlēkt augstāk par savu riepu, nesanāk ne šis, ne tas- ne laimīga ģimene, ne spoža lēdija. novēlu katram atrast un pieņemt sevi kāds esi, nevis dzīties pēc svešas dzīves!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.