SIEVIETES UN VĪRIEŠI MĀCĀS DAŽĀDI
Aijas secinājumi radušies, ikdienā vērojot savas kursantes, sekojot līdzi apmācībai, kā arī saskatot loģiskas likumsakarības dažādās problēmsituācijās. Viņa ir pamanījusi, ka sievietes daudz apzinīgāk apmeklē teorijas nodarbības un ar labākiem rezultātiem nokārto skolas teorijas eksāmenu. Taču tad, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt mācību braukšanu, rodas bailes no pirmās braukšanas nodarbības ar instruktoru. Sieviešu visbiežāk uzdotie jautājumi ir: „Vai instruktors man uzreiz liks braukt pa pilsētu? Man ir bail. Vai instruktors uz mani nekliegs? Man tas ir svarīgi, lai mēs labi saprastos. Vai es neizraisīšu ceļu satiksmes negadījumu? Es taču nekad neesmu sēdējusi pie stūres!”
Jāatzīst, ka ne visām kursantēm ir problēmas ar automašīnas vadīšanu. Daļa tiek galā bez problēmām. Kad ir pārvarētas pirmās bailes, pārsvarā visas jaunās autovadītājas uz nodarbībām ar instruktoru iet ar lielu entuziasmu, patiesu prieku un vēlmi ātrāk iegūt autovadītāja apliecību.
Tomēr ir novērots, ka sievietēm vajag vairāk laika nekā vīriešiem, lai iemācītos perfekti vadīt auto, „noparkotos” un kļūtu pārliecinātām pie stūres. No sākuma visgrūtākais ir iemācīties darīt visu kopā – vadīt auto, pārslēgt ātrumus, skatīties spoguļos, redzēt zīmes, pielāgoties satiksmes plūsmai un plānot savu maršrutu.
Taču tas nenozīmē, ka sievietes ir sliktākas autovadītājas. Tieši pretēji. Sievietes izraisa mazāk ceļu satiksmes negadījumu nekā vīrieši. Tas ir tāpēc, ka dāmas ir daudz uzmanīgākas un vērīgākas pie stūres, brauc pēc noteikumiem un auto vadīšanu neuztver tik azartiski kā vīrieši. Bieži vien sievietes mašīnā ved savus bērnus uz skolu vai bērnudārzu. Viņas ir atbildīgas par sava bērna, drošību un veselību, tāpēc nemeklē adrenalīnu un nepārsniedz ātrumu.
MĪTUS RADA INDIVIDUĀLĀ PIEREDZE
Interesants viedoklis ir Egilam – viņš uzsver, ka vēsturiskā skatījumā autovadīšanas iespējas pie sievietēm nonāca vēlāk nekā pie vīriešiem. Kad autovadīšana kļuva par dzīves nepieciešamību, paaugstinājās satiksmes dalībnieku drošības prasības, kļuva aktuāla dzīvības apdrošināšana. Novērtējot iespējamos riskus, apdrošināšanas kompānijām bija svarīgi statistikas dati par satiksmes negadījumiem, to sadalījumu pēc dzimuma, vecuma, braukšanas pieredzes ilguma un citiem kritērijiem. Statistikas dati dažādās valstīs vairākkārt ir apstiprinājuši, ka braukšanas kultūra sievietēm ir augstāka nekā vīriešiem, līdz ar to sievietēm autovadītāja civiltiesiskās apdrošināšanas maksājumi ir bijuši mazāki. Tomēr jāpiebilst, ka apdrošināšanas maksājuma lielumu skāra arī dzimumu diskriminācijas problēma, kuras priekšā statistikas datu objektivitāte kļuva bezspēcīga, kā rezultātā sievietes tika novienādotas ar vīriešiem.
Daudzus mītus par sieviešu un vīriešu uzvedības atšķirībām sacer cilvēki, kas savu individuālo pieredzi (labi ja desmit gadījumus) pielīdzina vienam vai otram dzimumam. Daudzas autovadītājam nepieciešamās spējas un prasmes, it īpaši operatīva lēmumu pieņemšana, krāsu un formu izšķiršana, orientēšanās telpā, veiklība, nav atkarīgas no piederības dzimumam. Ja atsevišķos informācijas avotos lasām, ka sievietēm labāk mācīties autovadīšanu pie instruktores – sievietes, tad tas pamatojas vairāk uz faktu, ka daudzu sieviešu pašvērtība ir iedragāta ar sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem. Tāpēc mācīšanās pie sievietes ir vērtējama drīzāk kā psiholoģisks stimuls nekā obligāts priekšnosacījums.
