Stāsts par Vērdiņu, Sprīdīti vai Don Kihotu, jeb kāpēc man jābrauc projām?

Man ļoti patīk www.espati.lv! Nu ļoti progresīvs un interesants portāls, kas nenodarbojas tikai ar gludi sukātu tematu apskati, tādēļ man gribētos ierosināt diskusiju par tēmu, kas skar daudzas no mums – kāpēc nevaru palikt?

Ņemot vērā pēdējo laiku notikumus Latvijā un tik daudzu cilvēku aizbraukšanu vai vēlmi aizbraukt, man šķiet, ka būtu ļoti veselīgi, ja latviešu masveida emigrācijai un tās cēloņiem mediji veltītu lielāku uzmanību. Es gribētu pastāstīt savu stāstu par to, kāpēc tik grūti un gandrīz neiespējami man un manai ģimenei palikt Latvijā.

Pirms apmēram 7 gadiem aizbraucu uz ASV studēt projektu vadību Stanfordas Universitātē. Aizbraucu, jo likās, ka Latvijā nav vairs kur kāpt karjeras augstumos, turklāt valsts iestādes likās garlaicīgs pasākums, savukārt bizness Latvijā tāds sīks un neiedvesmojošs.

Nabadzīga lauku meitene būdama, savus ienākumus studijām guvu no vienīgā tā laika Latvijas godīgi iespējamā biznesa, ko šobrīd sauc par spekulāciju – nekustamo īpašumu tirdzniecības. Pārdevu savu grūti sarūpēto sīk-dzīvokli Vecrīgā, nopirku lētāku un nopelnīto naudas starpību investēju mācību maksā.

ASV paliku ilgāk nekā tikai uz mācību laiku, jo atradu ļoti labu darbu un izveidoju ģimeni. Protams, viss bija lieliski – saulainā Kalifornija, labs darbs un ienākumi, mīļš vīrs, labi restorāni un šopings – ko gan vēl nabaga meitene no Austrumeiropas varētu vēlēties no dzīves???

Taču man likās, ka būtu briesmīgi, ja man šādā režīmā būtu jādzīvo viss atlikušais mūžs. Gluži kā tādam Ansim pasakā par vērdiņu. Īpaši manā labākajā vecumā (augustā svinēšu 35.dzimšanas dienu), kad vēl vismaz 10-15 gadus, ja Dievs dos veselību, plānoju būt savā augstākajā enerģijas un gudrības līmenī. Šo pārdomu rezultātā radīju pat savu mājas lapu www.crossthered.com ar domu, ka to kādreiz nākotnē varētu attīstīt kā iedvesmas saukli. Turklāt, skatoties uz mazo Latviju no aizokeānijas, visas tās sīkās korumpētības un politikiņas šķita tik ļoti prasāmies pēc jaunām asinīm un domāšanas, kas paceļas pāri personīgiem labumiņiem utml. Ar lepnumu toreiz skatījos kongresa televīzijas kanāla raidīto tiešraidi, kad mūsu bijusī prezidente uzstājās ASV kongresā ar runu. Man beidzot bija, ko parādīt saviem amerikāņu draugiem! Nekā cita par Latviju jau nav ko pastāstīt, jo globāli, viņu uztverē, tā ir atpalikusi Austrumeiropas valstiņa, kas bieži tiek jaukta ar Krieviju, un kuras galvenā eksportprece ir lēta izskata, pārpucējušās smukmeitiņas (kas īstenībā taču nav skaistākas kā citur, tikai vienmēr sapucējušās izrādei un vīriešu medībām). Skaudra patiesība, kas manuprāt jāatzīst ikvienam letiņam, kas izbraucis un saskāries ar dzīves īstenību.

Kopā ar vīru nolēmām, ka jādodas uz manu dzimto Latviju, kur varētu atdzīvināt vismaz vienu mazu, pagrimušu miestiņu, izmantojot ES fondus un savas zināšanas, veidojot uzņēmumus un jaunas darba vietas.

Sameklēju Latvijā labi atalgotu darbu profesijā, iegādājāmies māju Ogres pilsētā, pārcēlāmies abi uz dzīvi Latvijā, kur pavisam drīz piedzima arī mana meitiņa. Man ļoti gribējās, lai viņa ir Latviete, lai viņai ir vecmāmiņa, vecvecmāmiņa un latviešu valoda. Pavisam elementāras lietas, taču, manuprāt, tik ļoti nepieciešamas cilvēka personības tapšanai.

Drīz pēc mūsu ģimenes pārcelšanās atpakaļ uz Latviju un ģimenes pieauguma, sākās vispasaules ekonomiskais pagrimums. Manuprāt, (esmu ekonomiste) lielākās problēmas Latvijā valsts maksātspējai radās tieši pēc valdības darījuma ar PAREX vīriņiem.

Līdz pat šai dienai mans vīrs ar visu savu izglītību un milzu pieredzi uzņēmējdarbībā tā arī nav varējis Latvijā atrast darbu, jo, manuprāt, šeit visumā augstāk tiek vērtēta spēja sarunāt un sīkie kontakti nekā zināšanas un varēšana. Klasiska trešās pasaules pieeja. Un ziniet, man ir kauns un dusmas par to!

Un tagad pats pretīgākais, kas var notikt tik nabadzīgā valstī – mūsu Ogres īpašuma lejas stāvā, kuru izīrējam, tā arī nevaru atvērt iecerēto kafejnīcu, jo vietējā pilsētas būvvalde pielēma mums saremontēt klātesošās ielas notekūdeņu sistēmas un izveidot 8(!) auto stāvvietas Ogres pilsētas vēsturiskajā centrā (!) (laikā, kad visa pasaule runā un cīnās par ekoloģiju!). Protams, mums šādu līdzekļu nav, tādēļ kafejnīcu atvērt nevaram, bet nav arī kam pasūdzēties par šādām prasībām, turklāt naudas tiesas procesam mums arī nav, savukārt citu iespēju apstrīdēt šādu birokrātijas patvaļu Latvijā neeksistē. KĀ LAI GODĪGI UZSĀK BIZNESU LATVIJĀ UN VAI TAS VISPĀR IESPĒJAMS?

