Saņemu par MAZ vai tērēju par DAUDZ?

„Es nespēju iemācīties taupīt. Man šķiet, ka nauda vienkārši izkūp gaisā, jo neko TĀDU es it kā nepērku. Esmu centusies tēriņus pierakstīt, bet sevišķi nepalīdz.” Izklausās pazīstami? O, jā! Bet varbūt tu nevis nemāki taupīt, bet pārāk maz saņem? Kā kļūt pašai par savu personīgo grāmatvedi un sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem? Tas nenotiks vienā dienā, bet būs to vērts. Apsolām mēneša beigās atļaut Tev iegādāties sen kāroto blūzīti! 

Situācijas novērtēšana.
Lai saprastu, kur tu atrodies, un kas darāms, jānovērtē situāciju. Vispirms saskaiti visus savus ikmēneša ienākumus – algu, pabalstus, alimentus, stipendijas, visu, visu (ja ģimenes budžets ir kopīgs, tad pieskaiti arī vīrieša ienākumus). Tad saskaiti visus obligātos maksājumus – kredītsaistības, komunālie maksājumi, citi rēķini (mobilie sakari, TV, elektrība), degviela un citi. Pāri paliek lielāka summa, nekā biji domājusi? Tad kur tā tiek notērēta, ka mēneša beigās tāpat pietrūkst?! Patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai tu tērē par daudz vai saņem par maz. Ja tev naudas pietrūkst, tātad kaut kas nav kārtībā – tu dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Rīcības varianti.
Budžeta plānošana ir viena no racionālākajām lietām tavā dzīvē, tāpēc tieši tā arī par to domā: problēma konstatēta – risinājuma varianti – risinājums – problēma atrisināta! Neieslīgsti sevis žēlošanā un salīdzināšanā ar citiem. Tas, ka Liene pērk dārgus mēteļus, bet tāpat dzīvo zaļi un tas, ka Juris pelna tūkstoti mēnesī, bet vēl joprojām dzīvo pie vecākiem, tev nekādi nepalīdz. Tāpēc izlem, ko darīsi, un sāc rīkoties! Esi stingra pret sevi! (Ja ģimenes budžets ir kopīgs un jūti, ka vīrietis ar tā plānošanu tiks galā labāk, nodod vadības grožus viņa rokās, bet pēc tam nesūdzies un seko viņa sastādītajam plānam). Lūk, daži iespējamie rīcības varianti.

Saņemt vairāk.
Ja mainīt savus naudas tērēšanas paradumus nevēlies, tad jādomā par iespēju nopelnīt vairāk. Der apdomāt iespēju lūgt algas pielikumu, bet tas nostrādās tikai tajās retajās reizēs, kad darba devējs redzēs reālu pamatojumu tavam lūgumam, piemēram, nesen tev klāt nākuši jauni pienākumi vai redzi, kas organizācijas labā darāms un esi gatava to uzņemties. Vari lūgt virsstundas, ja jūsu uzņēmumā šāda prakse darbojas. Vēl viens variants ir meklēt jaunu, labāk apmaksātu darbu, tomēr atceries, ka tas ir laikietilpīgs process un darbosies ilgtermiņā, nevis jau tuvākajā laikā, tāpēc šo ideju der apvienot ar citām iespējām, kā noturēt naudu maciņā. Visreālākā iespēja ātri nopelnīt papildus līdzekļus, ir likt lietā savus talantus. Piemēram, ja tavs hobijs ir fotografēšana, vari piedāvāt maksas fotosesijas. Sākumā draugiem un paziņām, pēc tam arī citiem. Ja esi izgājusi masiera kursus, vari pelnīt arī ar šo. Ja nespēj iedomāties nevienu talantu, ar kura palīdzību piepelnīties, piesakies auklēt kaimiņu bērnus. Esi radoša un nebaidies mēģināt! Tev taču nav, ko zaudēt. Rīkojies gudri – nosakot maksu par saviem pakalpojumiem, rēķini, lai tev atmaksājas ceļa un citi saistīties izdevumi, un vēl paliek naudiņa pāri, citādi tam nebūs lielākas jēgas par labi pavadītu laiku.

