Sieviešu IZGĀŠANĀS RANDIŅĀ – stāsta vīrieši

Mēs rūpīgi gatavojamies randiņam – pucējamies, esam satrauktas, gaidām. Lieliskais vīrietis atbrauc mums pakaļ, viss šķiet tik skaisti… Vakariņas, pastaiga gar jūru vai vienkārši tikšanās jebkur, un pēkšņi – visu sagrauj neviens cits, kā tu pati! Runa ir par izgāšanos randiņos. Iespējams, ka pati pie sevis nolamājies un nosolies vairs nekad šādu kļūdu nepieļaut, bet tik pat iespējams – tu pati pat nemani, ka esi pieļāvusi kļūdu! Taču – kā šādas izgāšanās redz un vērtē vīrieši? Prasījām to viņiem pašiem!

Dmitrijs (36 gadi, no Daugavpils): Man likās, ka tā notiek tikai filmās!

Mans stāsts droši vien izklausīsies neticami – biju uzaicinājis sievieti uz burvīgu restorānu, bet šī dāma visu randiņu laiku gāja uz dāmu istabu. Sākumā nesapratu, kas notiek. Es jutos vienkārši briesmīgi, jo domāju, ka viņa ir nopietni slima, un pat apsvēru iespēju saukt ātro palīdzību. Šķita, ka viņa arī grib, lai es domāju, ka viņai ir slikti. Taču vakara beigās izrādījās, ka viņai paralēli bija vēl viens randiņš, un viņa visu laiku skraidīja starp mani un to – citu vīrieti. Apjukums bija visai nopietns – līdz tam man likās, ka tādas lietas reālajā dzīvē nenotiek! Protams, ka tas bija pēdējais mūsu randiņš.

Aigars
(38 gadi, no Rīgas): Tas bija kaut kas nedzirdēts!
Drauga jubilejā iepazinos ar kādu sievieti. Viņā viss šķita ideāls. Dabūju viņas telefona numuru un uzaicināju uz randiņu, kas izdevās godam. Pēc tā turpinājām satikties. Pēc kāda trešā randiņa tiešām likās, ka esmu iemīlējies šajā sievietē. Kopā izbaudījām astoņus skaistus randiņus – man jau liekas, ka šīs tikšanās bija kā visu sieviešu sapņu randiņu ideālie scenāriji ar dažādām programmām – speciāli viņai vienmēr centos izdomāt kaut ko interesantu, aizraujošu, gribēju, lai viņai viss liekas perfekts, jauks un skaists, lai vakars beigās izdevies. Pēc septītās tikšanās reizes sāku jau bez maz vai domāt par bildinājumu, jā, biju „ieņēmis galvā”, ka dzīves sieviete, īstā un vienīgā, beidzot ir atrasta. Taču, izrādās – kļūdījos. Pēdējā no mūsu randiņiem spontāni nolēmām, ka brauksim uz jūru izpeldēties. Aizbraucām, nopeldējāmies, labi pavadījām laiku, kārtīgi pārsmējāmies. Sākām jau tādu pierastu sarunu. Un pēkšņi viņa man tiešā tekstā prasa: „Klau… Tev nav iebildumu, ka man ir vīrs?” Sākotnēji es viņai jautāju, vai tas nav joks. Sapratis situācijas nopietnību, es paķēru savas mantas un vienkārši aizbraucu. Ar kuru „galu” viņa domāja? Daudzi, kuriem izstāstu šo „atgadījumu”, izsaka savas domas un saka, ka esmu bijis nevērīgs – nu kā var to neuzzināt agrāk? Citi uzsver, ka meitenei kaut kas ar galvu nav bijis kārtībā, vēl daži domā, ka man to vajadzētu pēc iespējas ātrāk aizmirst…

Rolands
(28 gadi, no Ogres): Skaistule, kas sarūgtināja!
Darbā iepazinos ar sievieti, kura atstāja uz mani ļoti labu pirmo iespaidu. Tad nu man atbrīvojās vakars, izdomāju, ka jāuzaicina dāma tikties. Tā kā iepriekš bijām runājuši par to, cik abiem tuvs ir sports, ka abi skolas gados esam trenējušies vieglatlētikā, ka arī dejojuši tautiskās dejas, tad izdomājām sportisku aktivitāti – riteņbraukšanu pa mazajiem lauku ceļiem. Saulains, diezgan silts vakars – labs laiks randiņam. Gaidīju meitenei iepriekš sarunātā vietā. Viņa nedaudz nokavēja, par ko neturēju ļaunu prātu, jo pašam bieži tāpat gadās. Bet pārsteidzošākais bija tas, kāda viņa ieradās uz mūsu „velo tūri”. Viņai mugurā bija tikai sarkans bikini. Es biju neizpratnē un jutos pārsteigts, taču – ne patīkami. Mums brauca garām daudz mašīnu un visas kā viena pīpināja vai sāka braukt lēnāk un skaļi bļāva, par ko, varēja redzēt, meitene bija stāvā sajūsmā. Es neizturēju un pēc pārdesmit minūtēm vīlies aizbraucu mājās. Man šāda izrādīšanās nešķiet pieņemama.

Edžus
(24 gadi, no Cēsīm): Ar sievietēm nekad neko nevar zināt!
Biju uzaicinājis jauku sievieti vakariņās. Mums izvērtās lieliskas sarunas un izskatījās, ka vakariņas arī ir izdevušās. Kā jau īsts un kārtīgs vīrietis, es piedāvāju viņu pavadīt līdz mājām. Viņa nevilcinoties piekrita. Bet tiklīdz mēs sākām iet uz priekšu, viņa sāka iet ātrāk, tad sāka jau skriet, līdz vienkārši aizbēga prom no manis. Viņa pat neskatījās atpakaļ… Es redzēju, kā viņa, beigusi skriet kā traka, iekāpj taksometrā. Stāvēju un brīnījos. Ko lai saka, ar sievietēm laikam nekad neko nevar zināt, kur nu vēl izprast viņas…

Aleksandrs
(29 gadi, no Rīgas): Nevar taču precēties pēc trešā randiņa!
Meiteni ielūdzu uz vakariņām. Jauki pavadījām laiku, viņa man šķita ļoti piemīlīga. Pēc tam mēs nolēmām pastaigāties pa tirdzniecības centru. Kad gājām garām juvelierveikalam, viņa mani vilka aiz rokas un lūdza ieiet iekšā. Es vilcinājos, bet viņa tik ļoti to vēlējās, ka es piekāpos… Tad viņa teica: „Vai varam pamēģināt saderināšanās gredzenus?” Un tā bija tikai trešā tikšanās! Protams – arī pēdējā.

7 komentāri
  1. Šitik dumjas lietas neesmu darījusi, bet dažādas nesaprašanās un neparedzētas situācijas gan ir gadījušās.

  2. He, he, esmu dzirdējusi, ka dāmas spējīgas paveikt vairākus darbus vienlaikus, taču par randiņiem laikam es nebūtu iedomājusies 😀

  3. Nez, man nekas trakāks par ēdiena uzpilēšanu uz drēbēm vai vēja sapluinītiem matiem nav gadījies.
    Un nekad man nenāķtu prātā vīrieti vilkt trešajā randiņā piemērīt gredzenus vai braukt ar riteni bikini.

  4. Izdomāts raksts ar izdomātiem tēliem. Žēl, interesantāk būtu lasīt reālus, ne tik pārspīlētus stāstus

Komentēt es Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.