Tā, ko nu lai dara? Uzrakstīju varen garu un iedvesmojošu blogu par sevi un saviem mērķiem šeit, bet nekas no tā nesaglabājās, jo rakstīju tik ilgi, ka sistēma mani izmeta no profila. Auč! bet bija tiešām labi, to varu apgalvot.
Otrreiz nerakstīšu, piedodiet, bet teikšu vien to, ka šis blogs būs par sevis mīlēšanu no tādas meitenes skatu punkta, kura ļoti ilgu laiku ienīda sevi.
Tam ir vajadzīga ne tikai tievēšana, veselīgs uzturs un ķemeņa kopšana vispār, bet arī sevis garīga sakārtošana.
Renesanse, cilvēki, mums ir vajadzīga RENESANSE!
Vispār ļoti daudzi no mums ir slimi, tik pat slimi kā mūsu sabiedrība, mēs nemīlam sevi, nemeklējam tieši sev labākos risinājumus, bet akli sekojam kaut kam, nē, tas ir jāizbeidz un tam ir jāpieliek punkts, liels punkts.
Lai nu būtu īsāks sākums, bet var jau būt, ka īss un kodolīgs būs krietni iedarbīgāks.
Nebūsim aunu bars, būsim cilvēki ar personību un skaistu izskatu!!!