Šis un tas par drošību

Diemžēl mēs nevaram vienmēr būt blakus savam bērnam un pasargāt viņu. Tāpēc ir lietas, kas mazajam jāiemāca, lai šī pasaule viņam kļūtu kaut nedaudz drošāka.
Kā jau visās jomās, arī šeit ir zelta vidusceļš. Nav pareizi, ja jau no mazām dienām centīsies bērnu pasargāt no visām nepatikšanām, kas var uzglūnēt. Kā lai mazais cilvēks saprot, ka pēc kritiena sāp celītis, ja nekad mūžā nav paklupis? Tomēr nevajadzētu bērnu pārbaidīt, stāstot, ka uz ielas nav droši, sveši cilvēki ir ļauni, vai vēl kaut ko trakāku. Bērns var kļūt bailīgs, nevēlēties pasākt neko jaunu un līdz ar to kavēties attīstībā. Vairojot bailes, tu vari sabojāt savas atvases bērnības krāsas. Tāpēc par drošības noteikumiem jāmāca pamazām un saprātīgi.
Lielisks veids, kā iepazīstināt un uzvedināt bērnu uz sev vajadzīgām domām, ir pasakas. Ne velti stāsts par septiņiem kazlēniem un vilku māca, ka nedrīkst atvērt durvis svešiniekiem, bet Sarkangalvīte un vilks – ka nav labi runāt ar svešinieku uz ielas un stāstīt, ko dari un uz kurieni dodies. Šīs ir tikai divas, bet vēl ir daudz pasaku, kas māca par to, kā rīkoties konkrētā situācijā.
Arī ikdienas sarunās vari bērnam stāstīt, ka ir drošas vietas, bet ir arī bīstamas, ka cilvēki mēdz būt gan labi, gan ļauni. Tas, kā runāsi un ko stāstīsi savam bērnam, tev jāizlemj pašai. Bet ir jārunā.
Labākais, ko varam tev novēlēt, lai tava atvase zina, kā rīkoties neparastā situācijā, bet lai viņam šīs zināšanas nekad nebūtu jāpielieto praksē.

Kā tevi sauc un kur tu dzīvo

Kuram gan nav gadījies pazaudēties cilvēku drūzmā, lielveikalā vai vēl kur citur. Vecākus mēdz pazaudēt bērni, kurus uz mirkli aizrauj kāds košs dekors, rotaļlieta vai vēl kas cits. Bet, ja mamma pati tikmēr uzmanīgi aplūko ko citu…
Lai jums pēc izšķiršanās vieglāk atrast vienam otru, jāparūpējas, lai bērns nepaliktu anonīms.
Mazuļiem, kuri vēl neprot skaidri runāt, piemērotākais risinājums ir drēbju iekšpusē uz birkas uzrakstīts vārds, uzvārds un vecāku telefona numurs. Var bērna kabatā ielikt īpašu zīmīti ar vajadzīgajiem datiem. Tikai paskaidro mazajam, kāpēc tas vajadzīgs un kad vajag citiem parādīt vizītkarti. Un izstāsti, ja gadījumā iznāk pazust, pie kā vērsties pēc palīdzības. Lielveikalā tā var būt tuvējā veikala pārdevēja, stacijā, lidostā vai citā publiskā vietā – cilvēks uniformā.
Pabrīdini bērnu, ka ja viss ir kārtībā, nevajag uzsākt sarunu ar svešiem cilvēkiem un nekādā gadījumā nesēsties svešā automašīnā pat tad, ja cilvēks saka, ka viņu atsūtījusi mamma un ar auto aizvedīs pie tēta.
Iemāci bērnam, ka tad, ja kāds dara ko viņam netīkamu vai pret viņa gribu, ir jākliedz. Lai cik muļķīgi tas izklausītos, bieži vien skaļa pretošanās ļaundarus nobaida.
Dodoties uz lielām, cilvēku pilnām vietām, sarunājiet kādu vietu, uz kuru dosieties, ja viens otram pazudīsiet. Tas var būt informācijas stends lielveikalā, kāds kiosks lidostā vai vēl kas cits labi pamanāms.

Trīs krāsas drošībai

Viena no vietām, kur bieži grēkojam pašas un tādējādi nepareizu rīcību mācām saviem bērniem, ir luksofors. Ja esi kopā ar bērnu, nekad, pat steidzoties, neej pāri pie sarkanās gaismas. Paskaidro, ka pat tad, ja pieturā stāv jūsu autobuss, skriet pāri ielai nedrīkst. Bērnam jāmāk atpazīt gājēju pāreju un jāpaskaidro, ka dažkārt ziemā ir slidens un mašīnas var nespēt nobremzēt. Turklāt ir vadītāji, kas neievēro cilvēku uz pārejas. Tāpēc, pat šķērsojot ielu atļautā vietā, vienmēr jāpārliecinās, ka mašīnas ir apstājušās un laiž tevi pāri.
Ja redzi, ka turpat blakus kāds cilvēks neievēro satiksmes noteikumus, paskaidro bērnam, ko onkulis vai tante dara nepareizi un kāpēc mašīna pīpina un policists par to dusmojas.
Bet vēl labāk iegādājies kādu no daudzajām spēlēm vai grāmatām, kas paredzētas satiksmes noteikumu apgūšanai. Izspēlējot spēli, bērns vieglāk iegaumēs, kā jārīkojas kurā situācijā, un centīsies to ievērot arī dzīvē.