Ietaupīt.
Ietaupīt lielās lietās būs grūtāk, nekā ikdienas sīkumos. Galvenokārt tāpēc, ka dārgie pirkumi tiek iepriekš plānoti un ir stipri retāka parādība. Tāpēc jāpievērš ļoti lielu uzmanību ikdienas tēriņiem. Lieliski būtu, ja tu varētu maku vispār neņemt līdzi uz darbu, jo tad nebūtu iespējas naudu iztērēt, tomēr diez vai kāda tam piekristu, jo nevar taču zināt, kas pa dienu gadās! Izvērtējot situāciju, tu noteikti būsi ievērojusi, kam tiek tērēta lielākā daļa brīvo līdzekļu – saldumi, kokteiļi, žurnāli, līdzi ņemamā kafija, nagu lakas? Atmet šos ieradumus – vēlamo informāciju meklē internetā vai pārlasi vecos žurnālus bibliotēkā, kafiju dzer mājās un darbā, nevis pa ceļam no kafejnīcas, ierobežo kokteiļu patēriņu vakaros un pirms pērc jaunu nagu laku, iztērē tās, kas mājās jau ir. Pārtiku pērc ilgākam laika posmam, piemēram, nedēļai un pēc iepriekš sastādīta saraksta. Apmeklē tirgu, ne tikai lielveikalus – gaļu pērc reizi mēnesī tirgū un turi saldētavā. Tā neradīsies vajadzība ik pa laikam ieskriet veikalā, un neradīsies iespēja nopirkt ko nevajadzīgu. Lai izvēlētos lētākos pakalpojumu sniedzējus, vispirms izpēti piedāvājumus. Vari izmantot dažādas interneta vietnes cenu salīdzināšanai. Pusdienas ņem līdzi no mājām, un uz darbu ej kājām vai brauc kopā ar kolēģi un benzīna naudu daliet uz pusēm! Kosmētikas procedūras pēc iespējas veic mājās, vai arī izmanto atlaižu kuponus. Atceries – bez konkrēta mērķa un vajadzības neapmeklē kuponu portālus – atlaižu zīmes ir tik vilinošas, ka nopirksi arī to, kas tev vispār nav nepieciešams, tikai tāpēc, ka lētāk, un tavā bilancē tie parādīsies kā lieki tēriņi, nevis ietaupījums.
Ietaupīto naudu mēneša beigās liec krājkasē vai krājkontā, kurā tā turklāt uzkrās procentus. Un pats galvenais – lai nejustos pārāk ierobežota, atvēli noteiktu summu neplānotiem pirkumiem savam priekam, vai arī atstāj vienu lietu, kuru ļauj sev pirkt, piemēram, abonē vienu žurnālu, lai citiem varētu mierīgi doties garām, vai arī atļaujies reizi nedēļā iegādāties līdzi ņemamo kafiju.

Kad neiet pēc plāna jeb ko darīt ar parādiem?
Protams,neviens iepriekš neplāno ieslīgt parādos, tomēr dzīvē gadās visādi, un pēc kara jau visi gudri. Ja tev ir nācies aizņemties naudu, un jūti, ka nevarēsi visu atdot vienā reizē vai esi parādā vairākiem kreditoriem, vispirms pārstāj žēloties un krist panikā. Viss ir izdarāms, tikai jārīkojas! Izveido sarakstu ar visiem saviem parādiem, un izvērtē, kuri ir svarīgāki (piemēram, tie, kuru atdošanas termiņš jau pagājis, tie, kam lielākie procenti un tamlīdzīgi). Necenties atmaksāt visus parādus vienlaicīgi! Atmaksā tos prioritārā kārtībā, atvēlot katru mēnesi noteiktu summu. Galvenais neaizņemties atkal un atkal veco parādu atmaksai. Tas nekad nebeigsies. Uztver savus parādus, kā ikmēneša obligātos maksājumus, kurus nav iespējams izlaist. Paturi prātā uz priekšdienām – ja nākas aizņemties, lūdz sapratīgu summu un sākumā lūdz radiem un draugiem. Tas nekas, ka neērta sajūta, bet visticamāk, ka šie cilvēki nelūgs tev maksāt procentus, ja nespēsi laikus atdot. Un vēl kas – labāk mazliet pagaidīt un sakrāt, nekā dabūt visu uzreiz, bet komplektā ar parādu.

