Saulīte uz šķīvja

Jo tuvāk pavasaris, jo vairāk organisms brēc pēc vitamīniem. Tāpēc teju vai nacionālā ziemas augļa statusu ieguvis dienvidnieks – apelsīns. Kopā ar saviem radiniekiem – greipfrūtiem, mandarīniem, citroniem u. c. –  tas priecē gan acis, gan garšas kārpiņas. Turklāt ir arī pilns ar vitamīniem un minerālvielām.

Ziemas tumšajos vakaros, kad tik ļoti pietrūkst gaismas, tāda oranža apelsīna vai greipfrūta ripiņa ir gluži kā saulīte uz mūsu šķīvja. Turklāt atšķirībā no lielākās daļas eksotisko augļu šie ir visai pieņemamās cenās.
Lai gan esam pieraduši citrusus lietot tīrā veidā, tie ir arī lieliska piedeva dažādiem ēdieniem, bet apelsīnu vai citronu miziņas var izmantot kā garšvielu gan desertu, gan otro  ēdienu pagatavošanai. Tikai ļauj fantāzijai vaļu.

Veselīgā puse
Pavasarī lielākā daļa pašmāju vitamīnu bumbu, kāposti, dzērvenes un burkāni, jau zaudējuši savu labo kondīciju. Savukārt apelsīns un viņa brāļi ir svaigi un sulīgi, pilni vitamīnu, it sevišķi ar C. Protams, ja tie ir svaigi, tikko kā atvesti un savu gatavību sagaidījuši dienvidu saulītē, nevis ķimikāliju migliņā.

Regulāri apēdot pa sulīgam apelsīnam vai greipfrūtam, būs vieglāk pretoties sezonas slimībām un saglabāt labu izskatu (C vitamīns ir arī lielisks antioksidants, tāpēc aizkavē novecošanās procesus). Savukārt fitoncīdi un ēteriskās eļļas, ko satur visi citrusi un kuru klātbūtni sajūtam, augļus mizojot (izteiktā smarža), darbojas kā aromterapija, palīdzot uzlabot omu un aizgainīt vīrusus. Tikai atceries, lai gūtu maksimālu efektu no citrusaugļiem, ēd tos svaigus. Karstumā C vitamīns iet bojā.

Vēl viena svarīga lieta, kas jāievēro citrusu mīļotājiem, – lai gan lielākoties citrusu miziņas neēdam, pirms ēšanas tie rūpīgi jāmazgā. Iemesls šādai piesardzībai ir ķīmija, pareizāk – ķīmiskās vielas, ar kurām citrusi tiek apstrādāti, lai tālajā ceļā nebojātos. Lobot augļus, ķīmija nonāk uz tavām rokām un arī mutē, bet rezultāts var būt saindēšanās, ko bieži jauc ar alerģiju.

