Šokolāde un piens.

Mana jaunā aizraušanās ir Āfrika un melnādaini cilvēki. Īstenībā man vienmēr ir bijusi apslēpta interese par šīs tumšās ādas krāsas cilvēkiem, par kuriem, gadsimtiem ejot, apkārtējai sabiedrībai ir vienmēr bijis dalīts skatījums. Vieni saka, ka viņi ir netīri, pretīgi, smirdīgi un nezin kādi vēl. Citi turpretī apprecās ar viņiem, laiž pasaulē skaistus bērniņus, kuru ādas krāsa ir burvīgs piena un šokolādes sajaukums. Kāpēc viens vai otrs izvēlās attiecīgo nostāju, man joprojām nav skaidrs, bet par sevi es esmu droša – mana skopā pieredze liek ar patiesu mīlestību lūkoties uz šīs ādas krāsas cilvēkiem.

Pagājušā nedēļā es braucu atpūsties uz Šveici. Īstenībā jau uz Dāniju, bet tad tur viss pēkšņi sagriezās ar kājām gaisā. Līdz brīdim, kad attapos Ženēvas lidostā, lūkojoties uz mani sagaidošo personu. Tas bija burvīgs melnādains puisis, ar nedaudz bērnišķīgu gaitu, bet ar acij tīkami veidotu figūru. Skatiens viņam mežonīgs un karstumu izstarojošs, bet biezās lūpas – rāmumu un nosvērtību. Varētu teikt, ka es viņā iemīlējos no pirmā acu uzmetiena. Man nekad nav bijis zināms neviens melnādainais, bet, sāsodīts – ar kādu interesi es vienmēr paslepus cenšos viņus vērot, kad sanāk pašai ceļot. Un te nu man vairs nav nekas slepeni jāvēro – puisis ir viss manā rīcībā, un saprotams, es šādu izdevību nelaidu garām.

Vakar lasīju kādas žurnālistes spriedelējumu par to, kāpēc viņa labāk dod priekšroku seksuālām attiecībām ar melno vīrieti nevis ar balto. Raksts sākās ar to, ka tiek minēta savdabīgā āda, kas piemīt tumšādainajiem cilvēkiem. Delnas viņiem nedaudz raupjas, turpretī mugura tik zīžaini maiga. Kā rakstā salīdzināts, tad viņu āda līdzinās velveta un satīna sajaukumam, un pieskaroties tai, patiesi šķiet, ka esi atļāvies pieskarties kaut kam izsmalcinātam un gluži citādam nekā esi pieskāries pirms tam.

Otrs arguments ir tāds, ka tumšās ādas īpašnieki vienmēr daudz labāk izjūt sievieti seksuālo attiecību laikā nekā baltie vīrieši. Viņi pilnībā saprot sievieti un viņas vēlmes. Viņi zina, ka tiek iekāroti sava vīrišķīgā auguma un citu "atribūtu" dēļ, un līdz ar to turēsies līdz pēdējam, lai to pierādītu pilnīgi un pavisam pavedinātajai baltajai sievietei. Kā arī vēl kāds ne maznozīmīgs fakts – melnais vīrietis spēj "turēt" daudz ilgāk nekā baltais. Vienvārdsakot, vēl nav man zināma sieviete, kura būtu bijusi neapmierināta ar melnādainu vīrieti pēc vētraini pavadītas naktis. Toties ir jāpatur prātā arī vēl tas, ka melnādains vīrietis parasti ne visai mīl piekopt vienas nakts attiecības. Viņi prinicpā nepiekopj vienkārši seksu un viss. Visam pamatu pamatā ir emocijas, jūtas un to, ko saka sirds. Iespējams varbūt tieši tāpēc viņi ir daudz uzticīgāki savām sievām un seksuālas attiecības ar viņiem ir vienkārši dievīgas.