Ir jau skaidrs, ka šī ierēdņu visatļautība, dumjība, korumpētība un savtība arī ir iemesls, kādēļ Latvijā neattīstās godīga uzņēmējdarbība un līdz ar to arī ekonomika, kādēļ tik gausi un minimāli tiek atbalstīti patērētāji. Banka mūsu ģimeni sākusi izspiest, jo 5-kārtīgi nokritušos īres cenu dēļ nevaram samaksāt savus hipotekāros kredītus. Piemēram, ASV nekad neviena banka nebūtu tiesīga pieprasīt ar hipotēku nodrošināta kredīta ņēmējam segt tirgus cenas starpību! Tur vienkārši darījums beidzas ar ieķīlātā īpašuma atslēgu nodošanu un iekļūšanu slikto kredītņēmēju sarakstā uz 7 gadiem.

Te nu es esmu – savā Latvijā pie sasistas siles. Un man nav, kam pasūdzēties. Šķiet, ka uzņēmējdarbības veicināšana nemaz neietilpst Latvijas attīstības plānos, jo nav tādās iestādes, kas Latvijā nodarbotos ar pret-uzņēmējdarbību veicinošu darbību nosodīšanu un izmeklēšanu. Vienīgā cerība – vēlētāji un vēlēšanu rezultāti, kas gan iepriekšējās reizēs minētajā pašvaldībā sevi nav attaisnojuši.

Es ļoti gribētu šeit palikt, veidot biznesu, radīt jaunas darba vietas, maksāt nodokļus, palīdzēt cilvēkiem, lai vecumdienās būtu sajūta, ka manai dzīvei ir bijusi lielāka vērtība nekā tikai personisko vajadzību apmierināšana…bet man un maniem ģimenes locekļiem ir jāēd… Zinu, ka jau tuvākajā nākotnē, nespēdama saražot banku maksājumus, banka mani un manu ģimeni iesūdzēs tiesā par nevarēšanu veikt kredītmaksājumus, jo es būšu zaudējusi darbu, savukārt īres ienākumi būs sasnieguši minimālo slieksni. Tad tiesu sistēma man un manai ģimenei, kas tad jau dzīvos no valsts maksātajiem / bezdarbnieku pabalstiem, visticamāk piespriedīs mūža maksājumus baņķieru kabatās par ieķīlāto īpašumu vērtības kritumu. Viņiem tas ir bizness un peļņa, kas, protams, aiziet citu valstu uzņēmējiem. Man tā ir dzīve. Nu kā lai paliek un izdzīvo Latvijā???? Visi mani draugi jau sen man iesaka tīties projām, bet es tā naivi ticu stāstiem par Sprīdīti, neņemot vērā, ka ir taču arī pasaulē zināma leģenda par Don Kihotu.

Nu kādēļ man atkal jādomā par aizbraukšanu??? Kāpēc es nevaru būt lepna par to, ka esmu Latviete? Kāpēc man atkal, piedaloties kādā starptautiskā seminārā, gribas melot, ka esmu no kādas citas, attīstītākas valsts? Kāpēc kādā starptautiskā lidostā, ieraugot spīdīgi sapostu jaunuvi, kas, protams, dodas uz vai no Rīgas, man gribas skriet pie spoguļa, lai pārliecinātos, ka man nav šis lēti uzpucētais Austrumeiropas līgavas skats? Zinu, kāds teiks, ka tā ir mana psiholoģiskā problēma, ka gluži kā Jēzus uzņemos visas Latvijas negodu un personificējos ar katru tā izpausmes veidu, bet tomēr – nu kāpēc, kāpēc mūsu mīļā pasaka par Sprīdīti nevarētu realizēties manā dzīvē? Man tik ļoti gribas palikt savā zemē, no kuras mani burtiski stumj laukā….

35 komentāru
  1. Uzņēmējdarbība Latvijā- kā ar ledusgabalu pa karstu ūdeni, nekad nezini, kas notiks. Šis ir tikai viens no stāstiem, bet tādu taču ir tik daudz! Un neko tur nevar padarīt, jo augšā nevienam mazais cilvēks neinteresē…

  2. Godīgi sakot stāsts aizķēra pa dziļo. Vairākas manas draudzenes ir saskārušās ar līdzigām problēmām, un vēl vairāk draugu nopietni gatavojas pamest šo savādo valsti. Ši būtu ļoti interesanta tēma, lai apmainītos ar informāciju un iespējams, palīdzētu viena otrai.

  3. Ziniet, varbūt izklausīsies skarbi, bet tad, kad manai ģimenei ir jāēd un jāizdzīvo, es esmu gatava laisties prom. Un man ir pilnigi vienalga, lai šī mazā tauta izmirst, jo mēs vienkārši neprotam izdzīvot, viens otram graužam rīkli pušu. Tie, kas šos mēslus valsti ir savārījuši, taču ir latvieši, un viņiem tāda nieka vienība kā latvieties vai valsts saglabāšana vispār nav prātā. Viņiem ir vienalga. Tāpat kā nerentabla bodīta veras ciet tāpat arī šī valsts , kura neprot izdzīvot, neizdzīvos. Drausmīgi apzināties, ka kaut kādi kaku maisi sabāzuši mūsu naudiņu kabatās, bet ko lai dara? Jāsaka, ka esi no citas valsts, jo patiešām kauns.

  4. Esmu 37 g. jauna, nepreceejusies, bez beerniem :))))
    Potenciaali – ‘spīdīgi saposta jaunuve, kas, protams, dodas uz vai no Rīgas’ ar ‘lēti uzpucētu Austrumeiropas līgavas skatu’ … :)))
    Bet esmu lepna, ka esmu latviete!… Veel joprojaam…, neraugoties uz muusu politikju neizgliitotiibu un Latvijas valsts faktisko bankrotu…
    Lepna deelj Latvijas skaistaas zemes, no kuras naaku, iistenaas kultuuras mantojuma un manaa gjimenee ieaudzinaataa latvieshu tikuma un veertiibaam!
    …Bet dziivoju aarvalstiis, un nedomaaju atgriezties… Bet nevis taadeelj, ka buutu bijushas finansiaalas gruutiibas – nesamaksaajami krediiti vai nevareetu atrast darbu,utt.
    (Par krediitiem man ir pavisam cits skatiijums. Cilveeki Latvijaa tagad nebuutu taadaa ‘trubaa’, ja tos krediitus buutu apdomiigaak njeemushi un praatiigaak likushi lietaa… Par to es vairaak nekomenteeshu)
    Latvijaa materiaali man bija viss – labi atalgots darbs, privaats dziivoklis Riigaa (bez krediita), mashiina (arii bez liizinga vai krediita)…
    Kas man pietruuka vai trauceeja? Taa pati latvieshu sabiedriibas attieksme!!…

