Svarīgākais, kas tev jāzina, bērnam UZSĀKOT bērnudārza gaitas

Palikušas skaitītas dienas līdz 1. septembrim. Un māmiņu domas sāk nodarbināt jautājums – kā mans mazais jutīsies bērnudārzā un ko varu darīt, lai padarītu šo gaitu uzsākšanu savai atvasei pēc iespējas vieglāku?

Ilgais gaidīšanas laiks ir beidzies, un tu esi saņēmusi ziņas no bērnudārza, ka, sākot ar pirmo septembri, arī tavam mazulim paredzēta vieta. Tomēr sirdī rodas šaubas – vai bērns nav pārāk mazs, vai bērnudārzs ir īstais risinājums bērna pieskatīšanai un kā mazais tiks galā ar jauno situāciju.

Bērns jūt vecāku šaubas un kļūst satraukts. Tomēr bieži vien bērnudārza gaitu sākšana ir grūtāka tieši mammai vai tētim, kuri paši, baidīdamies no bērnudārza, šīs sajūtas nodod savai atvasei. Tāpēc emocionāli bērnudārzam vairāk jāgatavojas vecākiem, nevis mazajiem.

Taču ir dažas gluži praktiskas lietas, kā vari palīdzēt savam bērnam.

Jauns dienas režīms
Uzsākot bērnudārza gaitas, bērnam nākas iemācīties pielāgoties jaunajai situācijai. Tev atliek cerēt, ka auklīte un audzinātāja būs pietiekami pieredzējušas un saprotošas, lai palīdzētu tavam mazajam ātrāk iejusties. Bet ir lietas, pie kurām savu bērnu jau laikus vari pieradināt pati. Tam tev būs nepieciešams noskaidrot bērnudārza dienas režīmu. Cikos mazie uz dārziņu jāatved, ko viņi tur dara, kad ēd un kad iet gulēt, kad pastaigājas. Lai stresam par jaunajiem apstākļiem nepievienotos grūtības pielāgoties jaunajai dienas kārtībai.

Būtu jauki, ja tev sanāktu jau pamazām pieradināt bērnu celties laikā, kad būs jāceļas, lai postos uz bērnudārzu. Tālāko dienas ritmu arī derētu pielāgot tam, kas sekos septembrī – noteiktos laikos ieturēt brokastis, pusdienas, launagu, iet gulēt pusdienlaiku. Der iemācīt bērnam, ka pat tad, ja miedziņš nenāk, šai laikā mierīgi jāatpūšas, jāpaskatās grāmatiņa vai klusi un mierīgi kaut kas jāpadara. Paralēli radināšanai pie jaunās dienas kārtības māci bērnam patstāvību. Pat tad, ja tas prasa daudz ilgāku laiku, ļauj bērnam pašam saģērbties un noģērbties, pašam ēst un pašam apmeklēt tualeti.

Būtu labi, ja mazākie bērni, sākot bērnudārza gaitas, jau prastu lietot podiņu un būtu atteikušies no knupīša. Diemžēl ne vienmēr divgadnieks ir apguvis abas šīs iemaņas. Tad nu centies tās iemācīt līdz dārziņa gaitu uzsākšanai. Bet, ja neizdodas, atliec tālāko apmācību uz pāris nedēļām, lai mazajam šai laikā nebūtu pārāk daudz stresa. Turklāt nereti dārziņā bērns podiņmācību un atteikšanos no knupīša apgūst gluži nemanot.

Svarīgi bērnam iemācīt pastāstīt par to, kas dienas laikā ar viņu noticis. Tomēr pārāk daudz neceri, divgadnieks, trīsgadnieks un pat piecgadnieks bieži vien nespēj pastāstīt par to, kā juties un kāpēc tā bijis. Tomēr vērts ieklausīties viņa rotaļās un lūgt paskaidrot, ko viņš zīmē – iespējams tu uzzināsi ko interesantu.

Pirmās dienas bērnudārzā
Katrā dārziņā ir sava kārtība, kā uzsākt bērnudārza gaitas. Būtu jauki, ja dārziņa apmeklējumi tiktu uzsākti pakāpeniski. Pirmās dienas bērnu atved vien uz stundu, divām, kuras viņš pavada kopā ar mammu, iepazīstot jauno vidi. Tad bērns tiek atvests uz pāris stundām bez mammas un vēlāk jau atstāts uz pusdienām, diendusu un arī vakara pastaigu.