Piedevām pēdējā laikā arvien biežāk var ielās skatīt baltu sievieti kopā ar melnu vīrieti. Tas sāk palikt pilnīgi dabīgi. Daudzās valstīs, kur šo melnādaino vīriešu ir daudz mazāk, baltās sievietes viņus vienkārši ir gatavas "apēst". Nezinu, iespējams tas ir sava veida fetišs. Bet kāpēc tad viņiem neveidojās tik labas attiecības ar savas krāsas sievietēm?! Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka melnādaina sieviete pati ir neizsakāmi laba gultā un viņām līdz ar to dominējošās ir seksuālās attiecības. Turpretī melnādains vīrietis vairāk kāro pēc mīlestības un sirsnīguma. Protams, neņemos apgalvot, ka patiesi tas tā arī ir visos gadījumos, jo kā mēs zinām – vienmēr ir izņēmumi. Toties tāda teorija pastāv un ir cilvēki, kas pie tā pieturās.  
Nāksies atzīties – šobrīd mans skatījums par baltādainu vīrieti ir mainījies par visiem 180 grādiem, jo kā saka arī raksta autore: "Once you go black, you never go back" ("Vienreiz  kļūstot par melno, atpakaļceļa vairs nav.")
Ar visu rakstu varat iepazīties šeit: http://www.nypress.com/article-12509-a-white-woman-explains-why-she-prefers-black-men.html

Vēl man bija tāda iespēja aizgājušās nedēļas svētdienas rītā apmeklēt melnādaino dievkalpojumu.  Nāksies atzīties, ka cilvēkam, kurš savu mūžu nav redzējis vienuviet tik daudz šīs tumšās ādas krāsas īpašnieku, sajūtas ir visai sireālas. Iemesls tam varētu būt arī tāpēc, ka vienu brīdi es biju vienīgā baltā starp viņiem. Tā kā nepiederu ne pie kādas konfesijas, tad atļāvos vienkārši vērot to, kas notikās šī dievkalpojuma laikā. Jāatzīst, ka vienu brīdi man pat saskrēja asaras acīs. Saules piepildītē halle, kas atradās kādā lielveikala apakšstāvā tika pielieta ar skanīgiem gospeļiem, kuru izpildīja kāds melnādains vīrietis. Viņš no visas sirds, katru vārdu centās piepildīt ar mīlestību, un mūzika tikai to visu papildināja līdz tādai eiforijai, ka cilvēki cēlās kājās, smaidīdami riņķoja dejās. Bērni klusām spēlējās savā nodabā, pa retam atgādinot par sevi saviem vecākiem. Vēlāk, kad gospeļi norimās, mācītājs sāka citēt bībeli un to interpretēt, un lūk tajā brīdī mana interese noplaka un es pievērsos cilvēkiem man apkārt. Pamanīju kādu puisīti, pēc kura ādas krāsas uzreiz varēja saprast, ka viens no viņa vecākiem ir baltās ādas īpašnieks. Puisītis bija neizsakāmi jauks un ar sajūsmu vēroju, kā viņa tēvs ar viņu nemitīgi ampelējās un rūpīgi pieskata. Dievkalpojuma vidū, ieradās vēl viena baltā sieviete, ar melnādainu vīrieti kā savu pavadoni. Viņi jau kādu laiku ir precējušies un no malas izskatījās patiesi laimīgs pāris.
Pēc dievkalpojuma gan mācītājs, gan citi cilvēki nāca man paspiest roku, apsveicināties. Nezinu kāpēc, bet visa telpa bija kaut kādas pastiprinātas saules un siltuma pielieta. Uz keksu un dzērieniem mēs nepalikām, bet domājams, ka daudziem kas palika, šādas svētdienas ir patiesi kaut kas vairāk nekā tikai pliekans dievkalpojums.