Pārplānot savu budžetu ir tāpat kā atmest smēķēšanu – vislielākās bailes sagādā sajūta pirms rīkošanās. Sajūta, ka nezini, kā būs un vai tev patiks jaunie ieradumi. Bet ko tu vari zaudēt? Tikai ietaupīt, tāpēc pamēģini un par to, kas līdz nākamajai algai palicis pāri nopērc sev sen kārotu smukumlietu, bet sākot jau no otrā mēneša – visi liekie santīmi, lai nonāk krājkontā. Tev izdosies! 

Ja tev ir kādi labi ieteikumi taupīšanai, padalies ar citām!
12 komentārs
  1. Ooo, jā – taupīšana, šī lieta man pazīstama kopš krīzes sākumiem. Tagad tā man ir ikdiena un nevis tamdēļ, ka joprojām nav naudas, bet drīzāk esmu tajā atradusi tādu kā “prieciņu”, ķeru kaifu no tā, ka spēju izdomāt jaunus veidus kā ietaupīt un sakrāt tam ko ļoti gribās vai vajag: ceļojumi, kvalitatīvs apģērbs, remonts mājā utt.

  2. Nesen atvēru krājkontu, kuru papildinu pēc savas “sistēmas”- algas dienā ieskaitu noteiktu summu un mēneša beigās krājkontā ieripinu to, kas palicis pāri no iepriekšējās algas. Un vēl šad tad mēneša vidū, apmeklējot i-banku, ieripinu kādu latiņu krājkontā. Un nākas secināt- ka arī pa mazām summām tas cipars aug. Agrāk šķita, ka es no savas nelielās algas jau neko nesakrāšu, bet izrādās, ka ikdienā nemaz nepamanās, kā naudiņa aizripo. Bet, ieskaitot kaut ko krājkontā, nemaz nejūtās robs ikdienas budžetā.

  3. Iemācīties taupīt nav iespējams, ja nav motivācijas, gribaspēka vai vienkārši neiestājas ārkārtas situācija. Mani ārkārtas situācija piemeklēja šeit jau pieminētajā krīzes sākumā, kad es un vīrs palikām bez ienākumiem, tajā brīdī atvērās visas čakras un bada sajūtas stimulējošais radošums ļāva izdomāt visvisādus veidus kā ietaupīt un nopelnīt kaut nelielu naudiņu, tagad atkal esam uz kājām, bet šo mācību nekad neaizmirsīšu. Šobrīd jau esam sakrājuši drošības spilvenu, mūsu ģimenes trīs mēneša izdevumu apjomā, lai tad, kad pienāk nebaltā stunda, būtu kur aizņemties, tagad turpinām krāt naudiņu jaunākas mašīnas iegādei. Kad iestājas bezizeja, saproti, ka ietaupīt vai nopelnīt var visvisādos veidos, galvenais, lai labajos laikos šis atkal neaizmirstas!

  4. Mana pieredze rāda – ja ir konkrēts mērķis, kam naudu vajag ietaupīt, tad to var izdarīt! Bet, ja konkrēta mērķa nav, tad nav arī nekādas motivācijas! Vispār man patīk, ka rakstā ir runāts par to, ka varbūt vērts apdomāt kā tad to naudu dabūt vairāk! Jo parasti visur saka – taupi, bet nekur nemudina uz to, ka varbūt ir iespējams nopelnīt vairāk !

  5. Mans variants – atveru otru kontu bankā (bet ne krājkontu), kuram netieku klāt ar maksājumu karti, bet tikai caur internetbanku. Un tad katru mēnesi tur pārskaitu summu, ko varu atļauties! Ļoti labs krāšanas veids, jo gribēdams iztērēt nevari spontānos pirkumos, jo netiec tai naudai klāt!

