Riebīgais Valentīns

Oi, skatos, gads apkārt un atkal visās malās karājas un rēgojas resnais puika ar bultu tarbu. Neticu gan, ka tie mazie spārneli viņu vispār nes, bet pieņemsim, ka mīlestība spārno mūs visus. Tādā Valentīndienas priekšvakarā man drusku sanāca paprātot par šitās dienas lietderību.

Manā paziņu lokā ir pāris ļauži, kuriem riebjas visi svētki – sākot no Ziemassvēktiem, beidzot ar paša dzimšanas dienu (ko vēl varētu saprast). Tad nu šodien atskanēja pirmais – "kā man no šitā visa vemt gribas" – paziņojums.
Bet ziniet, ko? Man vemt gribas no tiem, kuriem visu laiku vemt gribas. Ok, bija man diena izpurgāta, uzkāpa tante uz kājas, sakliedzu uz visiem, iedzēru vakarā rumu ar kolu un pīs… bet šitas fenomens jau velkas gadiem. Nu kā var nepatikt kaut kas, no kurienes tu vari sev labumu izsist? Žēl, ka Valentīns  šogad atlaidies svētdienā, darbā nekādas ekstras no vīriešiem nedabūt, bet 8.marts gan ir pirmdiena, par to man, savukārt, neviltots gandarījums.

Tātad par tiem, kam tieši svētkos rodas dažādas psiholoģiskas problēmas. Teksts – nu bet katru dienu var svinēt mīlas svētkus, piedodiet, ir tik neveikla atmazka!  Atliek mazliet paskatīties vēsturē un papētīt, cik reizes vīrietis, kurš "var mīlu izrādīt katru dienu" to patiešām ir izdarījis. Pirmais un pēdējais pušķis pie Laimas pulksteņa iepazīstoties? Visticamāk. Un lai pēkšņi 14.datumā, kad visi pielaizītie tīņi pa stūriem spaidās, viņš neizskatītos pēc mīkstsirdīga idiota, tak neskries mājās ar šampanieša pudeli pie mīļotās (jo mūsu stilīgais vīrietis nekādā gadījumā nav salkans pamuļķis un sarkanas rozes pie svecēm pasniedz tikai Rozamundes Pilčeres varoņi).  Pilnai svētku krāsiņai paņems un izvedīs suni uz trīs stundām pačurināt, jo – ja nu gadījumā kāds tomēr no viņa kaut ko gaida ( jo kaut kāds tramīgums tomēr iekšā ir), tad vinš ir baigi aizņemts un vispār nezina, kas par dienu.

Un es tik varu teikt, ka man šitā diena mazliet nepatīk, jo zinu, ka pie manām durvīm klēpis ar eksotiskiem ziediem nolikts netiks un droši vien ar draudzenēm iešu uz kādu smeldzīgu koncertu, kur pa kluso un tumsā pabimbāt salvetē, ķipa baigās iesnas. Bet vemt man galīgi negribas. Atceros, vidusskolā kādreiz bija tāda nenormāli laba lieta – Amora pasts. Un es aš paģību, kad saņēmu zīmīti no vecākās klases čaļa, jo citā dienā diez vai man kas tāds būtu atnācis. Tāpēc es saku tā – šī diena īpaši domāta idotiem. Tiem idiotiem, kas nav sapratuši, ka sievietei (ok, arī vīrietim) drīkst uzmanību izrādīt arī sestdienās un dažreiz pat darba dienās. Bet, ja esi pilnīgs idiots, tad izmanto vismaz šo te dienu, kad būt salkanam pamuļkim patiesībā ir atļauts. Un es, goda vārds, neticu, ka būs kāda, kas to rozu pušķi sašutumā pakaļ metīs. Sakaltēs un pie aizkaru stangas piekarinās. Kā es te stāvu.

12 komentārs
  1. Ideāli! Pilnīgi piekrītu! Cik var šausmināties par kko, kas domāt tikai pozitīvu emociju gūšanai un sniegšanai?! Sliktākajā gadījumā tam visam nevajadzētu izraisīt nekādas emocijas. Bet ir lieliski, ja vīrietis, kurš “svin mīlestības svētkus katru dienu” var lieku reizi iepriecināt, it īpaši tik pelēkā pirmspavasara periodā, kur ikkatra puķe liek atplaukt smaidā 🙂 Un ja reiz ir tādas bailes no tās banālās sarkano siržu dienas, var jau puķes arī uzdāvināt dienas pirms vai pēc, lai tas “man nevajag speciālu dienu, kas liktu tevi mīlēt īpašāk” arī pierādas realitātē ;))

  2. Malacis! Es tev pilnībā piektītu! It īpaši pēdējajos teikumos 🙂 Man patīk kā Tu raksti!

  3. Doma precīza, tiešām piekrītu! Savukārt tekstu lasīju ar baudu. Autore māk ļoti patīkami izteikties! Komplimets autorei!

  4. man tā sanācis, ka es visas valentīndienas esmu pavadījusi viena, bet tik un tā man patīk šie svētki, visi apkārt ir tik skaisti, mīloši 🙂 svinēt jaunas dienas sākšanos var katru dienu, jauna mēneša sākumu, ne tikai jaunā gada, var dāvāt sirsnību līdzcilvēkiem ne tikai Z-svētkos, var olas ripināt cauru gadu, mātes sveikt un samīļot var cauru gadu utt., tas pats ir ar V-dienu, var mīlēt un izrādīt mīlestību visu gadu, bet reizi gadā to padarīt īpašu un vēlreiz tāpat kā citas ikdienišķas dienas, pierādīt cik tev svarīgs ir līdzcilvēks

  5. Cik jauki ka neēsmu vienīgā, kas rozes pie aizkaru stangas karina :DDD kad esi viens (nedod dievs nesen izšķīries), tad tā mīlētāju diena tā riebjas, nu tā riebjas… bet ja atceras tās foršās dienas, to pašu skolas amora pastu vai tu tiešām no sirds esi sagaidījis ar kādu mīļu cilvēku, tad pavisam cits fīlings.

  6. Tā jau doma laba, tikai vajadzēja bez visiem “šitiem” ,”šitā” ,”šitais” !

Komentēt lelle.. Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.