Sirdspriekam..

..neiet neviena no mums spīdoši šobrīd, pietiek jau vien, ka esam visi vienā maisā, ko par Latviju sauc, bet gribas, gribas pacelties tam visam pāri un priecāties par lietām, kuras tīkamas sirdij, vai ne? 🙂 Nu, vismaz man ļoti gribas un tāpēc neskatoties ne uz ko – cenšos sevi iepriecināt.. 🙂
..viens no tādiem priekiem man ir biļete, kuru nopirku uz Bočelli koncertu, kurš gan būs tikai septembrī, bet vienalga, vīrietis, kura dzīvesstāsts, kura balss skanējums mani neatstāj vienaldzīgu jau no pirmajiem brīžiem.. 🙂 ..kamēr vēl varu, tikmēr sagādāju sev patīkamu pārsteigumu zelta rudens laikam..
..nākošais prieciņš un iespēja – izdzīvot tīņu gadu lielo sajūsmu, kluso un dumjo "mīlestību" ir Iglesias koncerts.. 🙂 Nu ir viņā kaut kas tāds, kas maģiski pievelk..ir.. 🙂
..un pavisam nesen iepriecināju sevi ar filmu – "Mārsijs un es" – jauka filma ar tādu bekgraundu apakšā, kas ikvienam cilvēkam, kuram ģimenē ir bijis suns – aizskars līdz sirds dziļumiem..(lieki piebilst, ka visas sievietes nāca no filmas šķukstot un stiklainām acīm, es nekādā gadījumā nebiju izņēmums – aizskāra līdz sirds dziļumiem..)
..njā, mammas uzskats, protams, iesaka taupīt naudiņu, krāt ne-baltām dienām, taču, kamēr varu, tikmēr daru visu savam sirdspriekam..
..kamēr varu..