Kad dārziņā gaitas jau uzsāktas un jums ir izveidojusies noteikta dienas kārtība, centies būt konsekventa. Izskaidro bērnam, kad būsi viņam pakaļ (pēc tam, kad tu pagulēsi, pēc tam, kad visi kopā pastaigāsieties, utt.) un turi savus solījumus. Viena no sliktākajām sajūtām, ko bērns var piedzīvot, ir palikt dārziņā pēdējam. Visas mammas un tēti jau bijuši pēc saviem bērniem, bet mani nevienam nevajag.

Pašas grūtākās ir pirmās dienas, nedēļas un dažkārt pat mēneši, kamēr bērns pierod, ka šī būs viņa jaunā dienas kārtība. Jo bērniņš mazāks, jo grūtāk viņam saprast pārmaiņas. Līdz pat divu, divarpus gadu vecumam bērns nesaprot laika jēdzienu un, dodoties uz bērnudārzu, viņš jūtas tā, it kā viņu tur atstātu uz visiem laikiem. Viņam ļoti svarīgi ir pieaugušie, tāpēc, pazūdot mammai, tavs bērns pieķersies auklītei vai audzinātājai. Būtu labi, ja vismaz sākumā tu varētu nākt mazajam pakaļ ātrāk, neatstājot bērnu dārziņā līdz pašam vakaram, jo divgadniekam šis laiks ir bezgalīgi ilgs.

Trīsgadīgam un četrgadīgam bērnam bērnudārzs jau šķiet interesantāks, jo tā ir iespēja parotaļāties ar vienaudžiem, kas šai vecumā tiek novērtēta. Bieži vien lielāki bērni par bērnudārzu sākumā ir sajūsmā, bet tad sapratuši, ka tas ir uz ilgu laiku, atsakās iet uz dārziņu. Te nu kārta vecāku prasmei spēt bērnam paskaidrot, kāpēc tas nepieciešams.

Pierašanas grūtību cēloņi
Dažkārt vecāki līdz ar septembri plāno atsākt savas darba gaitas pilnā apjomā, tāpēc cer, ka bērns bērnudārzā pilnu dienu pavadīs jau no pirmās dienas. Tas nav pareizi. Pārāk strauja iemešana tajā bērnam var radīt stresu un nepatīkamu emociju virkni, kas rada paliekošu nepatiku pret bērnudārzu kopumā.

Rīti bērnudārzā var būt pārdzīvojumiem bagāti arī tāpēc, ka bērnam no rīta ir grūti piecelties. It sevišķi tad, ja mazais visu ir pieradis gulēt līdz pulksten deviņiem, desmitiem vai pat vienpadsmitiem, bet te viņu sāk celt septiņos vai pat vēl agrāk. Iespējami divi risinājumi – vai nu pamazām jau vasarā māci bērnu celties agrāk, vai arī sarunā kādu, kas bērnu uz dārziņu var aizvest nedaudz vēlāk.

Dažkārt rīta kašķis saistīts ar pašas mammas vai tēta uzvedību atvadoties. Atvadas nedrīkst būt ne pārāk garas, ne arī izpalikt. Jūtot, ka mazais sanervozējies, arī mamma var kļūt nervoza un tad nu abu bučošanās, šņukstieni un apkampieni emocijas tikai audzē. Pietiks ar mīļu buču un labas dienas vēlējumiem, kā arī īsu paskaidrojumu, kad bērnam nāksi pakaļ. Ja tev atvadas ir pārāk mokošas, iespējams, ir vērts kādu laiku vešanu uz bērnudārzu uzticēt tētim vai omītei. Tikai nepārcenties, jo tikpat nepareizi kā ilga atvadīšanās ir arī klusa aizlavīšanās, bērnam neredzot.

Ja bērns ir ļoti nedrošs, iespējams, ka viņam palīdzēs uz bērnudārzu līdzi paņemta lietiņa no mājām. Tā var būt mīļa spilvendrāna, lācītis vai lelle. Vienīgi šo mantu līdzņemšanu saskaņo ar audzinātāju.