    Muusu valstii sabiedriiba cilveekus apziimogo ar ‘deriiguma terminju’ – liidz cik gadiem ir PIENJEMTS un ir pareizi iet uz balliiteem un vakaros paseedeet kafejniicaas un bezmaz vispaar – atrasties uz ielas; liidz cik gadiem ir obligaati jaapprecas, jaalaizh pasaulee beerni, utt., utjpr.
    Vai esat redzeejuhi daudz cilveeku ap gadiem 60-70 Latvijaa, kas dejotu balliitees? Un vai vispaar mums taadas tiek riikotas, kuras vareetu apmekleet cilveeki gados?
    (Protams, dazhsh mani tagad vareetu saukt par seklu, kas uztraucas par iespeeju iet uz balliiteem, vispaareejas finansiaalas kriizes situaacijaa… Bet, ko padariisi, ja man dziives emocionaalaa un attieciibu puse tuvaaka par finansiaalo?! :)…)

    Dziivoju un straadaaju Zviedrijaa, sheit mans ‘deriiguma terminjsh’ nav ierobezhots… un man ir fantastiski labi!

    (… Izlasot rakstaa pieziimi par Austrumeiropas liigavaam, sajutu peekshnju vajadziibu attaisnoties, un kaarteejo pieraadiijumu Latvijas sabiedriibas attieksmei, kaa arii bazhas par to, ka varu teikt tagad, ko gribu, – tik un taa man ar to ‘ziimogs’ jau ir uzlikts …) Nu neesmu uz aarvalstiim izbraukusi viirieshu mediibaas (!!!), bet nenosodu taas latvieshu zeltenes, kas to dara, jo, lai piedod man Latvijas viirieshi, – ‘deriigo’ viirieshu procents Latvijaa ir nozheelojami mazs… Un tad veel sievieshu procentuaalais paarsvars!!
    Un ko dariit tad, ja izskaties savaadaak nekaa Latvijaa pienjemts?! (Piem., ja sievietei izkritushi mati, ir reeta uz sejas, vai kaads cits aareejs defekts)
    Plusaa veel deriiguma terminjam nav arii ‘preces’ izskata…

  5. Skumji, bet tiešām viss rakstā un esošajos komentāros ir skaudra patiesība.
    Šīs valsts politika ir vērsta uz to, lai mēs no šīs valsts pec iespējas ātrāk aizbrauktu un nekad neatgrieztos. Kāpēc mūsu valstsvīri tik ļoti ienīst savu tautu – pensionārus, bērnus, skolotajus, mediķus un citu profesiju pārstāvjus? Katrs nākošais lēmums ir kā jauns sadista trieciens tiem kas viņu varā, kā eksperiments – cik daudz viņi vel pacietīs? kad viņi beidzot nomirs, aizbrauks vai sacelsies? Bet mēs tikai vaidam un paciešam. Tiešām, kur ir robeža pie kuras sāksim sacelties un cīnīties par savām tiesībām (kolektīvi, ne individuāli)?

  6. Pati nodzīvoju ārzemēs 4 gadus. Atbraucu atpakaļ, jo te bija ģimene, savs dzīvoklis… viss kas vajadzīgs normālai dzīvei. Bet…
    Dzīvojot ārzemēs ir ļoti viegli – iemācies valodu, iegūsti daudz jaunu draugu, jo par tevi visi interesējas – esi ārzemnieks. Cilvēki vismaz tur, kur biju es bija atsaucīgi un laipni. Tās valsts politiķu šmuces tevi it kā tieši neskar, nav jau īsti tava zeme. Galvenais, beidzot jūties kā cilvēks, jo nav svarīgi, ar kādu mašīnu brauc tu vai tava ģimene, nav svarīgi, kur pērc apģērbu.
    Atgriežoties sāc saskarties ar visām korupcijām, īgniem pārdevējiem, cilvēkiem, kas sabiedriskajā uzminot uz kājas neatvainojas, viņi pat grūsta tevi! Iedomājieties – vienu dienu iznākot no savas mājas ieraugu 2 sievietes, kas uzklupušas mūsu mājas priekšā trim nabaga ceriņiem un lauž tos! Aizrādīju, lai tā nedara, bet vai domājat viņas apstājās??? Nē, viņas strīdējās man pretim un turpināja tos aplauzīt! Kurā zemē vēl tā ir iespējams?
    Tagad daudz runā par uzņēmējdarbības atbalstu… Mans radinieks, kas dzīvo ārzemēs, gribēja atvērt veikalu, bet beigās izrādījās, ka sākot ar veikala aprīkojumu un beidzot ar precēm ir jāieved no ārzemēm, jo tā ir lētāk. Cilvēki paši sevi gremdē dažkārt par precēm vai pakalpojumiem uzstādot pārmērigu cenu.
    Nerunāsim par ierēdņu bezkaunību… Tad kad aizliedza maksāt prēmijas, tās tāpat maksāja tikai nosauca citā vārdā. Zemenes par 9 latiem kg… Kur nu vēl mūsu miljonu tilts. Sudraba paziņoja, ka miljoni pārtērēti, bet? Kas tālāk? Vakar bija rakstīts, ka tilta trešā posma izbūve sadārdzināsies… Valdība tikai domā par ļuksuspreču” celtniecību – bibliotēka, koncertzāle, bet mūsu slimnīcas ir graujošā stāvoklī, katastrofāli trūkst bērnudārzu. Neviens par parastajiem cilvēkiem nedomā. Tuvojas vēlēšanas, bet atkal redzam tās pašas sejas ar jauniem solījumiem… Kas mainīsies? Kā lai dzīvo tādā valstī?

