Šodien espati.lv kino kritiķi – no eņģeļiem un dēmoniem līdz nimfomānei

Šodien mūsu kino kritiķu slejā vari izlasīt, kā kritiķēm gāja pie sirds filma Eņģeļi un dēmoni, kā arī pieteikties, lai dotos vērtēt filmu Nimfomānes dienasgrāmata.

Filmu Eņģeļi un dēmoni kopā ar savām otrajām pusēm apmeklēja divas espati.lv lasītājas – Kristīne Sitnika un Agita Liepiņa.

Kristīne Sitnika – ne ko pielikt, ne atņemt!
Man patika – ne ko pielikt, ne atņemt! Filmas sižets kā ievelk jau pašā sākumā, tā notur līdz beigām. Manuprāt, režisors lieliski spējis apvienot vienā darbā mazliet humora, mazliet šausmu (lasīt – asiņu), dektektīvgabaliņu un piedzīvojumu, pat pieķēru sevi, ka jutu līdzi varoņiem tik ļoti līdzi, ka cerēju – nu lūdzu, lūdzu, kaut nu vienu pāvesta amata kandidātu izglābtu. 🙂 Un pat filmas beigās skatītājs, kad it kā jau atslābis, it kā atrisinājums rokā – režisors pasmīn – ha, ha, nekā, vainīgais nav tas, kuru Tu (skatītāj) domā! Nu forši, tieši tas, kas man bija vajadzīgs pirmdienas vakara noslēgumam.

Pilnīgi nemaz netraucēja tas, ka darbības centrālā tēma ir katoļu ticība, baznīca, katoļu baznīcas vēsture un ne jau tāpēc, ka es pati esmu katoļticīgā, bet tāpēc, ka filmā valdošā intriga stāv pāri šīm lietām. Ja pēc Da Vinči koda katoļu baznīca izteica nosodījumu, tad pēc šīs filmas, šķiet, ka nekāds nosodījums nesekos, jo šajā filmā mazliet jūt to piesardzību pret ticības/ticības apšaubīšanas lietām.

Jāatzīst, ka mazliet baidījos par to, ka Eņģeļi un Dēmoni būs kā turpinājums Da Vinči Kodam, ka mans draugs nesapratīs par ko ir runa, bet filmu skatīties it nemaz netraucē tas, ja neesi redzējis kodu. Noteikti ieteiktu noskatīties šo filmu, ne tikai detektīva cienītājiem, bet arī mākslas, kultūras mīļotājiem, jo man skatoties filmu radās sajūta, ka gribas aizbraukt un redzēt neskaitāmos arhitektūras pieminekļus, redzēt Rietumu civilizācijas šūpuli pašai.
Patīkamu kino baudīšanu arī Jums! 🙂

Agita Liepiņa – beigas neuzminēsi!
Man filma ļoti patika, jo tā bija spraiga un ar neparedzamām beigām. Ja Da Vinci koda sižets man šķita pārāk samudžināts un brīžiem aizdomājos par to, kā vispār ir iespējams no vienas lietas secināt nākamo, tad šeit šī doma parādījās tikai vienreiz. Katrā ziņā notikumu izklāsts ir daudz loģiskāks, un sižets arī – daudz spraigāks nekā Da Vinci kodā.

Kārtējo reizi apliecinās, ka Evans Makgregors ir izcils aktieris – viņš ir spējis būt gan nožēlojams narkomāns savā agrīnajā filmā Trainspotting, gan džedajs sāgā Zvaigžņu kari, mīlnieks Mulenrūžā un nu viņš ir priesteris. Viņš ir izcils, un šī filma to kārtējo reizi pierādīja.

Mazliet saguris ir Toms Henkss, kurš šajā filmā spēlē galveno lomu, bet tomēr tas nepavelk filmu uz leju.

Un protams, Roma… Šajā filmā ir iespēja apskatīt Romas skaistākās vietas, ielūkoties Vatikānā, kurš mūsdienās vairs nav pieejams vienkāršam mirstīgam tūristam. Redzēt visādas noslēpumainas vietas un ejas – tiešām interesanti!

Tiem, kuriem patika Da Vinci kods, patiks arī šī filma. Tie, kuriem Da Vinci kods šķita pārāk samudžināts un lēnīgs, arī patiks šī filma, jo tā ir spraigāka un saprotamāka 🙂

Paldies Jums, dāmas, par recenzijām! 🙂

Un nu laiks pieteikties apmeklēt un vērtēt filmu Nimfomānes dienasgrāmata.
Viņa ir simpātiska, izglītota un materiāli nodrošināta 28 gadus veca sieviete. Turklāt viņai ir ļoti brīvi uzskati par seksu, viņa nemitīgi meklē jaunus piedzīvojumus, lai apmierinātu neremdināmo seksuālo ziņkāri un kaisli. Viņa pārguļ ar ko vien vēlas, kad vien vēlas, padarot seksu par dzīvesveidu. Šāds dzīvesveids kļūst par prostitūciju, kurā viņa piepilda karjeru, bet arī atrod mīlestību.

Filma skatāma Kino Rīga no 29. maija. Nimfomānes dienasgrāmata ir spāņu valodā ar subtitriem latviešu un krievu valodā. Ja vēlies doties uz šo filmu, sūti savu jāvārdu uz [email protected] . Pirmā un desmitā jāvārda teicēja saņems ielūgumu divām personām uz šo filmu.