SVIESTS, MARGARĪNS un AUGU TAUKI – kas ir kas?

Brokastu sviestmaize… Tas izklausās tā ikdienišķi un mājīgi, taču mūsdienu cilvēkam prātā ienāk arī tādas dzirdētas frāzes kā holesterīna līmeņa paaugstināšanās, neveselīgās trans-taukskābes un dabīgu produktu vairs vispār nav. Aicinājām uztura speciālisti un uztura zinātnieci Gitu Ignaci viest skaidrību jautājumā, ko tad īsti mūsdienās satur produkti, kurus tirgo kā sviestu un margarīnu, kas ir augu tauki un augu eļļa, ko tad labāk izvēlēties, un kādēļ?

TAUKI – KAS TIE TĀDI?
Tauki ir ļoti dažādi, tie noteikti nebūs produkti, ko visus likt vienā maisā, daži no tiem atšķiras kā diena pret nakti, piemēram, ja piesātinātās taukskābes ir liels risks sirds asinsvadu slimībām, tad nepiesātinātās – gluži pretēji – ieteicamas, lai izvairītos un ārstētos no šīs slimības.

Piesātinātās taukskābes
. Organisms tās lieto galvenokārt tikai enerģijas iegūšanai un tauku uzkrājumu radīšanai. Piesātinātās taukskābes būs dzīvnieku izcelsmes taukos – sviestā, krējumā, u.c., kā arī kokosriekstu un palmu eļļā. Piesātinātās tauksskābes nelabvēlīgi var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, jo palielina sliktos taukus asinīs (zema blīvuma lipoproteīdus, kopējo holesterīnu, triglicerīdu)

Nepiesātinātās taukskābes
. Polinepiesātinātās – vajadzīgas bioloģiski aktīvu vielu veidošanai: gan hormoniem līdzīgu vielu, gan imunitāti veidojošo vielu. Veido membrānas šūnām un šūnu sastāvdaļām. Polinepiesātinātās taukskābes ir omega-3, omega-6. Šīs taukskābes samazina slikto holesterīnu asinīs, tādēļ palīdz ārstēt sirds asinsvadu slimības, ir profilaktisks līdzeklis dažu audzēju, infekcijas slimībām, var mazināt pat depresiju, uzlabot smadzeņu darbību. Uztura avoti: treknas zivis, linsēklu, valriekstu, saulespuķu u.c. eļļas.
Mononepiesātinātās – palielina šūnu jutību pret insulīnu, samazina triglicerīdus serumā, palielina labos taukus (augsta blīvuma lipoproteīdus) asinīs. Avoti – olīveļļa, rapšu eļļa u.c.

Trans-taukskābes
. Tās galvenokārt atrodas ceptās taukvielās vai pārveidotās augu eļļās (hidrogenētās). Hidrogenēšana, vienkārši skaidrojot, ir eļļu sacietināšana, pārveidojot to molekulu telpisko izvietojumu. Eļļas konsistence pārsvarā ir šķidra, tās hidrogenējot, kļūst cietākas, palielinās realizācijas termiņš, kā arī tās kļūs karstumizturīgas, līdz ar to plaši izmantojamas konditorejas izstrādājumu, saldumu, čipsu un margarīnu ražošanā.
Trans-taukskābes ir kaitīgas mūsu organismam, jo palielina slikto holesterīnu (zema blīvuma lipoproteīdus), kopējo holesterīna līmeni asinīs, samazina labā holesterīna līmeni asinīs(augsta blīvuma lipoproteīdus), var samazināt imunitāti, pastiprina brīvo radikāļu veidošanos, samazina enzīmu aktivitāti u.c.

Tātad, ja produkts satur hidrogenētos vai daļēji hidrogenētos augu taukus vai eļļas, tas nozīmē, ka šis produkts satur arī trans-taukskābes.
 

KO MŪSDIENĀS SATUR SVIESTS UN MARGARĪNS?

