Skaiti, cik gribi, sanāk viens

Esmu Rollingstouns! Tā vēl pirms pāris gadiem, braši sizdams dūri pie krūtīm, skaļi sludināju savu dzīves moto. Man patika ticēt, ka esmu tas īpašais, nepieradināmais pasaules klaidonis. Tolaik iecienītākā „uniforma” bija nonēsāti džinsi, kedas un vienkāršs t-krekls. Vienā rokā no tēva skapja izvilkts aizvēsturisks filmu fotoaparāts, otrā, atkarībā no iespējām – alus, vīns vai vienkārši šņabis. Ar lielu azartu meklēju jaunas avantūras un izbaudīju katru mirkli, kas šobrīd jau pārtapis „tajā leģendārajā piedzīvojumā”.

Arī attiecībās vadījos pēc līdzīga principa – labāk daudzas un īsas, nevis vienas „liktenīgās”, kas, jā, patiešām tā arī uzskatīju, „sasien rokas un kājas uz mūžu”. Bet, deam it, esmu nonācis pie izcili vienkāršas atziņas. Nebiju nekāds nepieradināmais un no attiecībām mūžīgi brīvais. Biju vienkāršs puika. Tāds pats kā tūkstoši man apkārt. Jebkuram normālam vīrietim un, man klusa aizdoma, arī sievietei dzīvē ir posms, kad, domājot par pretējo dzimumu, šķiet, jo vairāk, jo labāk. Ir man viens draugs, kurš vidusskolas laikā bija iekārtojis kladīti ar bijušo meiteņu vārdiem, tā teikt, lai nepiemirstas,un sentimentālos brīžos, kas, kā par brīnumu, visbiežāk iekrita puišu alus vakaros, var visas vēlreiz uzskaitīt. Kāds cits paziņa meiteņu vārdus nekolekcionē, bet reiz atzinās, ja to būtu jāsāk darīt, tad vieglāk Latvijas telefongrāmatā atzīmēt, ar kurām meitenēm ir bijis „sakars” nekā sameklēt nezināmu vārdu. Kā paši tolaik skaidrojām šādu uzvedību? Vienkārši – krājam pieredzi (te būtu vietā visiem zināmais smailijs – kols un iekava, bet esmu apņēmies šī bloga ietvaros, tādus nelietot).

Ko ar to gribu pateik? Vīrietim (spriežu pēc savas un tuvāko draugu pieredzes) cūkas periods, kad salauztas sirdis un pārtrauktas attiecības raizes nesagādā, ir tikai un vienīgi normāla parādība. Vidusskolas/augstskolas laikā sarunu tēma numur viens bija nevis sporta, auto vai mūzikas jaunumi, bet, cik meitenes pēdējā mēneša laikā katram ir bijušas. Protams, pieļauju, mūsdienu morāles „augsto” standartu laikā, jaunieši savus panākumus aplūko vēl īsākā laika periodā. Pats galvenais, tas nekad nav slēpts! Nav nekāds jaunums, ka agrāk vai vēlāk jebkurš vīrietis, labi, atzīstu, mēdz būt arī izņēmumi, taisīs nesmukumus. Tad kāpēc pārmetumi, asaras un lāsti mūža garumā? Arī mēs tiekam pamesti, arī mums gadās uzrauties uz sieviešu dzimtes suņa izdarībām. Pasaule tā ir iekārtota! To var pieņemt, var arī nepieņemt un rīkot mūžīgu cīņu ar vējdzirnavām.

Vīriešiem daudz ir labi. Arī tagad, kad jau labu laiku esmu kopā tikai ar vienu meiteni, sentimenta brīžos, kas, kā par brīnumu, visbiežāk uznāk alus vakaros kopā ar draugiem, labprāt atceros savas bijušās. Negribētos jau atzīt, tomēr šķiet – patiesi laimīgs kopā ar savu draudzeni spēju būt daļēji arī tādēļ, ka meiteņu man ir bijis pietiekami. Un tas, acīmredzot, attiecas ne tikai uz mani. Pēc neskaitāmās reizes ar jaunu meiteni kaut kas no šīs īstermiņa burvības zūd. Nav ne interesanti, ne aizraujoši. Tādēļ sākam novērtēt ilgstošas attiecības. Izrādās, arī tās slēpj ne vienu vien patīkamu pārsteigumu. Rezultātā, lai vai cik meiteņu iepriekš ir bijušas, tomēr apstājamies pie vienas. Skaiti cik gribi, iznākums būs 1. Tādēļ sievietei patiesībā vairāk jāuztraucas, ja viņa savam vīrietim ir vienīgā, nekā tad, ja puisis var uzskaitīt iespaidīgu sarakstu ar exdraudzenēm.

Tomēr līdz tai vienai ir jāpieaug, kas, jāatzīst, ne visiem izdodas, tāpat arī tas nenotiek vienā, paredzamā laikā, kā, piemēram, pubertāte. Kādēļ daži no šī perioda neizaug? Tādēļ, ka tas ir sasodīti interesants! Un, kaut arī no sieviešu viedokļa, tas raksturojams kā cūkas periods, tomēr tieši šis laiks palīdz vislabāk saprast, kādēļ vīrieši ir no Marsa. Turpmāk centīšos padalīties savos un draugu piedzīvojumos cūkas perioda laikā. Īpašus pārsteigumus gan nesolu, bet, ceru, tas Jums, dārgās, ļaus vieglāk saprast, kādēļ misters Lieliskais redzams tikai TV ekrānos un pie durvīm neaicināts klauvē vien pastnieks.

6 komentāru
  1. Eu, eu, eu, šitas ir tas, kas bija vajadzīgs kā lietus sausuma laikā – vīrietis raksta par sevi un sievietēm. Ļooooti pat interesanti. Un ja kas, man padsmitnieces gados bija labs draugs, kura mājā, meklējot rakstāmgaldā pildspalvu, atradu to pašu maģisko meiteņu sarakstu. Meitenes bija pierakstītas rindiņā un klāt dažādi simboliņi – atzīme vai kas, nezinu, un apzīmējumi – tikai bučojāmies, pārgulējām un vēl arī vieta, kur. Kā es smējos !!! Man nebija ne jausmas, ka tas viņiem ir tik svarīgi, nesapratu, kāpēc tas vispār jādara un kam viņš to rādīs. Bet redz, tā, izrādās, ir tikai normāla parādība.

  2. Jā, atceros arī mūsu, meiteņu, gājienus uz vietējo klubiņu katru nedēļas nogali ar domu, ka tur satiksim tos, kurus mēs zinājām, ka varēsim savaldzināt, jo visas pārējās dienas dažādās situācijās bijām to provocējušas. Un kad kļuva neinteresanti, tika nolūkots nākamais upuris. Sarakstus gan netaisījām, jo, atšķirībā no puikām, meitenēm pārāk gari saraksti nebija goda lieta, pat otrādi. Meitenes taču ir palaistuves, ja kniebušās ar vairāk par trijiem vīriešiem gadā.

  3. hi, hi, hi…nu jā, man liekas, ka puišiem patika un vēl joprojām patīk savus sasniegumus baigi uzsvērt un izreklamēt, kamēr meitenes, kā jau teica zemudene, drīzāk to visu slēpj. kaut kur dziļi dziļi vēl saglabājusies tā senču ieaudzinātā pieticība un tikums 😀 Bet parizi mums te “ripoja akmens” stāsta. vajag izbaudīt un tad mierīgi sadzīvot, nevis saprecēties un rauties kā no ķēdes uz visām pusēm.

Komentēt Es Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.