SOCIONIKA – zinātne, kas atklāj cilvēku attiecību noslēpumus

Cilvēku attiecību noslēpumi ir viena no satraucošākajām un aktuālākajām mūsu dzīves tēmām. Nereti tiek uzsvērts, ka ilgu un komfortablu attiecību atslēga meklējama īpašās spējās otru saprast, cienīt, uzklausīt, pielāgoties, pārveidoties. Jā, pielāgoties var un arī tā dzīvot var, bet kā mūs katrs tādās pielāgotās attiecībās jūtamies. Vai tādās attiecībās cilvēks var sasniegt savas dzīves mērķi – augt un pilnveidoties?

Kā piepildīt ilgas pēc saskaņas un harmonijas, ja neprotam izvēlēties,  kurš būs īstais laimes nesējs? Daba cilvēkam dāvājusi daudz iespēju savas personības izzināšanai un pilnveidošanai. Visi zinām, ka cilvēks piedzimst ar  noteiktu asins grupu, bet, vai visiem zināms, ka cilvēks piedzimst ar noteiktu psihes struktūras kodu?

19.gadsimta beigās Freids, psihoanalīzes pamatlicējs, apstiprināja hipotēzi, ka cilvēka psihe ir daudzslāņains veidojums. Psihes uzbūve jeb struktūra sastāv no kanāliem, kuros darbojas psihes funkcijas, līdz ar to radās iespēja izveidot psihes darbības modeli. To paveica viņa darbu turpinātājs Jungs – psihiatrs, analītiskās psiholoģijas pamatlicējs. Viņš atklāja un izpētīja "cilvēku pievilkšanās mehānismu." Lietuviešu pētniece – matemātiķe Aušra Augusta atšifrēja Junga sarežģīto terminoloģiju un veica modelī uzlabojumus un  papildinājumus. Cilvēka psihi viņa sāka aplūkot neatrauti no apkārtējās vides un attiecībām ar citiem cilvēkiem, psiholoģiju papildināja ar informātiku un socioloģiju, radot jaunu zinātnes virzienu, ko nosauca par socioniku.


Socionika ir attiecību zinātne, kas apgalvo, ka visus cilvēkus iedala 16 sociotipos un apraksta attiecības starp tiem. Galvenā socionikas priekšrocība –  tā dod precīzas prognozes par attiecībām starp visiem 16 sociotipiem. Laulības dzīvei piemērotas ir tikai 4 starptipu attiecības: duālās, aktivizācijas, pusduālās, mirāžas. Duālās attiecības – tas ir saderīgu attiecību noslēpums. Tas ir kā ilgtermiņa kredīts, kad partneri viens otram aizdod tās īpašības, kas otram nepiemīt. Tādās attiecībās pāris nešķiro, ko tajās dod viens un ko otrs, jo abi to dara ar prieku, partneriem vienmēr ir par ko runāt, abi sniedz viens otram jaunu pasaules redzējumu, atbalstu un mieru.

Socionika māca, ka ikviena no mums psihes modelī ir četri cilvēka raksturu veidojošie iezīmju pāri – loģika, ētika, sensorika un intuīcija. Divas iezīmes ir stiprākas, bet divas – vāji attīstītas. Tieši tas arī ir izskaidrojums mūsu izpausmēm, rīcībai un tam, kāpēc kāds mūs saprot ļoti labi, bet citam mūsu rīcība liekas pilnīgi nepieņemama. Dažiem cilvēkiem vairāk attīstītas sajūtas, ārējie un iekšējie kairinājumi, komforts, ko socionikā sauc par sensoriku, bet citiem – nojautas, veseluma uztvere, ko saucam par intuīciju.

Neviens cilvēks nav tāds, kuram ir pilnīgi attīstītas visas iezīmes. Arī tas, kuru visi uzskata par veiksminieku, ir vājš kādās izpausmēs. Piemēram, šodien kultivētais ideālais vīrietis, kuru socionikā pārstāv tips ar pseidonīmu Štirlics, iemieso sevī drosmi, spēju pieņemt lēmumus, rīkoties, turklāt arī labi izskatīties, būt sabiedriskam, erudītam un spējīgam aprūpēt ģimeni, bet viņa ēnas puse ir nespēja iejusties otra ādā, sava viedokļa uzspiešana, bezierunu pakļaušanās pieprasīšana.

Ilva, 35 gadi: „Man socioniku gandrīz vai uzspieda, bet tagad esmu par to pateicīga. Tieši pateicoties šīm zināšanām man izdevās izveidot veiksmīgas, saderīgas attiecības. Varbūt tā nebūtu noticis, ja partneris neliktos pievilcīgs un interesants, bet paļaušanās uz socionikas priekšrakstiem ļāva vieglāk pārvarēt šaubu un neskaidrību brīžus, kas gadās ikvienu attiecību sākumposmā. Kad partnera rīcība pārsteidza, ņēmu viņa tipa aprakstu un pārliecinājos, ka viņa rīcība ir „tipiska”, tas aiztaupīja dažu labu asaru. Tagad vairs nepreparēju ne sevi, ne viņu, bet tikai baudu attiecības, kas aizvien uzlabojas, kļūst dziļākas, palīdz man augt un attīstīties un to pašu es dodu arī savam dzīvesbiedram. Esmu priecīga, ka iekritu šajā avantūrā, uzticējos zinātnei, jo man bija arī klasiska, uz emocijām balstīta attiecību pieredze, kas nesa daudz sāpju un vilšanos.” 

