Stress. Kā to pārvarēt?

Galva pilna dažādām lietām, gan par darbu un rītdienas kostīmiņu, gan par to, ko ēdīsi vakariņās, gan par brīvdienu plāniem un dzīvokļa rēķinu, ko kārtējo reizi neesi paguvusi samaksāt. Uzmanību – dod savam prātam brīdi atelpas, citādi organisma bioķīmisko procesu ietekmē rodas sajūta, ko sauc par stresu.
Vai esi stāvējusi veikalā un pēkšņi vairs nesaproti, kuru šampūnu vai matu masku pirkt, bet beigu beigās saproti, ka domas kavējas pavisam kaut kur citur? Tu cītīgi raksti garus obligāti izdarāmo darbu sarakstus, taču vienmēr aizmirsti tajos atķeksēt padarīto? Tas tāpēc, ka tavām smadzenēm jātiek galā ar pārāk daudzām lietām vienlaikus. Visam ir savs mērs, arī smadzenes darbojas tikai savu spēju robežās, pēc tam – sākam putroties. Turpinājumā atsevišķas pazīmes, kas liecina, ka jāsāk piebremzēt ar darbiem un jāpievērš uzmanība stresa iemesliem, kuri mierīgi pieveicami.
Tu vairs nespēj pabeigt iesākto

Kas notiek? Vidējais aritmētiskais darbinieks uzmanību koncentrē trīs minūtes pēc kārtas, taču atslābstot ir grūti atgriezties pie uzdevuma. Īslaicīgā atmiņa spēj paturēt prātā tikai septiņas lietas vienlaikus. Tieši tāpēc, ja uzmanība tiek novērsta, ir grūti atkal koncentrēties iesāktajam.
Atrisinājums. Cilvēks savus atmiņas muskuļus var uztrenēt, neļaujot uzmanībai aizceļot prom ar sīkajām lietām. Lai prastu labi koncentrēties, jābūt vairākiem priekšnoteikumiem. Pirmais – novērs izklaidību: izslēdz televizoru, radio, aizver e-pastu. Vai otrais – meditē, stiprini savu izturību. Ja tu neesi ommmmm tipāžs, vienkārši septiņas minūtes dienā koncentrē uzmanību tikai vienai lietai ap sevi, piemēram, pusdienām. Garšai, smaržai, krāsai, izskatam. Tā pakāpeniski pieradīsi fokusēt savu uzmanību ilgāku laiku tikai kaut kam vienam.
Tu runā riņķī apkārt, bet ne tieši

Kas notiek? Par daudz diskusiju un apspriežamu jautājumu arī ir lieks laika patēriņš. Kad ar problēmu gadās būt aci pret aci, cilvēks sakopo ļoti daudz pretargumentu. Kas ir interesantākais – psihologi norāda, ka rezultāti sarunai būs labāki, ja argumenti būs tikai divi. Domāt tikai par diviem atrisinājuma variantiem būs vieglāk un, jo tu vairāk noticēsi pati saviem argumentiem, jo vieglāk būs pārliecināt otru.
Atrisinājums. Pavadi laiku, nevis plānojot 100 rīcības iespēju, bet stiprini savus argumentus divām lietām. Piemēram, tavs draugs nevēlas nākt vakariņās pie taviem vecākiem un izdomā iemeslus, kapēc viņš netiek. Taču tu vari iebarot domu, ka, pirmkārt, atkal vismaz pāris mēnešu nevajadzēs doties tur ciemos, turklāt, otrkārt, tu labprāt uzņemsies pēc tam stūrēšanu un viņš varēs iedzert kaut ko stiprāku.
Iestājies radošais apsīkums

Kas notiek? Jo vairāk tu domā par rezultātu, jo vairāk sasprindzinies, jo vairāk organisms ražo stresa izjūtas. Rezultāts ir tāds, ka stresains cilvēks pats kavē savu kreatīvo domāšanu.
Atrisinājums. Šādās situācijās iesaka, cik vien ātri var, meklēt gultu, dīvānu, vienalga, ko, lai tikai uz brīdi varētu atgulties. Izrādās, radošā domāšana darbojas daudz labāk, ja cilvēks atrodas horizontālā stāvoklī.

Tu nespēj pieņemt lēmumus

Kas notiek? Lai izprastu, kā darbojas smadzenes, iedomājies, ka tās ir kā muskulis. Ja tam ir pārslodze un tas nogurst, vienkārši nav spēka. Arī ar smadzenēm ir tāpat – vajadzīga atpūta vai pēc pārpūles jādod mazāka slodze. Laikā, kad darām svarīgas lietas, garīgās enerģijas patēriņš ir mazāks, bet, domājot par daudzām lietām vienlaikus, spēki izsīkst.
Atrisinājums. Vienkāršo plānus. Ierobežo sevi dažādās izvēlās. Piemēram, tava garderobe – sagatavo divas trīs apģērbu standartkombinācijas, par kurām esi pārliecināta, ka tās labi izskatās, nevis ik rītu kavējot pavadi pie skapja liekas desmit minūtes un tad skrien pa galvu, pa kaklu. Televīzijā skaties tikai tās progammas, kurās rāda tevi inteteresējošas un saistošas lietas. Arī ēdienu izvēle nemanot dara cilvēku nervozu. Šajā gadījumā ierobežo iespējas, piemēram, mājās glabā tikai viena veida pārtiku vai arī paturi prātā tikai divas vietas, kur vari doties apēst kaut ko jau iepriekš izdomātu.