  7. Paldies par šo rakstu. Arī es sāku lūkoties pēc kofera, neesmu iedomājusies, ka ir labi tur kur manis nav, svešumā ir grūti, bet Latvijā ir kļuvis neciešami! Raksta autorei, manuprāt, Ogres pilsētas būvvalde gaida no jums brangu naudas kukuli, Latvijā tā tak tik pašsaprotama un pierasta lieta! Pašvaldībai ir jālabo notekūdeņu sistēmas un jāveido autostāvietas, nevis uzņēmējam, kurš maksās VALSTIJ NODOKĻUS.

  8. Arī esmu patriots, arī esmu saskāries ar šķēršliem uzņēmējdarbībai LV, biju 13. janv uz mītiņu, balsošu ne par varas partijām utt. Bet …tiešām nezinu, kā rīkotos pats, ja būtu politiķis vai tam stipri pietuvināta persona. Kāpēc būt par balto zvirbuli un neņemt? lai citi noknābā par to? turklāt korupcija jau ir viens, bet var taču savādāk – pasēdēt uzņēmumu valdēs, daļu algas iemaksājot partijas kasēs. Apgādāties ar gaumīgām lietiņām un mūsu banānu republikas rēķina, aizbraukt komandējumos un visādi citādi izbaudīt privilēģijas. Un tagad pasakiet man tā godīgi, tie kas te izkliedz savu sāpi – vai tiešām atrodoties TUR, jūsu viedoklis, un galvenais rīcība paliktu tāda pati kā tagad? Diemžēl baidos ka nē. Nav jau tur nejūtīgi zvēri – tādi paši cilvēki kā citur, vienkārši atrodas pareizajā laikā un pareizajā vietā.

  9. Mans stāsts ir gluži līdzīgs. Un arī tā pati dilemma – palikt vai vēlreiz braukt projām un izvēlēties materiālismu, jo tādejādi iespējams izdzīvot ne tikai pašai, bet atsūtīt arī savai ģimenei. Bet varbūt tas arī ir sava veida patriotisms? Vistrakākais man škiet tas, ka aizbrauc jau tie vērtīgākie un varošākie cilvēki. Tie, kas spēj sev izsist ceļu arī svešā zemē (kas nebūt nav viegli, vai ne?). Varbut Sprīdītim pirms atgriešanās jabūt Vērdiņam un jāaizmirst par Don Kihotu kā sugu?

  10. Nez vai pēc tam kad kabatas būtu pilnas, sirdsapziņa nekļūtu proporcionāli tukšāka? Nezin kāpēc man šāda “laime” vai nākotne neuzrunā, īpaši jau tādēļ, ka viss dzīvē ir relatīvs un mainās. Redz, kā notika ar Everitas minēto nekustamo īpāšumu spekulācijām Latvijā – visi “dzēra un plītēja” līdz kamēr …. PAREX vīriņi pagrāba pēdējo Vērdiņu:)

  11. Iesaku visiem Latvijas iedzīvotājiem aizbraukt projam, jo tā īstenībā ir vislabākā mūža izglītība, kurai vērtību rada atgriešanās Latvijā.

  12. Es arī būtu visu dzīvi nodzīvojusi smukmeitiņas godā, ja būtu palikusi Latvijā. Labi, ka aizbraucu, jo pretējā gadījumā vienmēr domātu: “ak cik mēs te visas skaistas un spožas un tie ārzemnieki tā mūsu smukuma dēļ šeit atraukuši!!!” Naivi, bet nezin kāpēc daudzi LV glancētie žurnāli šādi baro zemo LV sieviešu pašapziņu. Modīsimies pirms nav par vēlu – ne jau mūsu skaistuma dēļ ārzemju padibeņi šeit brauc, tas tak` mūsu cenas un pieejamības spožuma daudzinājums, kas viņus še ievelk…

  13. Es jau nu šeit nediskutētu, ja man būtu šāda iespēja vienkārši aizbraukt. Turklāt uz Kaliforniju!!!! Sapnis!

  14. Visiem ir iespēja vienkārši aizbraukt! tā nu galīgi nav māksla – mūsdienās principā var aizbraukt uz visurieni (varbūt izņemot Ziemeļkoreju) Vienkārši palikt un izdzīvot – tas jau ir nopientāk. Nu labi aizbrauksi uz Kaliforniju – ko tālāk. 2 iespējas – iepreceties vai ari strādāt kafenees bēguļojot no imigrācijas dienesta.

  15. izlasot pašu rakstu kļuva tik skumji ap sirdi. Ec cerēju, ka vismaz komentāros ieskanēsies kāda optimistiskāka nots…. ne kā. Viss un visi ir slikti, tikai mēs katrs atsevišķi ņemot esam labi un pareizi rīkojamies. Aizbraukt patiesībā ir vieglākais risinājums, jo savā dziļākā būtībā tā ir bēgšana un kapitulēšana vienlaikus. Cilvēcīgi, bet diezvai tam vajadžetu meklēt attaisnojumu valstī. Mīļā autore, ja jau Tev ir tik laba izglītība, tad Tev vajdzētu zināt, ka VALSTS, tie ir cilvēki kas tajā dzīvo. Jo Senā Romā teica, Republikai ir tie senatori, kurus tā ir pelnījusi. Mēs paši pēdējos adu desmitus esam vēlējuši tos, kas sēž paralamentā. Mēs paši veidojam (jaukas smaidīgas un mīļas sieveites arī) valsts aparāts – nav jau tie kaut kādi importēti monstri! Mēs paši ieslīgām sajūsmā par pieaugošo labklājību, kuras vienīgias pamats bija lielais kredītu piedāvājums, kam sekoja darba ņēmēju spiediens – lielāku algu. Mēs jau pēdējos 10 gados neesam sākuši strādat 2 vai 3 reizes efektīgāk, bet algas aptuveni tā auga. Protmas, ka tur – ārpusē džive ir vieglāka un sakārtotāka. Vai Jūs esat aizdomājušās kāpēc? tāpēc, ka viņi to veidoja visus pēdējos pēckara gadus (te es domāju Eiropu) vai vienkārši visu savu vēsturi (Ameŗikas teritorijā reāli pēdējos 100 gadus nav karots) un līdz ar to viņiem jau nebija īsā laikā jāsasniedz to, ko TUR ilgā attīstībā. Patiesībā aizbraucot tur, miļās meitenes Jūs izmantojat gadu desmitiem smagā darbā iekoptu labklājību, Jūs aizbraucat uz visu gatavu. Un arī tur ir problēmas, palasiet uzmanīgāk Turienes presi. Tur ir viss – korupcija, likumu pretrunība, birokrātijas patvaļa, varbūt tikai citā līmenī un kontekstā. Mēs jau varam visas aizbraukt – sapucētas vai nesapucētas. Būtība paliek tā pati – mēs braucam laimi meklēt, tur kur to vieglāk iegūt. un Un tas protams ir cilvēcīgi. Paliek tikai jautājums, cik korekti ir attaisnojumi, kāpēc es to daru.

