SKRIEŠANA iesācējām – vērtīgi padomi

Klāt ir tas gada laiks, kad sākas aktīvākā skriešanas sezona. Skriešanu dēvē ne vien par demokrātiskāko sporta veidu, bet arī par vienu no veselīgākajiem un tavam ķermenim noderīgākajiem, ar vienu mazu piebildi – ja tu skrien pareizi! Taču, kā tad ir skriet pareizi, un kas jāņem vērā sākot to darīt? www.espati.lv lūdza sporta profesionāļiem dalīties ar padomiem, kā sākt treniņus, lai skriešana būtu patīkams, noderīgs un arī sevi saudzējošs sporta veids.

LIETAS, KAS JĀIZDARA PIRMS SKRIEŠANAS UZSĀKŠANAS
Atbilstošs veselības stāvoklis. Linda Kricka, sporta kluba KL pārstāve, norāda, ka pirms skriešanas ir jāveic veselības pārbaudes. Aprunājies ar savu ģimenes ārstu, kurš tev palīdzēs noskaidrot, vai un kā būtu labāk sākt skriet tieši tev. Sevišķi tas jāņem vērā tām, kurām ir kādas problēmas ar mugurkaulu, kājām vai pēdām. Tāpat viņa brīdina, ka sākumā ir jāizvēlas pavisam nelielas distances, lai sevi nepārslogotu un neizsmeltu skriešanas vēlmi – sāc ar mazumiņu!

Piemērots inventārs.
Uzsākot skriešanas treniņus, pats galvenais ir pareizi un piemēroti sporta apavi. Labi apavi ne vien palīdzēs tev padarīt treniņus pēc iespējas efektīvākus, bet arī parūpēsies par tavu veselību. L. Kricka iesaka iegādāties skriešanas apavus tajos sporta preču veikalos, kuros ir pieejama arī pēdu diagnostika, kas nosaka tavas pēdas formu un izliekumu, pārbauda kā tavas pēdas darbojas skriešanas laikā, līdz ar to piemeklējot visatbilstošākos sporta apavus. Pašam apģērbam nav tik būtiska nozīmē, protams, tam būtu jābūt ērtam, vieglam un elpojošam, lai netraucētu tev izbaudīt skriešanas garšu.

Sabalansēts uzturs.
Uzsākot skriet, noteikti ir jāpadomā arī par to, vai tava ēdienkarte ir pietiekami sabalansēta un veselīga. Tas nepieciešamas, lai tu pati būtu droša – enerģijas pietiks un skriešanas treniņi tevi neiztukšos. Varbūt ir vērts padomāt arī par kādu vitamīnu lietošanu kursa veidā. Ļoti būtisks faktors ir pietiekošs miegs, jo skriešanas laikā tavs ķermenis atrodas pastiprinātas slodzes stāvoklī, kas noteikti jākompensē ar veselīgu miegu nakts stundās!

SVARĪGĀKAIS – SIRDS RITMS!
Sporta kluba City Fitness treneris Kristaps Celms brīdina, ka skrienot ir ļoti jāuzmana sirds ritms: „Mēs visi zinām, ka ātri braukt ar automašīnu ir dzīvībai bīstami. Ar sirdi ir līdzīgi – pārmocīt to slodzes laikā ir bīstami, jo pārslogotai sirdij kā muskulim mazinās asins apgāde – līdz ar to pieaug risks iedzīvoties sirds kaitēs.”. K. Celms šim nolūkam iesaka nopirkt pulsometru. Taču tikpat labi slodzes laikā sirds sitienu skaitu vari skaitīt līdzi pati – „Apstājies un nosaki sirds ritmu ar aprēķinu: 10 sekunžu ritmu sareizini ar 6 un uzzināsi sirds ritmu minūtē.” K. Celms gan atzīst, ka šādā veidā noteiktā pulsa precizitāte mazinās, taču tas ir labāk, kā nenoteikt to nemaz. Kā zināt, kāds pulss ir vislabākais un ieteicamākais treniņa laikā? Treneris iesaka pulsu rēķināt vadoties pēc zemāk redzamās formulas. Ja jūti, ka pulss treniņa laikā pārsniedz ieteicamo, tempu palēnini.
  • sievietēm: 226 – vecums x 0, 65 
  • vīriešiem: 220 – vecums x 0, 65
TIPISKĀKĀS IESĀCĒJU KĻŪDAS
K. Celms norāda, ka skriešanā nevajag balstīties uz principu jo ātrāk, jo labāk. Tā tu panāksi kārtīgu pārpūli, nevis mērķtiecīgu treniņu. Arī ar biežumu nevajag šaut pār strīpu – sākumā skriešana katru dienu nemaz nav nepieciešama. „Uz noguruma fona, palielinot slodzi, tiek pastiprināti noārdīti muskuļi un atjaunošanās kavējas – rezultātā ir risks iedzīvoties hroniskā pārpūlē,” brīdina K. Celms, sakot, ka arī, ātrāk skrienot, slaidākas nekļūsim. „Tauki tiek dedzināti tikai pie pietiekama skābekļa esamības organismā. Samazinoties skābekļa īpatsvaram, mazinās tauku dedzināšana, tādēļ ir svarīgi uzturēt aerobo (mēreni intensīvu un ilglaicīgu – aut.piez.) pulsu treniņa laikā,” stāsta K. Celms. Savukārt L. Kricka piebilst, ka garas distances skriešana sākumā var radīt arī noberzumus un sāpošas kājas, tādēļ nevajag pārspīlēt. Visbeidzot K. Celms iesaka treniņa beigās izpildīt spēka vingrojumus, kas ir „vitāli svarīgi muskulatūras, cīpslu un saišu sistēmas stiprināšanai. Spēka slodze ļauj attīstīt lielāku jaudu un ātrumu skrienot.” Tāpat kā pirms treniņa ir jāiesildās, tā arī treniņš ir jānoslēdz ar spēka vingrojumiem, lai ķermenis atiet no skriešanas.

Lasi arī Pavasara sports var sākties – aiziet skriešus!

 

 

6 komentāri
  1. Esmu atkal atsākusi skriešanu, jo ziemā to tomēr nevar darīt, pārāk auksts. Skrienu katru otro dienu, 10 km. Sev par piemērotu esmu atzinusi 2:1 metodi. Divas minūtes skrienu, vienu raitā solī eju. Noslēgumā uztaisu “presītes”, “atspiešanos”, izstaipos.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.