Sekss ar vienu vai vairākiem partneriem? II daļa

I daļu lasi šeit

Pagājušajā nedēļā aizs?k?m sarunu par to, vai sekss ir augstv?rt?g?ks tad, ja uzturam attiecības tikai ar vienu partneri, vai arī attīstība notiek tad, ja partneri tiek mainīti. Jau secinājām, ka liela seksuālā pieredze ir risks padarīt sevi par aizvien grūtāk p?rsteidzamu un apmierin?mu. Ja viss liekas jau redzēts un justs, paliek aizvien mazāk vietas jauniem kairinājumiem. Kad kaut ko neesam piedzīvojuši, bet par to tikai sapņojam, tas ļoti uzbudina, rosina un ir kā nākamais mērķis ceļā uz seksa pilnību. Jo ātrāk sasniedzam mērķi, jo mazāk pārsteigumu paliek un tas, kas kādreiz lika aizrauties elpai, tagad ir ikdienišķs un pat garlaicīgs.

Elizabete (28): „Savas seksa dzīves sākumā mani ļoti kairin?ja doma par seksu ar sievieti. Tā bija mana lielākā un kv?l?k? fantāzija. Ballītēs uzlūkoju meitenes un tr?s?ju iekārē, ko pavadīja bailes, ka, ja nu gadījumā es mēģinātu tuvoties, mani atraid?tu. Par to es sapņoju vairākus gadus, izvēlējos meitenes, kas man likās tam piemērotas un atsijāju tās, ar kurām nekad TO nedarītu. Un pienāca brīdis, kad fantāzija pārvērtīs realitātē tieši ar viskārotāko meiteni. Man patika. Bet ž?l, ka tagad es zinu kā tas ir un šā fantāzija mani vairs tā neiedvesmo. Ja būtu zinājusi, ka tā notiks, nebūtu šos notikumus steidzin?jusi.”
Tāpat ir vērts atcerēties arī par partneru maiņas praktisko pusi – vai būsi gatava pēc gadiem skolas vecāku sapulcē satikt kādu no saviem „neveiksm?gajiem eksperimentiem”?

Vienreiz lietojamie partneri ir kā bukleti – satur noderīgu informāciju, bet pēc izlasīšanas tos parasti izmet. Ar vienu partneri ir labi, jo tas ir kā lasīt grāmatu – ieliec gr?matz?mi un nākamajā reizē turpini no vietas, kurā apstājies.
Būšana vienās pastāvīgās attiecībās mums dod laiku un iespēju izkopt mūsu seksa dzīvi un vest to ceļā uz pilnību. Ja vien tam ir abpusēja vēlēšanās. Ilgstošās attiecībās a priori parastu kniebienu par neaizmirstamu padara garīgā, emocion?l?  tuvība, kas nereti ir noteicošā tieši šajās konkrētajās attiecībās. Tas ir atkarīgs no cilvēku saderības, viņu līdzīgajām dzīves vērtībām un vēlmes abiem kopā augt gan garīgi, gan fiziski. Ja vien intīmajām attiecībām netraucē kāds fizisks defekts (vīrietim – par mazu, par lūku, par mīkstu u.c, sievietei – frigidit?te), abi ir pietiekoši nobriedušas personības un apzinās seksa nozīmi attiecībās, tad faktiski nav robežu, pie kurām varētu apstāties savā seksuālajā attīstībā.

Maija (32) „Kam?r neesi pamēģinājusi ar vairākiem, noteikti domāsi, ka ar vienu partneri tas nav iespējams. Bet es domāju, ka tas drīzāk ir aiz ziņkāres – nez kā būtu ar citu, iespējams, veidotos jauna pieredze, paņēmieni, tehnika.  Ar vairākiem partneriem visticamāk iegūsti arvien jaunu pieredzi, tomēr netiek izkopts tāds sekss, kas pašai vairāk vajadzīgs un patīk. Turklāt, nav izslēgta arī negatīvā pieredze – vilšanās. Sekss ar vienu partneri, jo īpaši mīlamu, ir ļoti izjusts, jo tā ir daļa no pāra attiecībām, nevis vienkārši fiziskās aktivitātes. Viens partneris taču ir iepazinis tevi, jūs viens otru vēlaties iepriecināt un arī seksuālā pieredze aizvien attīstās. Tas ir dabiski, ka tā var attīsties tikai ar vienu partneri, jo nav vēlmes ieslēgt rutīnā, pāris piedomā pie daž?d?bas, sajūtas attīstās un interese nezūd, jo tas ir notikums! Līdz ar to sanāk, ka ar vairākiem partneriem dzīves laikā esi apguvusi pieredzi, remdējusi ziņkāri un beigās tā ir patīkama un noderīga, bet nav izkopusi vai piepildījusi tavu seksuālo dzīvi. Ja tā visa nebūtu bijis, nekas taču nemain?tos seksuālajā dzīvē ar vienu konkrēto partneri, pat ja viņš būtu vienīgais, seksuālā saderība no tā nemazin?tos un interese vienam par otru un par seksu arī nē 🙂 bet tomēr vienmēr būtu klusa doma – kas ir tur "aiz žoga"ī ;)”

