Pulciņi un nodarbības bērniem. Kādus izvēlēties? II daļa

Raksta sākumu lasiet Pulciņi un nodarbības bērniem. Kādus izv?l?ties? I daļa

Vokālās nodarbības

Konsult?: Edīte Putniņa, Rīgas Latviešu biedrības bērnu vokālās studijas „Kn?pas un Knau?i” vadītāja.
Vokālās nodarbības, pirmkārt, attīsta muzikālo dzirdi un ritma izjūtu, otrkārt, veidojas izpratne par to, ka dziedāšana nav tik vienkārša prasme, kā sākumā liekas, ka tai ir jāpieliek ne mazums darba un uzmanības. Bērniem top skaidrs, ka dziedāšana sevī apvieno ļoti skaidrus tehniskus pamatus un radošu brīvību vienlaikus. Treškārt, veidojas skatuves kultūras iemaņas, kas tiek tren?tas, gatavojot regulārus koncertus. „Kn?pas un Knau?i” studijā dalības ierobežojumu nav, jo studijas darbība ir vērsta uz bērnu dzirdes un vokālo iemaņu attīstību, prieku un radošu pieeju visam, tādejādi veidojot priekšstatus, ka radoša personība ir pamats un priekšnoteikums katra cilvēka realizācijai dzīvē, neatkarīgi no profesijas.
Dziedēt var iemācīties visi bērni, būtiskākais ir jāiemāca dzirdēt un klausīties! Dziedēt spēja ir saistīta ar specifisku koordinācijas spēju starp to, ko cilvēks dzird un to, ko spēj attēlot ar balsi. Pasniedzējas praksē pierādījies, ka dzird visi bērni. Vokālo nodarbību pasniedz?jai ir patiess prieks par katru bērnu, kas, uzsākot nodarbības šķietami neprecīzi nodzied skaņas un pēc zināma laika ir sakoordin?jušies un jauki prot dziedēt vispār pie?emtajos dziedamajos augstumos, izteikti grūtāk gan ir tiem bērniem, kas no dzimšanas runā zemēs vai arī ļoti smalkās balsīs. Tam vajadzīgais laiks ir ļoti daž?ds –  citam pietiek ar vienu sezonu, citam paiet pāris vai 3 gadi, jo šis process ir saistīts arī ar bērna uzmanības noturību, gan ar daž?diem psiholoģiskiem faktoriem –  kautr?bu vai pārlieku aktivitāti. Būtiski ir apzināties kādā līmenī ir vēlme dzied?t: šie pamati –  dzird?t un spēt koordin?t savu balsi,  jau dod iespēju gan piedalīties kopīgās dzied?šan?s – vai tas būtu koris vai vienkārši padzied?šana ballītē, jūtoties labi un komfortabli, saprotot, kas un kā ir jāklausās, kas jau ir daudz! Savukārt, lai attīstītu vokālās dotības tuvāk profesionālam līmenim, ar laiku pieaugot, jāmeklē iespējas mācīties arī individuāli, kā mūzikas skolās.  
Vislabākais laiks sākt regulāras vokālās nodarbības ir no 3 – 3,5 gadu vecuma, jo visvērtīgākie pamati tiek iegūti pirmsskolas vecumā, taču nekad nav par agru un arī par vēlu. Edīte Putniņa iesaka līdz 3 gadu vecumam darboties mājās vai ļoti nelielās grupi??s, jo bērna psihes uztvere vēl nav tik stabila, lai darbotos lielos mērogos visās nozīmēs, tā var nejauši iegūt psiholoģiskas traumas, kam nav nekāda sakara ar mūziku, bet kas atstāj iespaidu bērna zemapziņā uz ilgu laiku.

 
Teātra māksla
Konsult?: Inguna Gremze, Teātra studijas „Vinnijs” dibinātāja un režisore.
Teātra māksla ir kolektīva māksla, kas attīsta bērnam spēju darboties kolektīvā – sadarboties vienam ar otru veidojot izrādi, ieklausīties sava partnera paustaj?s domās un emocijās. Teātra māksla attīsta pašu cilvēku kā personību, jo māca izpaust savas domas un jūtas izmantojot savu ķermeni un balsi. 
 Ierobežojumi dalībai teātra pulciņā principā nepastāv. Bieži ļoti kautrīgiem vai intravertiem bērniem teātra nodarbības var palīdzēt atraisīties, arī tad, ja bērns ir ļoti ekstraverts – teātrī var mācīties sadarboties ar citiem.
Inguna Gremze akcentē, lai veidotu interesi un izpratni par teātri,  jau no mazotnes jāved bērns uz teātriem,  koncertiem, jo tad vecāki iepazīstina ar šo procesu, jo bieži ir bērni un jaunieši kuri saka, ka viņiem nepatīk teātris, bet tad kad režisore jautā vai teātris ir apmeklēts, izrādās ka nekad. Latvijā ir ļoti daudz bērnu kuri ne reizi nav bijuši teātrī, tāpēc piedalīšanās teātra pulciņā ir iespēja izprast šo mākslas žanru.
Uzsākt piedalīties teātra pulciņā bērns var tad, kad sāk apzināties sevi k?  personību, var spriest un apzināti rīkoties. Ir bērni kuri to spēj jau 4 – 5 gados, bet pārsvarā tas ir sākot no 6 – 7 gadu vecuma un līdz sirmam vecumam.
Režisore uzsver, ka spēlējot teātri ilgstoši, jaunieši iemācās domāt, radīt savu ideju un būt radošam, kas mūsdienās ir vissvarīgākais.
 