Tajā pašā vakarā, aptuveni stundas braucienā no Lausanne, kurā dzīvojos es pati, tiku uzaicināta uz kādu āfrikāņu kafejnīcu. Teikšu godīgi, ja tajā pilsētā es atrastos viena pati vai vienkārši būtu noklīdusi no kādas tūristu grupas, es viennozīmīgi nespertu kāju tajā iestādē. Caur logiem, no ārpuses, neko nevar ieraudzīt iekšpusē, jo tie ir noklāti ar tādu kā krāsaina attēla plēvi. Saprotams attēls ir ar palmām un ar skatu uz savvannu. Ienākot iekšā, atkal pieķēru sevi pie domas, ka esmu vienīgā baltādainā sieviete, bet mani no sirds nomierināja mani abi pavadoņi, kas draudzīgi smaidot, aicināja iemalkot vēsu aliņu un nobaudīt āfrikāņu ēdienu. Teikšu tā, ka ēdiens gan viņiem ir tāds, pie kura ir jāpierod… bet mana brauciena beigās, baudot to jau trešo reizi, kuņģis spēja sagremot visas tās asās garšvielas.

Manu uzmanību pievērsa kāda skaista melnādaina un varen kolorīta būtne aiz bāra letes. Viņa ne ar vienu lieki necimperlējās un vispār neatminos, ka būtu redzējusi viņu smaidām. Toties fifīgi iešpannētās tumšās krūtis, izskatījās tik apžilbinošas mazajā blūzītē, ka  jebkurš no ienācējiem tāpat uzskatīja par savu pienākumu nedaudz ar viņu paflirtēt.

Otrajā reizē, pamanīju vēl kādas divas sievietes, kas turpat iepretīm man sēdēja. Cik daudzas tomēr no viņām ir neizsakāmi glītas! Vienai no viņām bija pieguļoša melna kleita, ar dziļu šķēlumu sānos, kas atklāja principā visas viņas apaļās formas. Šķiet visām melnādainajām sievietēm ir neizsakāmi pievilcīgas pēcpuses, jo neatradīsiet nevienu ar kalsnu vai uz iekšu ierautu apaļumu. Visas formas ir uzkrītošas un iekārojami pievilcīgas.

Pārējie apmeklētāji bija dažādi melnādaini vīrieši, kas pēc smagākas darba dienas te nāk paslēpties no visas apkārtējās vides un nedaudz sajust to, ko mēs mēdzam dēvēt par "mājām". Viņi šeit runā savā valodā. Jāatzīst, ka dažu brīdi liekas, ka viņi nemitīgi kašķējas un strīdējas, bet īstenībā tas viņiem ir tikai tāds kā runas veids.

Āfrikāņu mūzika vai viegls regejs vai vēl vieglāks r&b fonā ar visu šo te kolorīto vidi, mani pilnībā aizrāva, un joprojām jūtu sava veida ilgas pēc tā. Šeit to laikam nav iespējams izjust vai arī jupis viņu zina – varbūt vienkārši senču senči ir kaut kādā veidā bijuši saistīti ar melnādainajiem cilvēkiem, un līdz ar to man ir izveidojusies šī te sava veida tieksme pēc šiem saules apskautajiem cilvēkiem. Atklāšu Jums arī to, ka viņu āda vienmēr ir silta, pat nedaudz karsta… un nevis tāda, kas ir vienkārši dzīvam cilvēkam, bet gan tāda, kas ir bērnībā zem karstas saules uzkrāta un kas piedevām ir neizzūdoša…

Ja godīgi, es varētu daudz ko pastāstīt par maniem novērojumiem. Par to kā viņi savā starpā viens otram palīdz, par to kā viņi cenšās rast iespēju pelnīt naudu Eiropā un citās pasaules malās, par to kā viņi spēj pielāgoties jebkādiem apstākļiem, lai tikai spētu izdzīvot tālu prom no savām mājām, par to cik viņi ir labi psihologi un daudz ko pamana tādu, kam mēs pat nepievēršam uzmanību. Jā, daudz kas būtu stāstāms, bet uzskatu, ka tas lai šoreiz izpaliek. Varu tikai teikt to, ka es nekad nebūšu spējīga izprast cilvēkus ar rasistisku noslieci. Kamēr viņi tikai cenšās rast sev iztiku (gluži tāpat kā jebkurš no tiem, kas ir devies arī ārpus mūsu valsts, labākas dzīves meklējumos), tikmēr baltādainie policisti var vienkārši ne par ko par viņiem pasmieties, izģērbjot kaut plikus ielas vidū. Tādos brīžos man patiesi saraujas sirds par to, kādēļ cilvēki tik ļoti mīl kaut kādus standartus, kaut kādus noteiktus pieņēmumus. Ka baltais lūk ir tīrs un labs, un melnais ir netīrs un slikts. Protams, nenoliedzami vienmēr ir izņēmumi,  bet tie ir arī starp baltās ādas īpašniekiem.