  16. Godīgi sakot man palika šķebīgi no šī raksta. Kapēc jūs nebraucat prom?
    Nevarat? Bet ko tad jūs varat? Ietekmēt valdību nevarat, uzņēmējdarbibu attīstīt nevarat, bērnus pabarot nevarat……un izrādās pat aizbraukt nevarat. Vispār jau ir tā, ka Valsts sastāv no tās pilsoņiem. Cik esmu pamanījis savā lidzšinējā dzivē, vispirms ir darbs un tad ir augļi. Ko Jūs Everita esat izdarījusi, lai būtu labāk vismaz Jums un jūsu ģimenei? Ja labāk ir citur, tad varbūt vajag braukt prom, jo Jūsu ģimenei būs labāk. Saņemties un IZDARIET. Iespējams pēc tam būs labi padarīta darba sajūta, kas dod gandarījumu.

  17. Pluss Chabulim par komentāru. Ir sava taisnība raksta autorei un tomēr… tieši tā, tieši palicēji būs/ir tie, kas “stutēs” šo valsti, no viņu minimālajām algām ieturēs nodokļus, par kuriem savukārt valsti… aizbraucēju naudiņa ieripos citas valsts kasītē, tāpēc – biku žēl, ka tā..
    bet, nevar arī nedomāt par saviem bērniem, un protams – sevi!

  18. YESS!!! Es 100% atbalstu Chabula viedokli!!! Ka man derdzas sitie gaudotaji, es protams atvainojos par skarbumu autorei un parejiem, tacu viss ko mes daram un viss kas mums ir ir musu pasu roku un galvu sastradats. Esmu uznemeja un teiksu godigi ir sudigi, dazbrid pat ta, ka tulinj, tulinj vairs nebus ko pasas berniem mute likt, jo ir vienkarsi jasamaksa algas visiem darbiniekiem, bet es skaidri apzinos, tas ir cels ko es veidoju un eju pati. Tadel cienijama autore, ja tiesam ir tik sudigi, panem sito garadarbu un nosuti to uz kadu TV lai piesledzas un izpurina tos dzekus Ogres pilsetas dome. Vai ari aizej pati velreiz uz to likummaju un pasaki: vai nu jus smerdeli man laujiet stradat un es radu darba vietas un maksaju ndoklus, vai ari piezvanisu kur vajag!!! Nu nevar pie pirmajam, piektajam un ari pat simtajam grutibam visu mest pie malas un tit makskeri. Jadoma un jastrada!!!

  19. Everita, Tu neesi viena. Man arii pedejos meneshus ir dalitas izjutas – es ari esmu projam. Ok, biju daudz ko domajusi celojot rinkii, salidzinot ar musu valsti, bet nekad nebiju domajusi, ka pati kadreiz bushu taa, kas izbrauks. Pagaidam vel nezinu vai palikshu, bet jo dzilaak es iedzilnos kada sistema ir mana tagadeja valsti, jo vairak saprotu, ka Latvija mus par cilvekiem neuzskata. Man ir sheit ka emigrantei daudz vairak iespeju buut un istenot savas dzives idejas un aicinajumus, neka mana dzimtaja Latvija. Es arii rakstiju projektus, kad zaudeju darbu, centos arii atrast citu darbu, bija daudz un dazadas idejas, bet tas saskaraas ar to, ka tam nav lemts piepildities. Ejot uz darba intervijam tiesham skatijas uz to ko es pazistu un ko varu “sarunat” (ne ta, ka visur citur pasaule cilveki veidz darbu), nevis uz to, ko es reali protu un VARU IZDARIT! Idejas par individualo biznesu saka bremzet vietaa, kad man tas viss ir jaregistree – projektam no ES es naudu nevareju dabut, jo viss jau bija ieprieksh sarunats mana regionalaja pashvaldiba, bet pieregistret jaunu uznemumu vienkarshi tapat man nedavilka lidzekli. Visus shos meneshus mani aicinaja radinieki braukt projam, bet es biju parliecinata, ka cinishos, bet nu tomer sapratu, ka vienkarshi ir jaizmanto shi iespeja! Es pedejos gadus citigi maksaju nodoklus, bet iestajoties bezdarbniekos tieshi tagad pabalsts ir samazinats uz pusi un to maksa divreiz mazaku terminu – nu pasakiet – ka lai dzivo? PALDIES DIEVAM, ka man sobrid nav bernu, tad man vispar butu majas sociala katastrofa! Aizbraucu svesha valsti, eju skola par velti, sanemu par velti gramatas, macos valodu, driz pieregistreshos. Domaju protams ari konteksta par valdibu un ka pret cilvekiem izturas LV un man briziem ir loti skumji. Neesmu pec dabas pesimiste, bet kad lidz saknei saproti to, kas valstii tiek darits nepareizi, vienkarshi raudat gribas! Bet nu redzees ka man ies, dariishu visu labako, lai iedziivotos. Varbut pat labak ari ir padzivot citur, vismaz iegushu citu dzivesredzejumu, pietuvinashos citai mentalitatei un speshu but laimiga ari cita valsti, kur nodokli darbojas un manas idejas tiek uzskatitas par vertigam.