Būsim pazīstami – daži populārākie

Apelsīns
Viens no pasaules populārākajiem augļiem apelsīns ir dzimis Himalaju kalnu dienvidu nogāzēs. Šodien tos audzē gan Amerikā, gan Āfrikā un Āzijā – jebkur, kur vien saulīte ir pietiekami silta. Savukārt Ķīnā šos dzeltenos augļus uzskata par nemirstības un veiksmes simbolu. No šejienes arī apelsīna nosaukums, ko latviski varētu tulkot kā Ķīnas ābols.
Ja garajos ziemas mēnešos tava sejas āda zaudējusi krāsu, palīdzēs glāze svaigi spiestas sulas ik rītu. Tādu pašu sulas kūri veikt ieteicams diabēta slimniekiem, jo apelsīnos esošais pektīns mazina cukura līmeni asinīs.
 Mediķi slavē arī apelsīnos esošo C vitamīnu, kas palīdz stiprināt imunitāti.
Mandarīns
Savu nosaukumu mazais oranžais auglis guvis no saviem Ķīnas vārdabrāļiem – augstmaņiem, valsts ierēdņiem. Tā kā mandarīni ienākas ātrāk nekā apelsīni, tie aug arī vēsākās vietās.
Lai gan parasti mandarīni satur nedaudz mazāk C vitamīna nekā apelsīni, šos augļus vieglāk apēst lielos daudzumos, pateicoties to saldajai un maigajai garšai. Rezultātā arī vitamīna vairāk. Savukārt tradicionālajā medicīnā saldo mandarīnu sulu izmanto kā pretsēnīšu līdzekli.
Ja ieturi diētu, pirms ēšanas lēni nomizo mandarīnu un ieelpo tā izdalīto smaržu. Pastāv uzskats, ka tas palīdz savaldīt apetīti un svaram neskādēs, ja arī augli pēc tam apēdīsi.
Virtuvē mandarīns lielākoties tiek lietots saldo ēdienu gatavošanā. Ja vēlies pagatavot kaut ko īpaši garšīgu – uzvāri zapti no mandarīniem (ar visu miziņu). Vai pamēģini ceptas mandarīnu šķēlītes ar grilētu vistas krūtiņu.
Greipfrūts
Par šā gardā augļa esamību mums jāpateicas Indijas mūkiem, kuri savos botāniskajos eksperimentos sakrustoja apelsīnus, citronus un pomelo. Vēl ilgi pēc tam, kad mūki baudīja greipfrūta augļus, pārējai pasaulei tie nebija pazīstami. Tomēr kopš 19. gs. Paradīzes citrusi (tas ir greipfrūta otrs vārs) atrada savu ceļu pie laicīgās pasaules.
Par greipfrūta rūgteno garšu atbildīgs hinīns, kas atšķir šo lielo citrusu no citiem. Turklāt pieminēšanas vērts ir fakts, ka greipfrūti daudz retāk nekā citi citrusaugļi izraisa alerģijas.
Vai zināji, ka greipfrūts ir arī daudzu diētu (Holivudas aktrišu iecienītu) pamatsastāvdaļa, jo tiek uzskatīts, ka šis auglis palīdz šķelt taukus. Greipfrūtus iesaka lietot bērniem un pusaudžiem, jo tajos esošā folijskābe piedalās šūnu veidošanās procesā.
Savas specifiskās garšas dēļ šie augļi ir lieliska salātu un desertu sastāvdaļa. Pamēģini savu ģimeni brokastīs iepriecināt ar garneļu un greipfrūtu salātiem.
Citrons
Savu ceļu uz gardēžu vēderiem citrons sācis no Ķīnas, kur cilvēki pirmo reizi šo dzelteno augli kultivējuši.
Citrons jau senatnē godāts kā medicīnisks līdzeklis – Senajā Grieķijā to izmantoja dzeltenās kaites un grūtniecības nelabuma novēršanai. Savukārt nedaudz vēlāk jūrasbraucēji citronus ņēma līdzi tālajos pārbraucienos kā brīnumlīdzekli pret cingu. Daudzi dziednieki joprojām citronu un to sulu lieto dažādās attīrīšanās kūrēs un kā līdzekli uztraukumu mazināšanai.
Savukārt kulināriem labāk pazīstamas citrona labās garšas īpašības. Tas lieliski sader ar jūras produktiem, bet skābās un atsvaidzinošās garšas nianses noder limonāžu, marināžu, salātu un mērču gatavošanā.
Arī pēc maltītes var noderēt citrons. Pakošļājot tā miziņu, iespējams atbrīvoties no netīkamās smakas, kas dažkārt paliek pēc zivju ēdienu baudīšanas.
Laims
Laims ir citrona mazais brālis. Lai gan savvaļas laimi ir sīkāki izmēros un sīvāki garšā, tas, ko izmantojam ikdienā, ir laima un citrona krustojums.
Savās veselīguma un garšas īpašībās laims ir visai līdzīgs citronam.
Pieminēšanas cienīga tā delikātā garša, kas ir daudz tīkamāka par citrona skābumu. Arī skaisti zaļā krāsa lieliski noder ēdienu rotāšanai. Un kur nu vēl burvīga limonāde no laima un piparmētrām!

Apelsīnu un vīģu salāti
3 apelsīni
150 g kaltētu vīģu
Mērcei
100 g apelsīnu sulas
1 ēdamkarote laima vai citrona sulas
¼ sarkanās un ¼  zaļās čili paprikas
1 ēdamkarote medus
1/2 tējkarote kanēļa
½ tējkarote malta koriandra

Apelsīnu sadala daiviņās un noloba plēvītes. Vīģes sagriež šķēlītēs. Čili paprikas atbrīvo no sēkliņām un smalki sagriež. Katliņā ielej citrona un apelsīna sulu un pievieno medu. Vāra aptuveni 10 minūtes. Pievieno sasmalcinātu čili, koriandru un kanēli. Traukā kārto apelsīnu daiviņas un vīģu gabaliņus un pārlej ar pikanto mērci.

Greipfrūtu salāti ar garnelēm
1 sarkanais greipfrūts
1 maza galviņa salātu
250 g vārītu garneļu
Malta sarkanā paprika
Citrona šķēlītes
Mērcei
3 ēdamkarotes majonēzes
1 tējkarote baltvīna etiķa
1 ēdamkarote kečupa
1 tējkarote Vusteras mērces
1 tējkarote estragona lapiņu
1 ēdamkarote skābā krējuma
Sāls un melnie pipari

Greipfrūtu nomazgā verdošā ūdenī un norīvē miziņu, lai sanāktu aptuveni viena tējkarote mērcei. Nomizo un atbrīvo daiviņas no plēvītēm. Salātus sasmalcina. Kārto salātus, greipfrūtus un garneles salātu taukā.
Gatavo mērci – bļodā sajauc visas sastāvdaļas un pārlej salātiem.
Ja ievēro diētu, tev noderēs atvieglotais salātu variants – vienkārši sajauc lobītas greipfrūtu šķēlītes ar vārītām garnelēm un, ja vēlies, avokado gabaliņiem.

Zabaione ar apelsīniem
5 olu dzeltenumi
60 g pūdercukura
100 ml mandeļu liķiera
2 apelsīni

Šis ir viens no klasiskajiem itāļu desertiem.
Karstumizturīgā bļodā sakuļ olu dzeltenumus, cukuru un liķieri. Bļodu liek karsta ūdens peldē un visu laiku turpina kult, līdz olas iegūst vidēji bieza krēma konsistenci. Bļodu pārliek vēsa ūdens peldē un turpina kult, līdz krēms atdziest. Krēmu sapilda trauciņos, kuros plāno to pasniegt un liek ledusskapī mazliet sakosties. Pirms pasniegšanas trauciņos ieliek nolobītas apelsīna šķēlītes.