Karīna (32): „Man ir ārkārtīgi paveicies satikt cilvēku, kas piepilda mani gan garīgi, gan seksuāli. Mums ir garas sarunas, kad par seksu vispār tiek aizmirsts, bet citreiz mīlējamies stundām un vārdiem tur nav vietas. Attiecību sākumā tādas saskaņas noteikti nebija, tā tikai ar laiku ir vairojusies un pieaugusi. Ikviena jauna mīlēšanās ir kā liela laimes sajūta un saplūšana. Mums ir daži pl?ni?i kā esošo seksa dzīvi uzpucēt vēl spož?ku, bet šiem plāniem nav noteikti izpildes termiņi, ir tikai ideja, kas ļoti uzbudina un gaida savu ?stenošanos. Līdz šim man bija diezgan raiba intīmā dzīve, bet ar šo fonu es divtik augstu novērtēju to, kas man ir dots tagad. Un man nav ne mazākās vēlēšanās atgriezties šajā meklējumu posmā, jo mans ceļš uz pilnību tagad ir ļoti krāšņs, interesants un nebeidzams. Dzīvē ir vajadzīgs un pieļaujams viss un jebkas, kas noder un liek labi justies – kādā periodā tā ir partneru maiņa un meklējumu ceļš, bet citā – esošo attiecību izkopšana. Meklējam, kad kaut kas pietrūkst un baudām tad, kad visa kā ir gana. Un esam gatavi tam, ka nekas nav m?ž?gs.”

Vai vienmēr seksuālajā dzīvē, tāpat kā jebkurās citās attiecībās, ir iespējama tikai augšupeja? Vai mums ir tiesības paļauties uz to, ka vienmēr būs tā kā ir tagad vai pat vēl labākā Ir svarīgi neuzst?d?t konkrētus mērķus un to īstenošanas termiņus, lai pašiem nebūtu jāpiedzīvo vilšanās par nespēju tos piepildīt. Nevajag iedomāties, ka partneri nekad nepagurs no kaisles ugunskura kurin?šanas, nekad nebūs noguruši un ikdienā nekad neiezagsies rutīna. Turklāt, lai spertu nākamo soli skaistajā baudu pasaulē, ir svarīgi kādu brīdi pastāvēt uz vietas „padz?voties”, uzkrīt spēkus un tikai tad kāpt tālāk.

Velta (41): „Partneri seksā pilnību sasniedz tad, kad abi ir neprātīgi iemīlējušies viens otrā, abiem ir skaistas rozā brilles, viņi abi staigā pus metru virs zemes. Tad tas, protams, ir viens partneris, vienīgais visā pasaulē! Tajā brīdī tas ir pa īstam, bet pēc tam ar laiku tas viss pāriet… un ja abiem tik un tā kopā ir normāli, viņi kaut ko meklē, kaut kādas nebijušas sajūtas. Sajūtas, protams, arī atrod, nebijušas, pat negaidītas, bet tas tik un tā nav tas, pēc kā sirds ilgojas…  Ja seksu uztver tikai kā fizioloģisku procesu, tad tam pilnības nav ne grupā, ne trijatā, ne divatā….. ne arī vienatnē. Un nevajag to arī pārvērtēt – sekss ir tikai viena no dzīves sastāvdaļām, bet ne visa dzīve.”

Astra (54): “Jebkur?s attiecībās, pat vislab?kaj?s, ar gadiem iestājas pieradums, ieaij?joša labsajūta un tāpēc ir naivi cerēt, ka seksuālā dzīve 50 gados būs tāda pati kā divdesmit vai pat vēl labāka. Jo īpaši tad, ja partneriem atšķiras seksa nepieciešamības biežums. Tas ir liels darbs, lai šādas attiecības iekustin?tu jaunā kvalitātē. Bet tāpat viss atkarīgs tikai no sievietes. Ir jācenšas, jāmācās, jāgrib. Dažreiz arī caur “negribu”. Ir jādzīvo tā, lai vecumdienās būtu ko atcerēties. Un vai tad gribēsies atcerēties, to kā kaut ko centies iekustināt, bet nekas no tā nesan?ca? Drusku paverot v?dlodzi?u un izskrienot mazu lociņu, tiec pie svaiga gaisa, jaunas elpas, pieredzes un spēka mēģināt vēlreiz tikt pie pilnības ar savu partneri. Tāpēc es saku, ka pie pilnības ar vienu partneri var tikt tad, ja ir vēl kādi citi partneri, pie kuriem smelties iedvesmu."
M?raukla pilnībai seksuālajā dzīvē ir partneru sajūtas un tās robežas, kurās abi partneri jūtas labi. Ir liela laime satikt partneri, kas atbilst lielākajai daļai mūsu priekštatu par ideālu. Ja attiecībās ir emocionāla saskaņa, piepildījums un seksuāla saderība gan vēlmēs, gan to sasniegšanā, tad seksuālās pilnības sasniegšana ir garantēta.
Saka, ka apetīte rodas ēdot. Regulārs sekss rada arī regulāro vajadzību pēc tā. Tāpēc tagad – marš gultā, lai vēlāk neviens nav jāvaino savās seksa neveiksmēs!

2 komentāri
  1. Jāpiekrīt Maijas un Karīnas teiktajam – cik gan sieviete var būt laimīga, ka viņas meklējumi ir apstājušies un vainagojušies ar lieliskām attiecībām un seksu! Nav vairs nejēdzīgo meklējumu un minējumu – kā būs, ja nu es viņam nesniegšu ko viņš vēlas, ja nu man nepatiks.. Un galu galā ko dod tikai labs sekss, ja nav par ko parunāt un nevar vīrieti parādīt draugiem. Viens, ja tas ir “īstais” dzīvē un gultā, ir vislabākais variants!

  2. Esmu par kvalitāti nevis kvantitāti. Man ar manu partneri pilnīgi pietiek, pēc citiem neostos.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.