  20. nu kruta vēlviena nesaprastā un atraidītā! redziet citā valstī viņa visu dabū par brīvu – grāmatiņas utt. Nu sviests! it kā nesaprot, no kurienes rodas tās lietiņas par brīvu. To taču apmaksā tie nelaimīgie vietējie ar saviem lielajiem nodokļiem. Un patiesība, savās mājās daudzi no viņiem pamatoti pukojas uz iebraucējiem, kuri metas uz visu gatavu un izmanto to uz visu klapi. Tas, ka Tev Saskumusi nekas ar bizensu Latvijā ir pilnībā saprotams. Tu tačupat nezini elementāras lietas no pamatskolas – vielas nezūdamības likums – ne kas ne no kā nerodas. To, ko Tu kaut kur saņem par brīvu, kāds jau ir radījis ar savu darbu. Bet ja tādi kā Tu “plānā galdiņa” urbēji aizbrauks no Latvijas, varbūt pat būs labāk!

  21. Piekrītu Chabulim. Es arī kādu laiciņu padzīvoju citā Eiropas zemē, tiesa gan mācību nolūkā. Protams tur viss ir labāk – cenas tādas pašas kā Latvijā, bet dzīves līmenis nesalīdzināmi augstāks, izvēle un kvalitāte daudz labāka, cilvēku savstarpējā attieksme daudz pozitīvāka, sociālās garantijas utt, utt, utt.
    Taču nevar aizmirst, ka tur politiskā kultūra, ekonomika, sociālā politika u.c. veidojusies vairāk kā 60 gadus – pēc 2. pasaules kara beigām. Mēs tikmēr bijām PSRS, tādēļ mums nav nekā. Un nebūs vēl ilgi.
    Protams, nav normāli tas kā viss notiek šeit, bet pirms vienkārši salīdzināt ar visām foršajām valstīm, nevar aizmirst, ka viņiem arī viss nenokrita no gaisa tāpat vien.
    Viegli aizbraukt uz valsti, kas pirms pasaules kariem bija jau attīstīta lielvalsts un pēc kariem turpināja attīstību, un teikt, cik tur viss labi un šeit viss briesmīgi. Taču tur cilvēki arī streiko, strīdas un sūdzās (jo viņiem jau vajag nākamo labklājības līmeni, līdz kuram mums vēl tālu).
    Un es tiešām nesaprotu, par ko autore domāja, atgriežoties Latvijā ar tik naivām iedomām. Izklausās, ka autorei likās, ka atbrauks uz Latviju un nu tik parādīs, kā vajaga dzīvot un pelnīt: “Kopā ar vīru nolēmām, ka jādodas uz manu dzimto Latviju, kur varētu atdzīvināt vismaz vienu mazu, pagrimušu miestiņu, izmantojot ES fondus un savas zināšanas, veidojot uzņēmumus un jaunas darba vietas.”
    Ar šādām zināšanām jau vajadzētu apzināties, ka šeit nav ne ASV likumu, ne tiesiskās izpratnes. Līdz tam mums vēl ilgi augt un attīstīties.
    Lūdzu neuztvert kā apvainojumu.

  22. Malacis, Everita !
    Raksti! Varbūt tomēr kaut Ogres Būvvaldē kāds par korupciju aizdomāsies vai vismaz par uzņēmējdarbības atbalstu pirms vēlēšanām.
    Ja, mēs neko nedarīsim tad tā arī paliks.
    Visa pasaule sadosies rokās 🙂

  23. Hey, Niknā, nu pilnigi sajuta, ka gaidiji komentaru, lai vareni paniknotos! A kapeec? Kas tad tur tik drausmīgs, ka citā valstī izturas pret mani kā pret cilvēku? Pilnigi jau lidz tadiem teju personiskiem apvainojumiem – padalijos ar to, ka es jutos – vai tad tam nav domati shie te komentari? Ok, sapratni negaidu, bet acimredzot esi tik ljoti rudita, ka esi gatava ik vienu neveiksmju vajatu cilveku apmetat ar akmeniem atkartoti!
    Zini, es to pilniigi labi apzinos, ka par to maksa shis valsts nodoklu maksataaji un pilnigi noteikti grasos buut shai valstij lojala, un ari drizuma tos maksaat uzsaakot darbu – kuru atskiriba no Latvijas sheit var atrast – paldies Dievam esmu nonakusi tada videe, kur redz, ko es protu un grib manas zinashanas izmantot! Padaliijos ari ar to, ka ar uznemejdarbibu neiznaaca – diemzel zinams lidzeklu daudzums man bija, ari domu biedru grupa, izstradats projekts ar visu finansejumu un arii sava zemes platiba, kur to realizet – nu gluzi par tukshu vietu to nevar uzskatiit, ceru, ka neskatoties ne uz ko man tas kadu dienu izdosies, nekur jau nepazudiis, ta ka shis akmentinsh ir nevietaa. Par plana galdina urbeju domaju ari nepamatots parmetums, varu padaliities, ka man ir divas izgliitiibas un diezgan laba pieredze, tamdelj neatrast darbu man ir ipashi sapigi – padalies varbuut ar saviem sasniegumiem arii Tu! Katra zina tadu negativitati negaidiiju – tad ej savu ideaalo celju, kuraa Tu visu sasniedz un priecaajies! Ja vari padalies, bet nu luudzamis nerej!

  24. Hei, Niknā!
    Nu galīgi nekorekts komentārs. Kā var tā (atvainojos) “lekt” nepazīstamam cilvēkam virsū un viņu riktīgi nomētāt ar akmeņiem. Vai tad tu zini, par kuru valsti Saskumusī izteicās? Nē! Redzi – paskaidrošu. Daudzās valstīs jau sistēma ir tik labi sakārtota un iekārtota, kas ļauj iebraucējiem vieglāk iedzīvoties, t.i., tikt mācīties valodu, piedalīties dažādos pasākumos, kas palīdz iedzīvoties, atrast iespējas, kontaktus un tikt pie darba. Es uzskatu, ka tas ir super pasākums. Manuprāt tā ir lieliski atstrādāta sistēma. Un ja valstij iebraucēji ir nepieciešami, tad tā dara visu iespējamo, lai iebraucējiem būtu vieglāk iedzīvoties, jo galu galā pēc tiem 6 mēnešiem vai gada iebraucējs būs potenciālais nodokļu maksātājs. Tāpēc man nav skaidrs, par ko tur riet (vēlreiz atvainojos)?
    Tāpēc jautājums man tev pašai – vai jebkad esi bijusi kādā valstī iebraucējas statusā (kaut kāda tikai tev zināma iemesla dēļ)? Un vai esi izjutusi to, cik grūti tas ir, ka tu nemāki tik labi to valodu un tāpēc nevari atrast darbu. Kā tu justos tad, ja tev nebūtu šāda tipa palīdzība pieejama?
    Mēs dzīvojam pasaulē, kur vairs nav īpašu robežu. Iesēdies lidmašīnā un lido, kur vēlies (ja spēj atļauties un nav vajadzīga vīza) – tā ir daļa globalizācijas. Valstis uz to ir gatavas. Un tas būtu muļķīgi, ja nebūtu sistēmu, kas palīdz iebraucējiem… Tad būtu haoss. Neviena valsts negrib nelegālos, jo tas nenes ienākumus.