Apģērbs dārziņam
Ne mazāk svarīgs jautājums, kas nomoka vecākus pirms dārziņa gaitu uzsākšanas, ko bērnam ģērbt mugurā. Pirmais un galvenais noteikums, lai bērns justos ērti. Dārziņos parasti ir ļoti silti, tāpēc apģērbam uz dārziņu jābūt diezgan plānam un vēlams no dabiska auduma. Pa dienu mazais daudz skraidīs un dauzīsies, tādēļ arī svīdīs. Bet dabisks audums nekairina ādu un ļauj tai elpot.

Svarīgi arī, lai apģērbu ir ērti uzvilkt un novilkt, jo dārziņā mazajam būs jāmācās pašam noģērbties un apģērbties, kā arī lietot podiņu. Ja bikses vai kleitu ir grūti novilkt, iespējams, ka bērns padosies, tā īsti nemaz nesācis mēģināt. Šeit ļoti noderīgas ir bikses ar gumijām vai sarafāni un kleitas meitenēm.

Savukārt pastaigām parocīgāki ir kombinezoni vai lenču bikses, jo parastās bikses no mazajiem vidukļiem lielākoties nošļūk. Bet audzinātājai vienlaikus jāpieskata piecpadsmit, divdesmit mazuļi, un visiem nepārtraukti saraustīt bikses un sakārtot jakas var nepietikt laika.

Staigāšanai telpās būs nepieciešamas sandales. Vislabāk, ja tās ir vaļējas, bet stingras. Pievērs uzmanību aizdarēm. Bērnam uzvilkt un novilkt apavus ir vieglāk tad, ja to aizdare ir ar lipekļiem.

Lai pa dienu, strādājot ar krāsām, plastalīnu un līmi, bērns nenosmērētu apģērbu, ļoti labi ir plastmasas priekšautiņi ar piedurknēm, kas nopērkami lielveikalos. Savukārt pusdienām mazākajiem bērniem nepieciešams ap kaklu liekams priekšautiņš.

Pēcpusdienas miedziņam vajadzīga pidžama, vislabāk bikses un krekls, jo naktskrekli meitenēm parasti uzbrauc līdz padusēm un bērnam jāguļ ar pliku dibenu. Turklāt atceries, ka, aizspēlējoties vai kautrības māktiem, kā arī tad, ja bērns vēl tikai mācās lietot podiņu, var gadīties avārija – slapjas bikses. Dienas laikā mazais var aplieties ar ūdeni vai pusdienu zupu, tāpēc skapītī vienmēr noglabā tīru drēbju kārtu, lai audzinātāja bērnu nepieciešamības gadījumā varētu pārģērbt.

Izvēloties drēbes bērnudārzam, ņem vērā sava bērna individualitāti. Kāds bērns labāk jutīsies vecās, pierastās biksēs, kas atgādina par mājām, kamēr cits jūtas pārliecinātāks  jaunās, tieši šim gadījumam par godu pirktās štātēs.

Ko no tevis gaida audzinātāja
Bieži vien pirms bērnudārza apmeklēšanas vecāki uztraucas, ka mazais nav apguvis skaitīšanu, ne vienmēr prasās uz podiņa vai vēl par ko citu. Tomēr, aprunājoties ar audzinātājām, atklājas, ka par daudz svarīgāku viņas uzskata pavisam ko citu.

Ko no tevis gaida audzinātājas?