Kā arī vēl kas – kad apmeklēju to dievkalpojmu, vai devos ar viņiem izklaidēties, vai vienkārši niekojos ar alu viņu kafejnīcā – es biju vienīgā baltā starp viņiem. Un ir tā, ka ja man likās, ka visi uz mani skatīsies kā uz balto zvirbuli, tad īstenībā viss beigās izvērtās pavisam otrādi. Jā, es uz viņiem skatījos ar tādu kā atklātu interesi un nedaudz ar piesardzību pirmajos mirkļos. Bet viņi… viņi vienkārši pieņēma mani bez jelkādām ierunām. Nāca klāt un sveicinājās tāpat kā ar maniem abiem pavadoņiem, spieda roku un pieklājīgi smaidīja. Un tā nebija kāda uzspēlēta lišķība, kas iesētu manā sirdī uztraukumu. Nē, tas bija vienkārši sirsnīgs smaids, kuru viņi velta jebkuram, kas ir draudzīgi noskaņots pret viņiem.

Pēc šī brauciena, mans skatījums uz daudzām cilvēcīgām vērtībām ir pamainījies un es varu būt tikai pateicīga par to, kādus iespaidus sniedza man šis ceļojums. Man domājas, ka mums būtu ļoti daudz kas jāiemācās no viņiem – gan tas kā turēties kopā, gan tas kā atbalstīt vienam otru. Un viennozīmīgi pārliecinos vēlreiz – daudz vienkāršāk ir pieņemt lietas tādas kādas viņas ir, nevis ar visām četrām pretoties savām mānīgajām iedomām galvā. Mēs visi esam vienādi, tikai dzīve mums piespiež sašķelties.

11 komentārs
  1. Ak kā man patīk melnīši – vienkārši dievinu! Tomēr jāsaka, ka autore mazliet pārcentusies glorificējot tumšādainos. Izturīgi, labi gultā – piekrītu, bet visi kā viens uzticīgi, principā nepiekopj vienas nakts attiecības, vēlas tikai mīļumu un vadās pēc tā ko saka sirds -nu comooooon! sasmējos. Kaut kā liekas, ka tā white woman žurnāliste visu savu pieredzi par melnajiem smukulīšiem ir ieguvusi vienas Hārlemas baptistu draudzes balles ietvaros.

  2. Njā, es nezinu, bet laikam tomēr šis stāsts mani neuzrunā…kaut kā melnie man neliekas tik ļoti pievilcīgi – jā, varbūt mulati, un mulates arī ļoti skaistas sievietes.

  3. Mazliet smeikliga afrikāņu glorificēšana, visticamāk bez personīgas pieredzes. Neuztveriet mani par homofobu, bet mēlnādainos cilvēkus spēju uztvert tikai bildēs, diemžēl dzīvē nē, ļoti specifiskās ķermeņa dabiskās smaržas dēļ.