Lai saprastu savu potenciālu, Egils mudina palūkoties uz daudziem piemēriem no ikdienas realitātes – cik daudz sieviešu Latvijā ir izvēlējušās trolejbusa, tramvaja vai autobusa vadītāja profesiju, teicami izpildot savus pienākumus!
Mūžsenais jautājums – kurš tad ir labāks pie auto stūres – daiļais vai stiprais dzimums, šķiet būs aktuāls temats vienmēr, un tā tas ir kopš tiem laikiem, kad sievietēm tika dota šī iespēja – vadīt auto. Vīrieši bieži vien spītīgi turas pie sava – dāmas un auto neesot tik viegli savienojamas lietas. Savukārt pašas sievietes arvien vairāk uzsver to, ka spēj vadīt auto tikpat labi un pat labāk kā vīrieši. Galu galā – sava taisnība te ir kā vieniem, tā otriem, taču tas nemaina būtību – auto un ap to saistītās lietas jau sen vairs nav tikai vīriešu lauciņš vien…
Dažas sievietes tiešām ir drausmīgas pie stūres, to nu nevar noliegt!
Daži vīrieši pie stūres ir: nesaprotami, noziedzīgi, vājprātīgi, stulbi… var turpināt katra pēc ieskatiem :).
Ir jau arii viirieshi kuriem labaak buutu neseesties pie stuures. To gan ir tomeer mazaak…
Man ir iznaacis dot dazhaam sievieteem pirmaas braukshanas iemanjas un esmu konstateejis ka ne visaam iet vienliidz gruuti vai vienliidz smagi. Jo jaunaaka ir sieviete jo vieglaak taa uzkjer visu. Bet sievietei parasti nav shiis ,it kaa, dabiskaas izjuutas, kas ljauj sajust ,piemeeram, mashiinas gabariitus un trajektoriju attieciigi sagrieztu ritenju staavokljos. Viirietim ir vairaak praktiska un telpiska domaashana. Atceros kaadu zelli , kursh peec dazhaam braukshanas dienaam jau speeja noparkot automashiinu (ar piekabi) atmuguriski visai shauraa iebraukshanas vietaa un to izdariija lieliskai. Es skatiijos un neticeejuka vinjsh nav profesionaals brauceejs. Tomeer ir arii iznjeemumi starp viirieshiem. Gadaass dazhsh labs kam labaak nebraukt . Sheit ASV kur sievietes jau seezh pie stuures daudzos gadiijumos no beerniibas , taas brauc tieshaam normaali un daudz neatshkjiras no viirieshu kaartas brauceejiem braucot pa publiskaam magjistraaleem un ielaam kur nekaa iipashi braukshanas prasme neizpauzhas .joTur jaabuut galvenokaart uzmaniigam , bet Braucot pa lauku apvidiem un kur tieshaam paraadaas iistaa braukshanas maaka, tomeer viirieshi ir varoshaaki. Tam visam nebuutu jaabuut iipasham tematam par ko runaat , jo katram dzimumam tomeer ir savas iipatniibas un ir lietas kas padodas labaak viirietim (ar iznjeemumiem) un ir lietas ko sievietes dara labaak .Sievietei nevajag uztvert viirieti kaa konkurentu .
Ar to vien, ka sievietes mazāk iepinās nepatikšanās uz ceļa, var uzskatīt, ka viņas ir labākas auto braucējas!
Piekrītu “K”
Visas sievietes, ko pazīstu ir labas autovadītājas, neredzu īsti problēmu. Turklāt piekrītu, ka vīrieši mēdz būt daudz biežāk agresīvi braucēji, līdz ar to arī prātīgākas sievietes stūrmanes vai jaunās braucējas var viņus nokaitināt. Jāatceras arī, ka sievietēm bieži ir mazāka pieredze autovadīšanā, jo ģimenes izbraucienos pie stūres jau vienmēr vīrs, vai ne? Vismaz vairumā gadījumu. Un trešā lieta, sievietes ir tik dažādas! Un autobraukšana ir pilnīgs multitāskings, kuram sievietēm vajadzētu padoties labāk, kāpēc tad it kā padodas sliktāk? :O Un godīgi nesaprotu, kāpēc tieši parkošanās sievietēm varētu sagādāt problēmu, bet vīriešiem tik dabīgi padoties. 😀 Starp citu, esmu patīkami pārsteigta par faktu, ka ar vien vairāk sieviešu nebaidās kļūt par autoinstruktorēm un tā jau ir gandrīz normāla parādībā, ka autoskolas kolektīvā ir vismaz pāris instruktores-sievietes. Vismaz skolā, kur mācos tā ir. 😀 http://autoskola-eksperts.com/