Stresa uzvarētājs – MAGNIJS

Magnijs ir viens no būtiskākajiem elementiem, kas nepieciešams cilvēka organisma pilnvērtīgai darbībai. Īpaša nozīme tam ir stabilas nervu sistēmas darbības nodrošināšanai un organisma cīņai ar stresu, kas ir biežs sabiedriski aktīvas sievietes līdzgaitnieks.

Kam mums nepieciešams magnijs?
Lielā mērā pateicoties magnijam mūsu organisms ir spējīgs vieglāk adaptēties mainīgiem ārējiem apstākļiem un samazina stresa sajūtu, kuru izraisa nemitīgas apstākļu maiņas ikdienā. 

Magnijs piedalās nervu impulsu pārvadē un tā trūkums organismā bieži ir cēlonis paaugstinātai uzbudinātībai. Samazinoties magnija daudzumam organismā mums kļūst grūtāk cīnīties ar ārējiem, negatīviem faktoriem un stresu.

Ir pamats uzskatīt – magnijs ir saistīts ar mūsu dzīves ilglaicīgumu. Zinātnisku eksperimentu ceļā ir pierādīts, ka tie, kas lieto uzturā pārtiku ar minimālu magnija koncentrāciju, dzīvo par trešdaļu īsāku mūžu kā tie, kuru uzturs ir bagāts ar magniju. 

Simptomi kas liecina – tavā organismā trūkst magnijs
Visiem ir zināmas situācijas, kad esam viegli aizkaitināmas, mūs nomāc nogurums, ir traucēts miegs. Šie ir simptomi, kas norāda, ka mūsu organismā varētu būt samazinājies magnija līmenis.
Ne tikai magnija deficīts organismā izraisa nepamatota stresa sajūtu, bet arī otrādi – stress izsauc paaugstinātu magnija jonu izvadi no organisma šūnām.

Magnija deficīta simptomi dalās tūlītējos un atliktajos. Tūlītējie simptomi par sevi liek manīt nekavējoties tiklīdz organismā krasi krītas magnija līmenis. Tā ir aritmija (saraustīta sirdsdrabība, ātrs un biežs pulss), muskuļu raustīšanās, drebuļi, satrūkšanās pirms aizmigšanas, astēnija un depresija. Tāpat viens no simptomiem, kas parādās ļoti ātri ir nagu, matu un ādas stāvokļa pasliktināšanās.

Viens no sievietēm zināmajiem atliktajiem magnija deficīta simptomiem ir osteoporoze, kam, diemžēl, var sekot dažādi kaulu lūzumi. Daudzām no mums magnija trūkuma organismā saikne ar osteoporozi varētu būt pārsteigums, jo parasti tā ir saistīta ar cita elementa – kalcija trūkumu organismā. Tomēr realitātē osteoporoze ir saistīta ar abu šo elementu deficītu. Kalcijs atbild par kaulu izturību, bet magnijs par to elastību.

Kas ir atbildīgs par magnija deficītu organismā?
Tajā apstāklī, ka mūsu organisms mūsdienās izjūt akūtu magnija deficītu, pirmām kārtām, esam vainīgas mēs pašas. Tās esam mēs, kas, lai atvieglotu sev dzīvi, nereti uzturā lietojam dažādus pusfabrikātus vai niekojamies ar ātrajām uzkodām, tajā pat laikā samazinot uzturā svaigus zaļumus, kas ir viens no būtiskākajiem magnija avotiem.
Cita starpā pārtikas krāsvielas un E vielas ar kurām piesātinātas ir krāsainās limonādes, lielākā daļa konfekšu un tamlīdzīgu produktu, lai uzlabotu to garšas īpašības un izskatu, vēl vairāk pastiprina magnija deficītu, izstumjot to no organisma šūnām. Tieši to pašu var teikt arī par cigarešu dūmiem, kas satur svina, niķeļa un kadmija savienojumus.

Otrs būtiskais magnija deficīta vaininieks ir stress! Paaugstināta stresa laikā virsnieres pastiprināti izdala kortizolu, kā rezultātā, notiek ātra glikozes un magnija izvade no organisma. Tas ir likumsakarīgi, ka paaugstināta stresa un magnija deficīta simptomi ir ļoti līdzīgi: muskuļu vājums, drebuļi, krampji, kamols kaklā, kas veidojas no muskuļu spriedzes, miega traucējumi, uzbudināmība, sirds ritma traucējumi, nemiers. Magnija rezerves ātri tiek tērētas arī pie fiziskām slodzēm. Tas tiek izvadīts svīstot saunas apmeklējumā laikā, vai lielā karstumā. Arī lietojot stipro alkoholu magnijs tiek izvadīts no organisma.

Lai arī lielākai daļai no mums, cerams, dzīvesveids nav piesātināts ar kaitīgiem ieradumiem, tomēr nereti pamanām magnija deficīta simptomus. Tam par iemeslu var būt ļoti ikdienišķas lietas:
Nepietiekama magnija uzņemšana ar pārtiku, mazkaloriju diētas, mīksta ūdens lietošana uzturā;
Darbs telpās ar sliktu apgaismojumu, saules trūkums ziemas periodā;
Atsevišķu medikamentu lietošana – antibiotiku (īpaši aminoglikozīdi), orālās kontracepcijas, pretiekaisuma līdzekļu utml.;
Paaugstināta nepieciešamība pēc magnija – grūtniecība, augšanas procesi, barošana ar krūti, intensiva fiziska slodze, pārlieks stress darbā, rehabilitācija pēc slimībām vai traumām.

Kā ar to cīnīties?
Diemžēl šis svarīgais elements pats organismā neizstrādājas. Tādēļ tas mums ir jāuzņem ar pārtiku un ūdeni. Līderis magnija satura ziņā ir brūnaļģe jeb jūras kāposts. 100g jūras kāpostu satur 800-900mg magnija. Tāpat bagātas ar magniju ir zivis un zaļumi – spināti, zaļie lociņi, rukola, salātlapas, brokoļi un kāposti. Magnija klātbūtne zaļumos ir viegli izskaidrojama, jo hlorofils, kas piešķir augiem zaļo krāsu, sastāv no magnija savienojumiem. Arī pilngraudu putras, pilgraudu maize, banāni un sausie augļi satur lielu daudzumu magnija.

Ārstu ieteiktā magnija deva pieaugušam cilvēkam Latvijas apstākļos ir 350mg, bet grūtniecēm vēl vairāk. Diemžēl, Ikdienā mēs ar pārtiku uzņemam aptuveni 175mg magnija. Tā ir puse no reāli mūsu organismam nepieciešamās magnija devas. Tamdēļ papildus ikdienas uzturam ir ieteicams lietot magniju saturošus līdzekļus, kas novērsīs gan magnija deficītu, gan stresa izraisītās sekas.

Pateicamies par sadarbību raksta tapšanā Magne B6

Pirms zāļu lietošanas konsultējieties ar farmaceitu!
Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju vai atbilstošu informāciju uz iepakojuma.

Reklāmas devējs:
SIA Sanofi-Aventis Latvia

8 komentāri
  1. bet kā var zināt, kurā brīdī atkal ir viss normā, vienkārši, kad pazūd simptomi? 10 dienas padzer un būs labi?

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.