Tev daudz kas jādara, bet tu to nespēj

Kas notiek? Kā zināms, vienmēr ir vismaz 150 neatliekamu darbu, taču iemeslu, kāpēc tos varētu nedarīt, parasti ir divreiz vairāk, piemēram, atsākt studijas, atteikt vizīti pie ārsta vai arī –tīrīt māju.
Atrisinājums. Tā vietā, lai domātu par to, kā negribas šo vai šito darīt, labāk koncentrēties uz vienu vienīgu domu, Kā to ātrāk izdarīt. Tas ir pirmais solis, lai virzītos uz rezultātu un lai padarītu darbu vieglāku un ātrāku. 

Tu nopērc lietas, kuras tev nevajag

Kas notiek? Jau ilgāku laiku tev prātā iegūlusi kāda lieta (piemēram, jauna soma), ko sev aizliedz pirkt dažādu apsvērumu dēļ. Taču šis aizliegums tev pašai var atspēlēties visai drīz un bezgaumīgi. Tu attopies, ka esi nopirkusi sev citas lietas, turklāt sev neraksturīgas.
Atrisinājums. Tiek ieteikts iedziļināties sevī. Tas daudz laika neaizņem. Procedūra ilgst vienu minēti, kurā jāapraksta sava vēlēšanās. Piemēram, tās ir brīvdienas – atpūta, eksotisks ēdiens, iepazīšanās utt. Tad izvēlies desmit svarīgākās lietas un apdomā – vai tās ir reāli izpildāmas un vajadzīgas. Ja ne, tātad nav vērts lauzīt galvu. Zinātāji apgalvo, ka tas lieliski darbojas, pieņemot gan mazus, gan lielus lēmumus.
Tiem, kuriem ir tā saucamais sēdošais darbs un turklāt daudz jādomā ar galvu, nevajadzētu meklēt relaksāciju mierīgā sēdēšanā. Itin bieži šādiem cilvēkiem vajadzīga kontrastējoša relaksācija, tieši krietna deva fiziska sasprindzinājuma. Kustības, piemēram, skriešana, peldēšana, aerobika, teicami samazina stresa hormonus. Līdzīgi arī vides maiņa, karsta vanna pozitīvi ietekmē garastāvokli. Un, protams, smiekli.

11 komentārs
  1. Pirms kāda laika biju uz lekciju, kur viens slavens arhitekts stāstīja par google centralo ofisu, ko bija projektējis un rādīja bildes. Tur reāli ir vietas, kur atgulties:)

  2. A te parādījušies jauni, nezināmi rakstītāji. Bet tēma un izversums – labs. Ir ko likt aiz auss un atcerētis, kad stress draud apēst.

  3. Labi! Bet man ir iebildusm par ģerbšanos no rīta. Nu kas tie par trim standartkomplektiem? Ār apģērbu mēs paužam kā jūtmaies. Es varu saprast to tikai konkrētajā rītā. Parasti tas arī labi sanāk. Dažkārt gan ir rīti, kad liekas -skapī vispār nekā nav, bet tas gadās reti.

  4. 🙂 man vispār radās tāds secinājums pēc izlasīšanas, ka nevajag darīt stresainu darbu, jo visi ieteikumi bija – atej maliņā, nomierinies, plāno, izvirzi prioritātes:) stresainā darbā nav iespējams nestresot. tur darbs dzen darbu. viena problēma – otru. ir lietas, kuras tu nevari atrisināt un ar to jāsamierinās, bet tas viss apēd enerģiju un nervus, lai kā tu sakoncentrētu laiku, atmestu lieko un katru vakaru 15 minūtes meditētu vienatnē:). secinājums viens – jābrauc nafig uz laukiem kartupeļus ravēt:) lai streso tiem, kuriem sevis nav žēl.

  5. Pēc darba dienas ofisā pie kompja vismaz man ir sajūta, ka nav spēka vēl lēkāt aerobikā. Es varu uz jogu piespiesties aiziet, bet neo ekstrēmāku. Nemaz nebiju dzirdējusi, ka sēdoša darba darītājim jāāpūšas obigāti pa aktīvo.

  6. Pa minūti jau sevī neiedziļināisies, nesarakstīsi savas vēlmes par konkrētu lietu un nepaspēsi izvēlēties 10 svarīgākās, bet dažas idejas te , protams, varēja pasmelties.

  7. Pilnīgi piekrītu – mani neierobežotas izvēles arī baisi paplidus stresina. Labāk sev visu maksimāli skaidri noteikt, lai vismaz kaut kādos sīkumos nav vēl jāizdara “svarīgas” izvēles.

  8. Mums arī stresa pēdējā gada laikā darbā kļuvis ievērojami vairāk. Itkā jau tu atviegloti uzelpo, ka neesi strarp atlaistajiem, bet atlaisto darbi jau tik un tā kādam ir jādara. Un tagad ir jākapā tā, ka nereti arī brīvdienās. Paldies par ieteikumiem, bet realitātē tas diez ko nelīdz:(

  9. Zinu, kātas ir, kad deg 1000 darbi, bet tev pēkšņi sadomājas par to pacepties, nevis darīt. Tad ta viss arī nobrūk. Kad deg viss, tad ir tā kā ugunsdzēsējam konsekventi jādzēš viss pēc kārtas neļaujot sev negribulēt vai sevi žēlot.

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.