Peld?šana 
Konsult?: Gunta Meldere, ūdensaerobikas un peldētapmācības trenere.
ūdens labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu, elpošanas, kaulu un balstu sistēmu. ūdens spiediens uzlabo asins apgādi sirds un asinsvadu sistēmā, kas stabilizē un uzlabo pulsu un sirdsdarbību, turklāt peldoties tiek simetriski trenēts viss ķermenis kopumā. Mazāk noslogojas locekļi, tāpēc atbrīvojas mugurkauls. Iegremd?šan?s ūdenī izsauc siltuma regulatoru procesu izmaiņas, kas veicina organisma norūdīšanos. ūdens procedūras ir labvēlīgas arī nervu sistēmai.
Piesardzīgiem jābūt vecākiem, kuru bērniem ir alerģija no hlora, tomēr ādas aizsardzībai ir pieejami specializēti krēmi. Būtiski ievērot, ka pirms un pēc nodarbībām baseinā rūpīgi jānomazgājas, jo baseins tomēr ir liela kopīga vanna. Fizioterapeita konsultācija nepieciešama gadījumos, ja bērnam ir nopietnas kardiolo?iskas slimības.
Patstāvīgi peldēt bērns sāks mācīties trešajā, ceturtajā dzīves gadā, taču apmeklēt nodarbības var jau no vismaz 5 – 6 mēnešu vecuma, kad bērns pret notiekošo baseinā var paust apzinātu attieksmi vai no laika, kad bērnu sāk piebarot, lai vēdera izeja nav mīksta. Vecākiem rūpīgi jāizvērtē vai bērnam ūdens nodarbības nerada papildus negatīvu stresu, ja tajās viņš raud, nodarbība būtu jāpārtrauc, bet niršana – kategoriski jāaizliedz. Būtiski lai bērns nodarbību apmeklē ar sev tuvu cilvēku, ar kuru jūtas droši.
Līdz trīs gadu vecumam peld?tapm?c?ba ir vairāk pierašana pie ūdens un pārējiem nodarbības dalībniekiem, tomēr nav mazsvarīgi, ka tas ir lielisks norūdīšanās veids, imunitātes stiprināšanas, asinsrites uzlabošanas, koordinācijas, fiziskās sagatavotības attīstīšanas veids, k? arī ar plaušu attīstīšanas palīgs. Tas, cik intensīvi ar bērnu ir jāstrādā 3,5 – 4 gadu vecumā, ir atkarīgs no katra individuālās attīstības. Parasti peldēšanas nodarbība ilgst 30 – 40 minūtes un nevar gaidīt, ka tikai šīs vienas nodarbības rezultātā mazajam būs straujš lēciens viņa attīstībā, viss notiks pakāpeniski.
Gatavojoties nodarbībām, trenere iesaka kopā ar bērnu sakārtot baseina somu, pārrunāt, kādam nolūkam vajadzīgi maiņas apavi, personīgais dvielis un peldcepure,  atce?? mācīt sakārtot atpakaļ somā savas līdzpaņemtās mantas. Bērnam jāizskaidro, ko un kā pareizi jādara pirms un pēc nodarbības. Gunta Meldere iesaka neskopoties ar uzslav?m savam bērnam, jo smaids un pozitīva attieksme palīdzēs arī reizēs, ja viss neizdodas gluži kā gribētos!
  
Bērna papildus nodarbības izvēle nav viegla, taču jebkas, kam nolemsiet pievērst bērnu, attīstās viņā kvalitātes, kuras palīdzēs turpmākajā dzīvē un stiprinās viņa pārliecību par savām spējām…

6 komentāri
  1. Manejais ir tik aktivs, ka pieteicies skola uz 5 pulciniem, knapi spejam saorganizet logistiku ;), bet tomer prieks, ka cilvekam vismaz kaut kas interese, jo sobrid jau liela problema citiem vecakiem, ka jaunajai paaudze “viss pie k..as”.

  2. Man jau liekas, kamēr mazs, jāber iekšā tik cik ņem pretīm, nāks pusaudžu gadi, ar dzīšanu neaizdzīsi!

  3. Jāsāk krāt informācija par nodarbēm, lai septembrī pirmklasnieku var “pieslēgt” visiem labumiem.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.