  25. Labrīt! Ne jau tādēļ rakstīju šo rakstu, lai sūkstītos par grūto dzīvi Latvijā un ārvalstu labumiem. Galvenokārt mērķis bija pastāstīt par savu situāciju, kad mūsu Latvijā uzbūvētā sistēma nedarbojas attīstības virzienā, bet gan, lai radītu šķēršļus cilvēkiem, kas kaut ko vēlas izdarīt uzņēmējdarbības jomā. Manuprāt, es neesmu vienīgā, kas to sajūt un apzinās uz “savas ādas”, tādēļ ir vērts runāt un diskutēt, kādēļ lietas pie mums nenotiek, ko mēs varētu mainīt utt. Jo tik tiešām ir jau tā, ka paši vien to sētu vai nu stutēsim, vai arī gāzīsim. Manā gadījumā es labprāt vēl pacīnītos, tikai pašreizējā situācijā vairs nav līdzekļu iztikai un tiesu darbiem, lai pierādītu savu taisnību, turklāt nav sajūtas un redzamu piemēru, ka uzņēmēji tiesiskā ceļā pierāda savu taisnību. Vienīgie Latvijas tiesu darbi grozās ap dažādām ”smuļu lietām un Lembergiem utml tipiem. Varbūt kāds zina veidu vai reālu iestādi, kas atbalsta uzņēmējdarbību? Visas tās attīstības aģentūras un kameras šķiet darbojas vien savā virzienā. Varbūt kādam ir pilnīgi pretējs viedoklis un stāsts par to, kā lietas darīt Latvijā veiksmīgi?

  26. 🙂 Vienīgais varu pateikt.. VISUR iR LABI KUR MŪSU NAV… 🙂 MAn ir kredīti.. Un??? Varu zaudēt darbu un???? Esmu jauna stipra vesala spītīga. Reizēm arī sapucēta 😀 Es izddzīvošu un dzīvošu.. Es mīlu Latviju.. Un šajā bīdī domāju ja Mūsu zemīti mīlēs tik ļoti, kā es vismaz 1 % no visiem mūsu iedzīvotājiem… Par altviju avreš lepoties un teikt esmu LATVIETIS pārēji 99 % :)) Vienīgai sgribu teikt.. Neispringstiet uz naudu.. dziivojiet un baudiet.. Būstie pozitīvi visa pasaule būs pozitīva 🙂

  27. Angliski ir teiciens “Devil prevails when good people do nothing”, jeb “Velns danco, kad labi ļaudis to pieļauj”. Nu negribu es samierināties un nesamierināšos ar faktu, ka man sava dzīve jāziedo, lai izmocītos LV postkomunistu & vinu atvasu un draugelu sapitos tiklos un radītās likumdošanās, kas atbalsta tikai savējos un to, kas var samaksāt. Tā turpinot, ne tikai pensijas nesaņemsim un bērnus nedzemdēsim, bet mūžīgi vergosim vietējās mafijas interesēs. Katra cilvēka dzīve ir tikai tik gara cik ir un otreiz, vismaz uz šīs zemes, tāda nav dota. Tad nu ir šis laiks uz skatuves, kas vai nu jāizmanto maksimāli, jeb pēc tam jāskatās atpakaļ un jāsūkstās par aizgājušo dzīvi un nerealizētajiem sapņiem. Vai Latvijā vispār iesējams realizēt arī sapni par savu biznesu (godīgu) ?

  28. Es nevienam neuzbraucu un ārzemēs esmu pietikami bieži. Runāju pāris svešvalodā. Arī man, kā jebkuram Latvijas pilsonim patreizējā situācija nav no vieglākajām. BET (kā tektu Godmanis), man patiesi pārsteidz lielā sajūsma, ar kuru visi grib prom un kā pamatojumu min nevis savas privātās problēmas, bet gan ārējos faktotrus – valsts.
    Iebraucēju integrācija ir ļoti jauka lieta, bet es vēlos atgādināt, ka tā tiek finansēta uz esošo nodokļu maksātāju rēķina. Un ne velti pēdējos gados Eiropā ir strauji pieaudzis to eiropiešu skaits, kuri ja ne naidīgi, tad nelabvēlīgi skatās uz ieceļotājiem.
    Līdz ar to – jā mums ir vāji politiķi valstī, jā mentāli daudzi ir iestrēguši padomijā. Bet tā ir MANA VALSTS. un es vēlos, lai aug un attīstās. Un diezvai es to varēšu izdarīt dzīvojot siltā aizvējā, izmantojot citu sapelnīto. U tieši tāpēc, ka te uz vietas ir tik daudz ko darīt un mainī, dzīve šeit man liekas saistošakā (lai arī riskantāka) un šeit es izjūtu lielāku gadnarījumu par padarīto.

  29. Njaa, tas gan nav uzbrauciens, kadu nosaukt par plana galdina urbeju…. saprotu, saprotu.
    Jaa, imigrantu skaits cita skaits pieaug, bet es domaju, ka jebkur buus vajadzigi cilveki, kas ir specialisti savaa jomaa, tapec nebut nebaidos, ja kads vietejais aborigens man sadomas kaut ko parmest. Nodoklus planoju maksat un vismaz zinaashu par ko.
    Turklaat – kadelj tad mes iestajamies ES? Vai tad viena no ES pamatdirektivam nav briva darbaspeka plusma? Es varu dzivot cita valsti un man nav jadoma par to, kada ir kopeja tendence, ja vien redzu savu perspektiivu kaa es to varu realizet. Un mana privataa problema klust saistita ar valsti taja mirkli, kad man kaut ko vajag no valsts institucijas, kas, skiet nav radiita, lai man kaut ko atvieglotu un te jau varam runaat tomer par valsts atieksmi pret savu pilsoni. Tapec tas pavisam noteikti ir arejais faktors – VALSTS. Es arii gribu, lai attistaas valsts, bet kad esmu sajutusi, kuraa briidii manas idejas apstaasies, nolaizas rokas. Jamekle kads domubiedru pilcins bezmazvai un jatiesajas ar valsti, vai.

