Nekad nebiju domājusi, ka ir tik grūti tikt no tās vaļā, līdz brīdim, kad pati ar to saskāros. Pamostos no rīta un neredzi īsti jēgu, kāpēc būtu jākāpj ārā no gultas, par spīti tam, ka ir piecēlusies forsākie bērni pasaulē, neskatoties uz visiem nedarbiem 🙂 Kad esi beidzot izrāpusies no gultas un sākusi to klāt, pavīd jautājums, bet kāpēc to vajag? Aizejot uz virtuvi, tiek secināts, ka jau otro dienu trauki krājas izlietnē, bet rokas neceļas, lai tos nomazgātu. Izklausās traki, bet tā nu tas ir.
Tad meklēju kādu ar ko parunāt, vismaz tā likās laba doma. Sķirsti telefonā katalogu un trakākā atziņa pēdējā laikā, nummuru ir daudz, bet nav lāgā kam piezvanīt (priecājos par tiem, kuriem nav bijis tā kā man :))
Un tad nāk "spēriens pa smadzenēm", meitenīt saņemies, tā turpināt nevar. Izpurini savu ikdienu, dzīvi, domāsanu un cilvēkus,kas tev ir apkārt, varbūt puse nemaz nav vajadzīgi.
Meklēju informāciju par depresijas formām un atradu sev piemēroto, varēju viegli nopūsties par to, ka tik traki tomēr ar mani vēl nebija 🙂 Centos "izsijāt" cilvēkus, kontaktēties tikai ar tiem, kas spēj dot gasimu un pozitīvas emocijas, protams, cik nu tajā brīdī bija spēka, dod arī viņiem smaidu un jaukus brīžus manā sabiedrībā. Iet vairāk svaigā gaisā, pastaigāt gar ezeru , domāt gaisas domas, samīļot vairāk savus tuvākos, īpasi bērnus 🙂
Tagad atkal ir rudens un uznāk nedaudz skumjas, bet sogad jau esmu gudrāka un uzreiz ķeros pie pārbaudītām metodēm, kaut ārā līst, es vēroju kokus pie mana loga, kuros vēl ir dzeltenas lapas, kā mazas saulītes un tas liek pasmaidīt 🙂 Drīz atkal mājās būs bērni un nebūs laika skumt 🙂
SMAIDIET SEV UN CITIEM!!!
sveiki. Viens no momentiem nelaut sev sedet majas un iet apmeklet dazadus sieviesu seminarus, kas ir aktuali tagad un tulit.