Uz margarīnu un sviesta marķējumiem bieži vien varam lasīt, ka to sastāvā ir augu eļļa. Lai gan daudzas augu eļļas ir veselīgas, tomēr aiz šī vārda daudzkārt slēpjas nekvalitatīva sojas, rapšu u.c. eļļa. Bieži vien šīs eļļas ir arī no modificētās sojas, rapšiem, jo kāpēc gan ražotājam būtu jāslēpj, ka sastāvā ir kvalitatīva olīveļļa, saulespuķu eļļa?
Piemērs: uz marķējuma reklamēts, ka margarīna sastāvā ir olīveļļa, domājams, nu šī gan ir kvalitatīva, bet paskatoties dziļāk sastāvā – olīveļļa 3%, augu eļļa 30%.
Sviesta un margarīna sastāvos bieži vien liek arī augu taukus. Aiz šī nosaukuma slēpjas palmu eļļas, kokosriekstu eļļa, lai gan tās ir eļļas, tomēr to sastāvā ir piesātinātās taukskābes, ražotājiem tās ir izdevīgas, jo ir lētas, ne tik cietas. Pieliekot tās klāt, piemēram, sviestam, to vieglāk uzsmērēt uz maizes. Diemžēl šie augu tauki nekādu labumu mūsu veselībai nedod. Ja sviestam būs pievienoti augu tauki, tad produkts sauksies sviesta pasta vai sviesta izstrādājums.
Margarīnam liels pluss ir tas, ka lielākai daļai margarīnu ir uz pusi mazāk kaloriju nekā sviestā. Sviesta plusi ir tur esošais A vitamīns, margarīnam parasti vitamīnus klāt pievieno mākslīgi. Sviests galvenokārt saturēs piesātinātās taukskābes, nedaudz mononepiesātinātās. Margarīnā, ja tas saturēs kvalitatīvas augu eļļas, būs gan nepiesātinātās, gan piesātinātās, bet, ja to sastāvā būs augu tauki – galvenokārt piesātinātās, ja hidrogenēti augu tauki – arī trans-taukskābes.

SECINĀJUMI PAR SVIESTA UN MARGARĪNA LIETOŠANU
Ja cilvēkam nav problēmas ar lieko svaru, sirds asinsvadu slimībām, cilvēks ir fiziski aktīvs, tad var lietot kvalitatīvu sviestu vai margarīnu. Margarīnam jābūt no kvalitatīvām eļļām, piemēram, olīveļļas, bez veselībai nevēlamajām pārtikas piedevām jeb tā saucamajiem E burtiņiem. Uzmanība jāpievērš arī tam, ka ražotāji daudzkārt E vielas uzrāda nevis ar to E numuru, bet nosauc īstajos vārdos, piemēram, nevis E 621, bet nātrija glutamāts, jo nezinošākie patērētāji sastāvā meklē tikai E burtiņus.
Ja tomēr cilvēkam ir kādas veselības problēmas un piesātinātās taukskābes nav ieteicamo lietu sarakstā, tad jāiemācās uz maizes nesmērēt neko, un vispār maizīšu vietā izvēlēties ko veselīgāku (jo arī sierā, šķiņķī u.c. būs šīs piesātinātās taukskābes). Ja pavisam no maizītēm nevar atteikties, bet ēdot tās liekas par sausu, tad sviesta vietā izvēlēties uzsmērēt kādu svaigo sieru. Tie ir viegli uzsmērējami un var atrast vairākus šādus sierus, kuru sastāvā nebūs nekas kaitīgs un arī kalorijas saturēs daudz mazāk nekā sviests vai margarīns. Vēl labāka alternatīva ir jogurts bez piedevām un uz maizītes likt vājpiena biezpienu, tomātu, avokado kopā ar pavasara zaļumiņiem.

Saistītie raksti

8 komentāri
  1. Ar E nav vis tik vienkārši – E+numurs, kā autore pareizi raksta, ir kodētais nosaukums sastāvraļas pilnam nosaukumam, bet nav pareizi teikt, ka redz` viss, kas ir apzīmēts ar “E” ir slikts. Piemēram E300, vai askorbīnskābe, labāk pazīstama kā vitamīns C, nav kaitīga cilvēkiem. Tāpat nav pareizi teikt, ka eksistē pārtikas izstrādājumi(!) bez E-vielām. Galu galā sālij vai nātrija hlorīdam arī ir savs E-numurs. Man nāk prātā kāda vītinātā desa ar lepnu uzrakstu “Bez E vielām”, kādas muļķības. Tādēļ labākais risinājums ir tiešām zināt sastāvdaļu apzīmējumus un nozīmi, nevis akli vadīties pēc E klātbūtnes, jo, kur auni, tur cirpēji.

  2. Jā, tamdēļ noder saraksts ar tām E-vielām, kas ir cilvēkam kaitīgas, pēc tām tad arī der vadīties, izvēloties produktus!

  3. “Tātad, ja produkts satur hidrogenētos vai daļēji hidrogenētos augu taukus vai eļļas, tas nozīmē, ka šis produkts satur arī trans-taukskābes”

    Tā nav taisnība. Jau 40 gadus ir pieejami daļēji hidrogenēti tauki BEZ trans-taukskābēm.

    Turklāt pilnībā hidrogenētiem taukiem trans-taukskābju būtiskā daudzumā pat teorētiski nevar būt

    Trans taukskābju lielakie avoti ir fast food un inustriāli cepti ēdieni, piemēram cipši, jo tur ir ļoti svarīgi lai eļļu varētu izmantot ilgāk.

  4. S v i e s t s veikalos NAV NOPĒRKAMS – jo jau sen tas nav s v i e s t s , bet sviesta izstrādājums,kā ir jāraksta uz iepakojuma !!!

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.