  30. To Niknā u.c. “cīnītajiem” Es mīlu savu zemi, bet man riebjas mana valsts – un esmu par saviem vārdiem pārliecināta. Nekad nesaprotu šos cilvēkus kas ar saukļiem uz lūpām sēž citu noliktā mēslu čupā. “Vajag pacīnīties, esiet taču patrioti!! viss labais nāk caur ciešanām, nu vēl mazliet un tad būs labi ..utt” Bet es gribu dzīvot tagad, es gribu lai mani bērni aug normālā vidē tagad, nevis pēc gadiem 20, kad mums bāliņiem būs parādijusies politiskā kūltūra, sociālā atbildība u. citas abstraktas īpašības. Man nav jāuzņemās atbildība par ielikteni kurš naturāli parazitē kaut kādā būvvaldē vai zog valsts akciju sabiedrībā. Jā, piekrītu – paši esam ievēlējuši, diemžēl sistēma ir tāda ka šo kontroli sabiedrība var veikt 1 reiz 4 gados un arī samērā nosacīti. Turklāt šis “mēs” arī ir visai abstrakts jēdziens. Tie sazombētie ļautiņi kas uzķersies infantīlās propogandas un, varu derēt, ievēlēs Šleseru par Rīgas mēru, nu noteikti nav tie kas mēģina veidot savu biznesu un cīnīties ar ierēdnīšiem. Tāpēc es negribu asociēt sevi ar šo mistisko “mēs” un uzņemties kkādu politisko atbildību. Tāpēc es no šis valsts savākšu visu iespējamo – pabalstus, izmaksas, kontaktus un došos prom. Patrioti var palikt ar nasing spešaliem dziedāt tautas dziesmas . Lai veicas cīnītāji – ļaujieties lai par jums turpina ņirgāties, pēc kāda laika noteikti paliks labāk.

  31. Izlasiju gan autores rakstito gan ari apkartejo komentarus! -fakts bet lielakaa dala komentetaju nez kapec grib aizstavet Latvijas valsts -politikus,likumdoshanu u.c.!
    Visvairak mani skar-doma par studentiem,pasakiet ludzu cik daudz iespeju ir studentam ja naw bagati vecaki,ja viss pamazamm tiek nogriezts!Ta pat pensionari-vai vinji naw pelnijushi sanemt normalas pensijas visu savu dzivi stradajot-lai tikai vecumdienas varetu labi padzivot”? Panemiet par piemeru jebkuru ES valsti un paskatietiess,kas citu valstu prioritate- vai tiesham tikaii valsts vaditaji-kurus Latvija drizak varetu saukt par “gremdetajiem”.
    Un nemaz neiet runa par patriotismu-un skaisto dabuu ja Latvija ir skaista valsts,bet nez kuramm no mumss varetuu noderet Latvijas skaistaa dabaa ja cilveks ir uz slliekshna,kad varbut riit tomer nebus ko estt-un varbut ari dzivot nebus kur!
    Lai cik ari skarbi tas skan, bet visus latviesus skar jebkadaa problema,kuras galvenais celonis ir materialais stavoklis,,,tas jau vien liecinaa cik Latvija ir “laba” valsts saviem pilsoniem! Neskatoties uz to ka tik maza valsti tomer ir tik daudz bagato!

  32. Piekriitu raksta autorei, ko paziistu jau no Latvijas studiju gadiem, cienu, uzticos & atbalstu.

    Nu jau vienpadsmito gadu dziivoju Anglijaa. Viss ir iekaartojies labi, nee veel labaak, kaa cereeju 1998 gada novembra peleekajaa dienaa staavot Riigas lidoostaa blakaam raudoshai mammai. Vienmeer par Angliju teicu, ka shii ir iespeeju valsts. Vajaga tikai gribeet, ticeet & suuri un gudri straadaat & tiksi atalgots peec nopelniem. Esmu satikusi pa shiem gadiem labus, dzilus, principliaalus & godiigus cilveekus. Man biezhi ir veelme nomainiit pasi uz UK, tachu taas buutu eeras beigas. Kaut arii atgrieshanaas Latvijaa shobriid nav izveele.

    Probleema ir sagrautaa tautas pashapzina, sovietu mentalitaate, leemumu pieneemeeju negodiiba, trulums & korupcija. Man reiz tuva draudzene saciija- ja uznaak traka veelme atgriezties Latvijaa, lai atbraucu uz meenesi & pabraukaaju publiskajaa transportaa… Mjau

    Varbuut Latvijai ir jaasabruuk, lai to celtu atkal no jauna. Tachu, del vecaas ieruuseejoshaas sisteemas & savkatiigaas domaashanas, nav garantijas, ka peec 10 suuriem gadiem viss buus pa vecam.. Kaut arii varbuut beidzot arii pienaaks tas laiks, kad Letini atgrieziisies Latvijaa ar jaunu domaashanu, pieredzi, ambiicijaam & apvienosies ar sirdzapzinaa tiiriem, gurdriem vieteejiem patriotiem, lai beidzot izvestu lautinus no bezizejas & turpinaatu Latvijas valsti..

    Noveelu raksta autorei Everitai veiksmi, izturiibu, pacietiibu, stipru garu & energiju. Tu esi loti drosmiiga meitene. Varbuut tomeer tas zieds bez smarzhas nemaz nav tik slikts? 🙂

  33. Jā es pilnīgi Jums piekrītu, bet domāju Jums ir Jāpieņem lēmums, lēmuma izvēle ir grūta, bet ir jādomā par Jūsu ģimenes labklājību kopumā, es nesaskatu ka latvijā to var realizēt. Andreis

Komentēt Chabulis Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.