rudens melanholija

Slepus uzmetu viņam skatu… ak, Dievs, vai tiešām joprojām visas nejēdzīgās un sen aizmirstās jūtas var tik ātri uzbangot, it kā daudzie šķirtībā pavadītie gadi būtu tikai viens maziņš brīdis nebūtībā. Tas ir mokoši un nežēlīgi… īpaši, esot tik pārliecinātai par to, ka viss sen jau garām… Kā negaidīts zibens spēriens no skaidrām debesīm… Kas liek manai sirdij tik strauji pukstēt un manam prātam kā vecai leijerkastei pamīšus dažādos rezignētos toņos atkārtot: „Muļķe, tas taču ir nožēlojami… „.

Uzprasu vēsi, bet ar smaidu uz lūpām kaut ko tik parasti stulbu kā: „Kā Tev iet?”. Un nav svarīgi, ko viņš atbild, kampju kā izslāpušais katru viņa balss toni… manās ausīs vārdu virkne skan kā mūzika… 

Ja vien varētu apstādināt laiku… kā fotogrāfiju šo brīdi ieliktu peļķē, lai spēcīgās lietus lāses izsmērē sejas, aizskalo vārdus, skaņas, žestus… lai paliek tikai vienmuļā ainava pilnīgā, vienkāršā garlaicībā un nemanāmi tēli, kā rēgi, paslīd tik pat neredzami viens otram garām, neko nemanot.

Pieslēdzos atpakaļ realitātei. Pāris pieklājības frāzes un atvadu sveiciens. Viss. Tagad nedēļu dzīvot ar šo dīvaino sajūtu vēderā un nespēt neko izdarīt. Justies kā gliemim bez mājiņas- viegli ievainojamam un pazudušam. Nav kur paslēpties … no sevis.Var tikai laizīt atkal uzplēstās brūces vai sabērt vēl sāli, ja rudenīgais laiks nav pietiekoši drūms, lai iegrimtu depresijā. 
Ja nav nākotnes un nav pagātnes- ir tikai TAGAD, kā sapurināt savu apjukušo dvēseli, kura kā rotaļīgs bērns iemaldījās pagātnes taciņā? Gribas teikt, beidz vienreiz sapņot, tā vienkārši ir rudens melanholija, kas pastiprina krāsas. Vai arī ļauties sajūtām, skumjām un bezgalīgām minora nokrāsām, līdz kādam rītam, kad saules stari, aiz mana loga, sāks vieglu rotaļu akācijas zaros, un putnu rīta dziesma manai sirdij liks līksmi gavilēt par to, ka es esmu. Kā rīta rasa, tik svaiga un tīra no visa, kas bijis.


6 komentāri
  1. Dieva dēļ, neļaujies sajūtām..es Tevi saptotu, tik labi saprotu..šķiet, ka raksti par mani. Es ļāvos sajūtām – tas mani gandrīz pazudināja. Aizmirsti. Norij to sasodīto krupi. Tas nav tā vērts.

  2. Paldies Tev!Tu aprakstīji manas sajūtas pirms 2dienām….Nežēlīgi,bet…tas bij labākais,kas ar mani noticis pēdējā laikā….Kaut tikai smaids, smiekli un nieka maziņš skūpsts…

  3. Ah… shada sajuta nav izjusta jau gadiem ilgi.. apjukums, samulsums, jutas un prieks un skumjas vienlaicigi.. taurinju deja vedera, bet tai pat laika mitras acis… njaa.. skaisti, skumji…

  4. IZBAUDI.Un nebaidies.Ieliec plauktiņā-patīkamās,nekaitīgās,nepiepildāmās seksuālās fantāzijas.Paņem kafiju,piesēdies pie siltuma avota un ļauj vaļu fantāzijai līdz pat gultai un labsajūtai/un izbaudi to/.Tad atver acis un saproti kur un kas tu esi un ej tālāk.Dīvaini-bet šoreiz tu viņu pat būsi tā kā neatļauti un nekaunīgi izmantojusi.Galvenais-tu zināsi kur viņu atkal atrast.

Komentēt veronikaa Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.