  4. dundun… nezinu vai lepoties vai vienkārši konstatēt faktu, bet viss rakstītais ir piedzīvots tikai ar pašas personīgo pieredzi. Parasti nerakstu to, ko neesmu pati dzīvē pārbaudījusi…
    Nezinu cik tev ir nācies smaržot melnādainos 🙂 Bet puisis, kurā šobrīd esmu iemīlējusies līdz ausīm, smaržo vienkārši dievīgi… ne pret ko nemainītu šo te viņa ādas smaržu…

  5. Jā, izlasīju rakstu un asaras acīs saskrēja. Palasīju komentārus …. nadaudz palika kauns, nē, ne par sevi, par citiem.
    Es esmu viena no tām, kas ir precējusies ar melnādainu vīrieti. Par nepatiku daļai komentētāju jāatzīst, ka tā, kā smaržo un izturās melnādainie vīrieši, baltie vīrieši nestāv līdzās …. ja nu vienīgi Breds Pits …. hahaha. Man ir bijuši trīs boyfriendi melnādaini vīrieši pirms mana vīra. Varu vienīgi teikt, ka sekss seksa pēc nav viņu prioritāte, ja tiek gulēts ar balto sievieti, tad vienmēr tiek tālāk virzīts uz ģimenes nodibināšanu.
    Tā kā, raksta autore jau arī minēja visur ir izņēmumi – arī starp baltajiem vīriešiem.

  6. Piedod Serene, bet nesaprotu par ko tev ir jākaunās. Tas tiešām ir gaumes jautājums. Man patīk melnādaini vīrieši, citām nepatīk, toties patīk aziāti utt. Tie nav nekādi aizspriedumi, vai klaja nepatiesība – tā ir tikai katras pašās izvēle. Kur nu galīgi nepiekrītu, tad tas ir rakstura īpašību pakārtošana rasei un ādās krāsai – melnādains, tātad ģimenisks, sekss seksa pēc nav viņu prioritāte u.c. muļķības. Manuprāt tas ir tik pat gudri, kā apgalvot ka visi aziāti māk kung fu. Attieksme pret sievieti vismazāk atkarīga no rases, bet gan no kūltūras, auzināšanas, un vides no kurienes cilvēks nācis. Ja tava pieredze ar melnādainiem vīriešiem ir bijusi pozitīva, tas tiešām ir jauki. kaut visām būtu tā, bet tāpēc nav jāzaudē objektīvas spriešanas spējas. Vai tu tam tomēr nepiekrīti?

  7. Burvīgs raksts!Varbūt tādēļ,ka man ir bijis romāniņš ar melnādainu vīrieti,varbūt ne tādēļ!Bet, manuprāt,viņos ir kkas tāds..uh…Šo manu piedzīvojumu neaizmirsīšu nekad.Paldies par rakstu!

  8. Serene, vai ir iespējams kaut kādā veidā ar tevi sakontaktēties? Iedomājos, ka varbūt man vari līdzēt ar kādu konsultāciju… iespējams arī nē, bet gribētu vismaz pamēģīnāt.

  9. Izklausās super! Cik ilgi melnādains vīrietis var turēt? Un vai spermas šalts arī ir daudz lielāka un ņammīgāka?

  10. Sveiki,esmu jauna meitene man ir 17 gadi es dzivoju Anglija 2 gadus. Un kops atbraucu uz Angliju man patik melnie viriesi, kad dzivoju Latvija skatoties filmas man likas ka tas ir tikaj sapnis ka vini varetu but tik labi. kad atbraucu es iepazinos ar daudz cilvekiem un saprotu ka melnie cilvekie patiesam ir loti jauki un sajuta ka viniem var uzticeties. Es nezinu kapec bet patiesaam mana kompanija parsvara ir tikaj melnie cilveki vai nu fouren… Mans tetis ir rasists un neieredz melnos cilvekus, bet toties manaj mammai bus bernins no patumsa viriesa Portugala, un vini ir laimigi. kad saku mammai cik loti man patik melnie viriesi un sievietes mamma saka ka tas ir tikaj uz laiku jo esmu seit 2 gadus un tas ir kas jauns prieks manis, bet maanuprat mans azarts uz melnajiem cilvekiem ir no ieprieksejas dzives. Un loti vello lai ta butu patiesiba un sie cilveki mani nepamestu, jo tas laiks kopa ar viniem ir tiesam kas loti jauks… un es tiesam nesaprotu rasistus (mes visi esam tikaj cilveki) loti jauks raksts 🙂 autorej augstakajs novertejums :*

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.