Socionika aicina attiecības veidot ar prātu. Vairāk tās piekritēju atradīsim to cilvēku vidū, kas jau reiz ir dzīvojuši nesaderīgās attiecībās un uz savas ādas izjutuši to postošo ietekmi, turklāt tas prasa piepūli – jāapgūst socionikas ābece un jāiemācās atpazīt cilvēku tipi, bez tam – jāpamanās satikt nevis vienkārši pieņemamu vīrieti, bet tieši to, kurš būs saderīgs. Tomēr tas atmaksājas, jo aiztaupa gadus, kas pavadīti bezcerīgi nesaderīgās attiecībās. Socionika ir kā mūsu dzīves navigācijas sistēma. Mums neviens neliedz gadiem sēdēt pie dēļa ar makšķeri, bet nesagaidīt lomu. Varbūt gudrāk būtu bijis izlasīt brīdinošo zīmi “Šeit zivju nav!” Daudzas teiks, ka tas ir cietsirdīgi, sausi, “aiz aprēķina”, bet cik daudz ģimenes traģēdiju mums tiktu aiztaupīts, ja laulības slēgtu ar gudru ziņu, nevis rozā briļļu efekta apstulbinātai. Tad nebūtu avīžu virsrakstu, ka katra trešā sieviete ģimenē cieš no vardarbības. Bet vardarbība ir tikai nesaderīgās attiecībās, kur viens otram ir tā izbradājušies pa viņu vājajām vietām, ka citādi vairs nav iespējams rīkoties.

Guntis, 45 gadi: „Daudzus gadus dzīvoju nesaderīgās attiecībās. Atzīšos, ka reiz pat iepļaukāju sievu, jo viņas uzvedība un argumenti man bija pilnīgi neizprotami un kaitinoši. Tolaik likās, ka nav ideālu attiecību, visi tā dzīvo, nevienam neiet gludi un nebija arī ar ko salīdzināt. Kad tomēr izšķīros, vecpuiša periodā mani uzrunāja socionika. Tā likās sakarīga zinātne un es nolēmu pamēģināt. Grūti gāja ar sieviešu tipu noteikšanu, pieļāvu kļūdas, domādams, ka esmu atradis savu duālo, atkal uzrāvos uz nesaderīgām attiecībām. Bet tas tikai apliecina socionikas patiesības – nesaderīgais pievelk ar savu neparastumu, bet saderīgie sākumā liekas neinteresanti. Kad atradu savas saderīgās attiecības, sapratu, ka tās „iesūc” ar laiku. Tas nav klikšķis uzreiz, bet  ir process. Un tā laikā vienmēr atceros, ka nevar no viena cilvēka prasīt visu. Apbrīnoju viņā tās īpašības, kas man pašam nepiemīt un pam?cu to, kas viņai nepadodas. Man socionika ir devusi mieru un atbrīvojusi no attiecībām, kurās jutos slikti.” 

Ļauties savstarpējam valdzinājumam, vai atturēties, ja attiecību prognozēm starp partneriem nav nākotnes? Katram dota iespēja izlemt – dzīvot kaislīgā, bet nesaderīgā mīlestībā pāris gadus vai dzīvot komfortablā, saderīgā un laimīgā laulībā, kur ir gan mīlestība, gan savstarpēja cieņa, apbrīna un drošības sajūta. Arī nezinot socioniku cilvēkiem veicas satikt savu duālo un izveidot laimīgas, ilgstošas attiecības. Tādi piemēri nav tālu jāmeklē – Vaira Vīķe Freiberga (Žukova) un Imants Freibergs (Jeseņins), Mirdza Zīvere (Napoleone) un Zigmārs Liepiņš (Balzaks) u.c.

Un  tāpēc  – varbūt ir vērts ieklausīties socionikā? Tā noderēs ne tikai laulāto attiecību veidošanā. Socionikas zināšanas palīdzēs saprast, ka nav sliktu cilvēku, ir tikai nesaderīgi sociotipi, izprast, iepazīt, iemīlēt un novērtēt sevi, izzināt savas iedzimtās vājās un stiprās puses, rast tām auglīgu pielietojumu dzīvē, noskaidrot  piemērotāko partneri laulības dzīvei un izvēlēties atbilstošākos draugus, kā arī partnerus harmoniskām, papildinošām un ilgstošām attiecībām un lietišķai sadarbībai.

www.cilvekutipi.lv

Saistītie raksti

7 komentāri
  1. Kāpēc šie vārdi ir “aktīvi” – duālās, aktivizācijas, pusduālās, mirāžas – , bet links nestrādā? 🙁

  2. Atradu testiņus internetā – var uzzināt katrs savu sociotipu! man gan pēc dažādiem testiem dažādi rezultāti, jāpamēģina vēl kāds!
    tā tāda kā jauna horoskopu sadarība, tikai nevis no dzimšanas datiem, bet no rakstura īpašībām!

  3. Ar testiem nevajag aizrauties, tie nav īpaši patiesi. Drošāk ir lasīt tipa aprakstus un tā atrast sev atbilstošāko.
    Jā, tas tiešām nav baigi vienkārši, bet zināšanu ieguvums atsver pūles.

  4. Es esmu sajūsmā par socioniku, aizraujos ar to jau 3 gadus, pat kursus beidzu. ļoti atvieglo dzīvi, ja zini ar kādu “tipu” būs saruna. Bet galvenais, protams, ka uzzināju par sevi, izpratu sevi, un vīru un viņš mani. Izrādās, ka viņš visu laiku klusītiņām gaidījis, kad mainīsies viena mana rakstura īpašība, t.i., kad es kļūšu “normāla”. Izrādās – nekad, jo šī ir visraksturīgākā mana “tipa” īpašība. Kad viņš to uzzināja, saprata un pieņēma, mums daudzi sīki kašķi izpaliek:)
    No sirds rekomendēju ikvienam iedziļināties šajā zinātnē.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.