  • Elementāru pieklājību. Audzinātājai ir ļoti svarīgi, lai mazais būtu pieklājīgs saskarsmē ar pieaugušajiem un citiem bērniem. Ne velti dārziņā ļoti daudz laika tiek veltīts dažādu pieklājīgas  uzvedības normu apgūšanai. Bet bērns pārņem savu vecāku uzvedības modeli – tāpēc vienmēr atceries, ka arī tev ikdienā vajadzētu lietot vārdus lūdzu, paldies, labdien utt. Un neaizmirsti sarunā ar citiem uzsmaidīt.
  • Tīrību. Cik gan bieži no rīta aizguļamies, pa galvu, pa kaklu taisāmies uz darbu un dārziņu. Bet audzinātāja sagaida, lai visi bērni ir nomazgāti, tīri un kārtīgi saģērbti. Tāpēc atvēli laiku  no rīta mazās mutes noskalošanai un pārbaudi apģērbu, vai tas nav nosmērēts ar ēdienu, krāsām vai vēl ko citu.
  • Atsaucību. It sevišķi, ja audzinātāja lūdz bērnam iegādāties sporta čībiņas, ūdenskrāsas vai vēl ko citu nodarbībām nepieciešamu. Viņa jau neprasa sev. Nez kāpēc daudzi vecāki uzskata, ka drīkst neievērot šos lūgumus vai lūgtās mantas iegādāties vēlāk, kad tam atliks vairāk laika. Bērns taču tāpat apmeklē bērnudārzu un visur piedalās. Bet iedomājies, cik grūti audzinātājai strādāt, ja kādam no grupiņas nav vajadzīgo materiālu darbiņiem. Turklāt, kā jūtas tavs mazais, ka tieši viņš ir tas, kuram nav.
  • Cieņu un autoritātes nostiprināšanu. Nav viegli tikt galā ar 20 resgaļiem, kur katrs nācis no ģimenes ar savādākām ieražām un tradīcijām. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai bērni audzinātāju cienītu. Tavs vecāka pienākums ir šo cieņu nostiprināt. Tāpēc par bērnudārza audzinātāju bērna klātbūtnē vienmēr runā tikai pozitīvi vai neitrāli. Negatīvos aspektus ar citiem apspried laikā, kad bērna nav klāt. Arī problēmas dārziņā risini bez mazā klātbūtnes. Un vēl, vienmēr izturies pret audzinātāju ar cieņu, nevis augstprātību. Nevis tāpēc, lai izpatiktu audzinātājai, bet gan, lai darītu saprotamus noteikumus savam bērnam.
  • Izrādi interesi par savu bērnu. Mēs visi esam ļoti aizņemti, it sevišķi tagad, kad ikdienas darba pienākumiem pievienojušies vēl krīzes radītie negatīvie aspekti. Tomēr neaizmirsti izrādīt patiesu interesi par sava  bērna panākumiem, darbiem un nedarbiem bērnudārzā. Audzinātājas ir ļoti sarūgtinātas, ka daļa vecāku, atnākot pakaļ savai atvasei, vienīgi pajautā, vai bērns ir paēdis, bet neinteresējas ne par viņa darbiņu, ne piedzīvoto dienas laikā. Ar bērnudārza gaitu sākšanu bērns kopā ar audzinātāju pavada vairāk nomoda laika nekā ar vecākiem, tāpēc tev būs noderīgi uzklausīt viņas viedokli. Audzinātāja var pastāstīt par bērna stiprajām un ne tik stiprajām pusēm, arī pievērsīs uzmanību, pie kā vēl jāpiestrādā.
  • Piedalīšanos grupiņas aktivitātēs. Diemžēl taupība valstī tiek realizēta arī uz bērnudārzu rēķina. Tāpēc nereti dārziņam nākas lūgt vecāku palīdzību, lai iegādātos kaut ko svarīgu bērnudārza grupiņai, teritorijas labiekārtošanai. Dažkārt tā nav materiāla, bet gan tīri fiziska palīdzība, kad vecākiem sestdienā nākas palīdzēt ar otu vai lāpstu rokās. Neesi augstprātīga un neignorē šos lūgumus. Pirmkārt, tas uzlabos tava bērna apstākļus, otrkārt, kopīgi strādājot, tu iepazīsi citu bērnu vecākus. Tas var izrādīties noderīgi.
10 komentārs
  1. Nu manā dārziņā ir labāk neko nejautāt…Jautājumi tiek uztverti ar ieplestām acīm.

  2. Raksts ļoti labs, ļoti pamācoši un skaidri saprotams !
    Arī mana bērna dārziņā negrib runāt, kad ko paprasu, pavirši tik pasaka, ka ir paēdis un viss, nedz ko darīja, kā uzvedās, neko no tā….

  3. Kapēc nav aprakstītas abas puses, kā audzinātājai sagaidīt no rīta bērniņu??? Es ļoti gribētu zināt kāds ir audzinātājas pienākums, man liekas, ka no rīta katru bērniņu sagaidīt, pateikt labrīt, vai atbildēt uz bērna teikto labrīt!!!

  4. Jā,tiek taupīts gan. Vecākiem jāmaksā palielas summas par ēdināšanu,tad materiālu saraksts,ko izsniedz gada sākumā,jas ir apt20ero katram bērnam, tad svaetkuem vēl nez cik, talkas un izlaidumā vēl atļaujas teikt,ja dāvana pa švaku,reāli kopā 40eiru katra bērna vecāks izdeva.

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.