sieviete egoiste?!

         Šī man ir pirmā reize, kad publiski rakstu savas pārdomas. Tomēr šoreiz sagribējās nedaudz paspriedelēt par jau tik mūžsenu tēmu kā vīrieša un sievietes attiecībām un varbūt arī dzirdēt lasītāju viedokli un pieredzi.
         Mani pedējā laikā nomoka doma- vai es esmu egoiste?! Protams teiksiet, ka katrs cilvēks taču savā ziņa ir egoists! Bet cik liela egoiste es drīkstu būt, lai nesāpinātu līdzcilvēku?! Esmu tiešām laimīgi precējusies- zinu ,ka šis cilvēks ir mans un es viņa. Tomēr, kā jau visiem, gadās pa devai kašķu un strīdiņu. Strīdos dzimstot patiesība, bet kā lai to atrod, ja gandrīz 99% strīdu man liekas, ka man IR TAISNĪBA!!! 🙂 Un nedomājiet, ka esmu no tām, kas sevī neredz nekā slikta- nu nē- tieši otrādi- katrā strīdā es meklēju vispirms savu vainu – meklēju- un atrodu, un tad domāju tālāk, kāpēc es tā esmu teikusi vai darījusi- un ziniet ko, tad es saprotu, ka to izraisījis viņš- tas vīrietis, ko ļoti mīlu, bet kas spēj no manis izvilkt tādas raganas cienīgas emocijas!! Un galu beigās runājoties un mēģinot atrisināt strīdu es visā ATKAL vainoju viņu! KĀPĒC!??? Piemērs, nu lai vieglāk saprast manus murgojumus: Mēs mēdzam viens otru pakaitināt un pavilkt uz zoba, lai dzīve jautrāka. Un tad pēkšņi man liekas, ka tā zobgalība, ko viņš tiko teica vairs nebija JOKS , bet tiešs tēmējums man, par kādu nepadarītu lietiņu vai ko citu. Tad nu es protams atcērtu ar vēl nejaukāku tonīti- un rezultāts_ STRĪDS uz pilnu klapi. Nu kas man lēcies- kāpēc nespēju atzīt – jā bija sūd***s garstāvoklis, jā man vilka uz kašķi, bet NĒ- VAINĪGS IR VIŅŠ!!

Varbūt man kāda var atbildēt KĀPEC MAN(Sievietei) VIENMĒR TAISNĪBA?!
un kāpēc es nespēju nomierināties, kamēr tas otrs cilvēks nav pateicis- jā TEVI IR TAISNĪBA! Un tad kā ar rokas mājienu- garstāvoklis ir uzlabojies par visiem 100%

Gaidot jūsu spriedumu,
egoistes kundze (lai gan grībētos vēl dēvēties par jaunkundzi) 🙂

6 komentāru
  1. Tas gan neizskatās pēc egoisma, drīzāk pēc nelielas mazvērtības un atbildības trūkuma. Mēģināšu izskaidrot…
    1. Ja tu vaino citus savā iekšienē notiekošajos procesos, tad tā ir bezatbildība, jo mēs katrs atbildam par savām sajūtām. Nevaino viņu, bet vaino sevi nepareizā reakcijā uz notiekošo. Tev vienmēr ir izvēle kā noreaģēt, bet tā vietā tu novel savu atbildību. Viņš ir iemesls, bet tu esi reakcija. Reakciju var mainīt vienmēr, iemeslu nē, jo iemesls notiek pirmais. Lai izmainītu iemeslu, ir jāveic sagatavošanas darbi pirms tam.
    2. Neviens mums nespēj nodarīt pāri vairāk kā mēs paši sev. Tajā brīdī, kad tu identificē citu cilvēku apvainojumus ar sevi, tu parādi savu zemo pašvērtējumu. Tu it kā notici tiem… jā, tā tiešām varētu būt es, bet es nevienam to neļaušu atzīt, un tu sāc aizsargāties. Ja tu sevi ar šiem apvainojumiem neidentificē, tad tu tos palaid garām un uztver kā joku.
    Ceru, ka neapvainojies, bet tāds ir mans redzējums.

  2. Redz, man liekas, ka tomēr jūsu strīds ir par varu ģimenē/attiecībās. Kā teica viens gudrais, ka visbiezāk cilvēki strīdas un šķiras varas un naudas dēļ. 🙂

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.