  6. Kas man palīdz ietaupīt:
    1) konkrēts mērķis (drošības spilvena izveide, studijas/mācības/kursi, konkrētas lietas/priekšmeta iegāde),
    2) katram mērķim savs krājkonts – finansiālai brīvībai (drošības spilvens), studijām ārzemēs + krājkasīte mājās dzeltenajām monētiņām un krājkasīte baltajām monētiņām. Krājkasītes tiek reizi ceturksnī iztukšotas un sakrātās monētas ieskaitītas studiju kontā,
    3) laikrakstus/žurnālus lasīt e-vidē vai aizņemties no draudzenēm (var kopā abonēt),
    4) nekāda TV mājās – atkrīt visādi dekoderi, jauna aparāta iegāde, kabeļtelevīzijas maksas u.tml + papildus brīvais laiks,
    5) izmantot internetbanku – ietaupītas komisijas maksas,
    6) katru reizi, kad izmanto i-banku, ieskaitīt krājkontos kaut 15 santīmus,
    7) izklaides pasākumus plānot laicīgi un laicīgi tiem atlikt naudu,
    8) septiņreiz pārdomāt katru pirkumu – vai tas tiešām tagad ir vajadzīgs, vai tā ir tikai iegriba.
    Apmēram tā.

  7. Manas ģimenes taupīšanas un uzkrājumu veidošanas stratēģija ir tikai tapšanas stadijā, taču pirmais ar ko sāku, sastādīju provizorisko ik mēneša tēriņu sarakstu. Šobrīd veicu reālos izdevumu pierakstus. No naudas, kas ir izdalīta ēšanai un kas ir manā tiešā pārziņā, veicu uzkrājumu veidošanu. Tas notiek sekojoši: katrai dienai ēšanas tēriņiem, mūsu ģimenē ir atvēlēti 5,00Ls, dodoties uz veikalu līdzi ņemu pārdomātu iepirkumu sarakstu, kurā norādīts patiešām nepieciešamais (nevis tā kā agrāk: jauns jogurts bērnam, kaut iepriekšējais vēl ledusskapī pusapēsts, svaigs gurķis, jo šis drīz beigsies utt.), izrādījās, ja piedomā un nepērk katru dienu biezpiena sieriņus Kārums (kā agrāk bija), iespējams iztikt ar krietni mazāku naudiņu. Visu dienā ietaupīto starpību, lieku krājkasītē, līdz ko tā sasniegusi 5,00Ls aiznesu līdz iemaksas bankomātam un ieskaitu kontā. Redzēs, kas būs ar pārējiem ieplānotajiem mēneša tēriņiem, iespējams, arī tur būs jūtami ietaupījumi. Tad, kad sāk pierakstīt izdevumus, rodas pavisam cita atbildības sajūta, jo uzskatāmi redzams, kā tā naudiņa aizplūst.

  8. Es izmantoju budžeta plānotāju Excel formātā, ko novilku internetā. Skatos, ka tādi tagad ir katrai bankai. Man ļoti palīdz.

  9. es neesmu ļoti liela budžeta plānotāja, taču pagājušā mēneša laikā izdarīju 2 lietas:
    1/ atteicos no kuponu portāla ikdienas vēstules ar jaunajiem piedāvājumiem – un tiešām, neizjūtu nepieciešamību savā dzīvē pēc tā!!! Neko nejūtos nokavējusi.
    2/ uztaisīju automātisko maksājumu, ka dienu pēc algas/avansa ieskaitīšanas banka noteiktu summiņu ieskaita manā krājkontā. tas – ceļojumiem, atvaļinājumiem, lai tai brīdī, kad jāpērk biļetes utml., nauda būtu jau uzkrāta. man vispār patīk atvaļinājumiem naudu krāt pamazām.

  10. Krājkonts attaisnojas- iekrājusies bija jau trīsciparu summiņa, kuru novirzīju studiju kredīta daļējai dzēšanai. Tagad man kredītam termiņš noīsinājās par 2 gadiem un procentos vien ietaupīju 64 ls (salīdzinot ar to, cik procentos bija aprēķināts pēc iepriekšējā atmaksas grafika, jo procenti tiek aprēķināti no neatmaksātaš summas)!!!!
    Pati ar sevi lekojos 😀

  11. kad eju iepirkties veikala,kartigi apdomaju ko man tiesam vajag.Ja var ,izvelos letakus variantus.Galvenais pasai macet pagatavot.Ta ka dzivoju uz laukiem,pasai savs darzins.

Komentēt Anete Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.