Svešinieki

Diemžēl cilvēki mēdz būt dažādi un ne visi ir labi. Tāpēc māci bērnam uzvedības noteikumus, satiekot svešinieku.
Kāda manas draudzenes mamma stāstīja par savas meitas audzināšanas laiku. Ejot ar bērnu pa ielu viņām pretī nākusi jauka izskata tantiņa. Vecā sieviņa, ieraudzījusi smaidīgo bērnu, piedāvāja konfekti. Nevēlēdamās sarūgtināt svešo, mamma bērnam konfekti atļāva paņemt, lieki piebilst, ka mazā to tūlīt notiesāja. Bet pēc dažām stundām bērnam sākās briesmīga caureja un vemšana. Slimnīcā konstatēja smagu saindēšanos.
Tāpēc iemāci bērnam, ka no svešiniekiem ņemt neko nedrīkst, pat ja viņš piedāvā iemīļoto kārumu.
Vienmēr paskaidro bērnam, kurš viņu sagaidīs pēc bērnudārza, ballītes vai skolas. Un izstāsti, ka mamma un tētis nekad viņam nesūtīs pakaļ nepazīstamu cilvēku. Tāpēc, lai ko teiktu svešinieks, viņam līdzi iet nedrīkst.
Tāpat arī atgriežoties mājās no skolas, apciemojot vecmāmiņu vai dodoties kur citur vienatnē, jāievēro viss, lai būtu drošībā.
Ja pie bērnam vajadzīgā nama durvīm gozējas nepazīstamu cilvēku kompānija vai kas cits šķiet aizdomīgs, nedrīkst iet iekšā telpās. Bērnam jādodas uz tuvējo veikalu un jālūdz pārdevējai piezvanīt vecākiem. Bet, ja pašam ir mobilais tālrunis, jāizmanto tas, lai sazinātos ar vecākiem.

Zagļi

Bieži vien cilvēki ar ļauniem nolūkiem izmanto bērna naivumu. Tāpēc māci mazajam, ka svešiniekiem nedrīkst uzticēties. Ja kāds uz ielas lūdz telefonu, lai piezvanītu, bērnam jāmāk atteikt. Tāpat arī stāsti bērnam, ka telefons un maks jānoliek dziļāk somā, bet braukšanas kartīte jāglabā atsevišķi ērti pieejama.
Svešiniekiem uz ielas nedrīkstētu stāstīt par to, ko liekāku vecāki tikko nopirkuši veikalā, kur visi brauksiet brīvdienās vai citu informāciju par ģimenes finansiālo stāvokli. Ja  bērns nav apmaldījies, viņam svešiem cilvēkiem nekādā gadījumā nav jāatklāj sava adrese.
Drošība pret zagļiem lielā mērā ir atkarīga arī no pašiem vecākiem. Nepērc savai atvasei dārgu mobilo, nedod visai nedēļai paredzēto kabatasnaudu vienā dienā un māci nedižoties ar dārgām mantām ne uz ielas, ne skolā.

Mājās

Droši vien būs brīži, kad bērnam, kaut neilgu laiku, jāpavada laiks mājās vienam. Šādām reizēm māci bērnam, ka nedrīkst vērt vaļā durvis kuram katram. Vēl labāk, ja mājiniekiem ir atslēga, bet vectētiņam, vecmāmiņai, auklei un citiem radiniekiem jāsarunā parole, ko kopā iemācīsieties un pēc kuras bērns atver durvis. Pārējiem, lai ko teiktu cilvēks aiz durvīm, jāpalūdz sagaidīt vecāki. Atstāj bērnam telefonu un, ja svešais ir uzbāzīgs, iemāci lūgt pagaidīt, līdz tiek piezvanīts vecākiem.
Jācer, ka tavs mazais nekad nepiedzīvos ekstremālas situācijas, tomēr izstāsti viņam, ko darīt, ja mājās izceļas ugunsgrēks. Paskaidro, ka nekādā gadījumā nevajag censties uguni dzēst pašam, bet gan jāskrien uz ielas un jāzvana 112. Galvenais, kas tev jāiemāca, lai bērns mācētu pasargāt sevi.
Bieži vien bērnus pieskata vectētiņi, vecmāmiņas un gados vecākas auklītes. Tāpēc, lai bērns būtu drošībā, paskaidro, kā rīkoties, ja pieskatītājam kļūst slikti. Kur zvanīt un lūgt palīdzību (varbūt var sarunāt kādu kaimiņu, kurš parasti ir mājās un pie kura mazais var doties pēc palīdzības). Ja bērns jau ir lielāks, derētu izstāstīt, kur meklējams slimniekam nepieciešamais medikaments un kad tas jāatnes. Tomēr ar šo punktu uzmanies, jo par zālēm var stāstīt un novietot tās bērnam pieejamā vietā tikai tad, ja esi pārliecināta, ka viņš bez vajadzības tās neaiztiks.
Skolēniem mājās vajadzētu ieviest pašam bērnam paredzētu aptieciņu. Tā ir vieta, kur jāatrodas brūču dezinfekcijas šķīdumam (izvēlies tādu iepakojumu, ko bērns pats var viegli lietot), termometram un plāksterim. Un parādi, kā tos lietot.

Saistītie raksti

4 komentāri
  1. Nav jau tas viss vienā dienā galvā jāsabāž, bet ir lietas, ko var “potēt” pakāpeniski.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.