Polinoze jeb SILTĀ gadalaika ALERĢIJA

Siltās sezonas kaite – polinoze (siena drudzis) jeb vienkārši ziedputekšņu alerģijas – spēj ietekmēt cilvēka pašsajūtu un ikdienu teju sešus mēnešus gadā. Kā to atpazīt, kā ārstēt, – un kāpēc katru gadu cilvēku daudzums, kurus nomoka šī problēma, palielinās? Par to šoreiz!
 
Imūnās sistēmas paaugstinātu jūtību pret apkārtējo vidi un šķietami nekaitīgām vielām mēdz saukt par alerģiju, bet vielas, kas izsauc alerģiju – par alergēniem. Alerģiskās reakcijas procesā notiek leikocītu (balto asinsķermenīšu) pārāk liela aktivācija, kuru izsauc imunoglobulīns E (antivielas), kas veicina iekaisuma reakciju organismā. Siena drudzis jeb polinoze (latīniski pollen – ziedputeksnis) ir organisma patoloģiska reakcija uz ziedputekšņiem, kas saasinās pavasara un vasaras gadalaikos, īpaši siena laikā.
 
KĀDI IR SIMPTOMI?
Pavasarī līdz ar dabu mostas arī krūmu, zāļu un koku ziedputekšņi, kas var izpausties kā alerģiskie kairinātāji. Simptomi – šķaudīšanas lēkmes, nieze un dedzināšana acu un deguna gļotādā, kam seko acu asarošana un deguna tecēšana. Pēc tam rodas gļotādas tūska un deguna aizlikums, kas var ierobežot gaisa plūsmu caur degunu. Simptomi var attīstīties pat tik tālu, ka rodas smaguma sajūta krūškurvī un astmai līdzīgi simptomi – kairinošs klepus un elpas trūkums.
 
Polinoze ir sezonāla saslimstība. Pavasarī kā pirmie sāk ziedēt alkšņi un lazdas, vēlāk arī kārkli un bērzi. Toties vasarā, jūlijā un augustā, tiem pievienojas arī pļavu zāles un nezāles, turklāt tās turpina ziedēt arī rudenī, ja laiks saglabājas silts, saulains un sauss. Ņemot vērā ziedēšanas grafiku, varam secināt, ka alerģiskam cilvēkam vismokošākās sezonas ir tieši pavasaris un vasara. Protams, mēdz būt arī situācijas, kad cilvēks ir alerģisks tikai pret kādu konkrētu augu, piemēram – deguna gļotāda reaģē tikai vasaras sezonā, kad zied nātres, vai arī tikai konkrētajā mēnesī, kad zied papeles. Ar vēja palīdzību ziedputekšņi spēj izplatīties pat 400 km tālumā, tāpēc alerģijas simptomi pacientiem Latvijā var sākties pat tad, kad pie mums koki vēl nezied.
 
Būtiski atcerēties, ka laika apstākļi katru gadu var atšķirties, kas ietekmē arī alerģijas izraisošo augu ziedēšanas kalendāru, tāpēc vēlams regulāri ieskatīties mājas lapā www.zied.lv, kur atrodama informācija par ziedēšanas prognozēm. Toties vispārēju ziedputekšņu kalendāru varat skatīt šeit 

PARASTA SAAUKSTĒŠANĀS VAI ALERĢIJA – KĀ ATŠĶIRT?
Polinoze, kuru izraisa paaugstināta jūtība pret koku, zāļu, nezāļu un graudzāļu ziedputekšņiem, pārņem arvien vairāk cilvēku – apmēram ceturtā daļa Eiropas sirgst ar šo hronisko slimību. Taču – kā atšķirt parastu saaukstēšanos no ziedputekšņu alerģijas? Vispirms noderīgi pavērot simptomus, – ja tie atkārtojas vairākus gadus pēc kārtas vienā un tajā pašā laikā, ir vērts aizdomāties, vai tā nav alerģija, un veikt pārbaudes. Vēl kāda nianse – saaukstēšanās un vīrusu infekcijas diezgan reti izpaužas ar acs gļotādas iekaisumu. Ja ir vēlme pierādīt alerģijas esamību organismā, to var paveikt ar alerģisko ādas provju palīdzību vai alergēnam specifiskā imunoglobulīna E noteikšanu asinīs. Ziedputekšņu alerģijas pirmie simptomi mēdz parādīties jau 5 – 8 gadu vecumā, lielāko intensitāti sasniedzot skolas vecumā.
 
KAS VEICINA ALERĢIJU?
Tā kā koki un pļavu zāles saražo milzīgu ziedputekšņu skaitu, alerģija visspēcīgāk uzplaiksnī, ja cilvēks atrodas pļavā vai mežā. Pilsētnieki ar polinozi slimo biežāk nekā lauku cilvēki, – jo pilsētas piesārņotajā gaisā putekšņi kļūst smagāki, tie uzņem sevī smagos metālos, izplūdes gāzu daļiņas, tādējādi elpvados putekšņi nosēžas daudz dziļāk. Arī iedzimtība un apkārtējās vides iedarbība, laikapstākļi un gaisa kvalitāte veicina organisma uzņēmību pret alerģiju. Turklāt tiem, kam ir alerģija pret noteiktiem putekšņiem, mēdz būt arī krustveida reakcijas ar radnieciskiem pārtikas produktiem. Piemēram, bērza putekšņu alerģija parasti ir komplektā ar alerģiju pret saldajiem ķiršiem, plūmēm, āboliem, burkāniem un kartupeļiem.
 
BŪTISKI PROFILAKTISKIE IETEIKUMI
Lai izvairītos no alerģijas saasinājumiem, vēlams pēc iespējas samazināt kontaktu ar putekšņiem. Piemēram, ziedēšanas laikā izvairīties no pļavām un laukiem. Pastaigām izvēlēties laiku – vēlus vakarus vai tūlīt pēc lietus. Neveriet vaļā logus un durvis (ja to dariet, tad nosedziet tos ar biezas kārtas marli), aprīkojiet mašīnu ar ziedputekšņu filtru. Ja dodieties atvaļinājumā, izvēlieties vietas, kur putekšņu ir maz – kalni, salas, jūra (ūdens putekšņus aiztur). Izejot ārā, valkājiet saulesbrilles un ieziediet degunā vazelīneļļu. Pēc iespējas biežāk ejiet dušā un katru vakaru mazgājiet matus, lai atbrīvotos no ziedputekšņiem. Nepļaujiet zāli un nežāvējiet ārā veļu. Ļoti uzmanīgi izvēlieties homeopātiskos līdzekļus, jo to sastāvā var būt ārstniecības augi. Kā arī nerotājiet māju ar ziediem.
 
KĀ ĀRSTĒT POLINOZI?
Ja polinozes simptomi nav pārāk smagi un traucējoši, var mēģināt lietot bezrecepšu antihistamīna preperātus un pēc iespējas izvairīties no saskares ar ziedputekšņiem, tāpat arī regulāra deguna izskalošana ar jūras ūdeni būs noderīga.
 
Taču – ja simtomi ir tik smagi, ka traucē jūsu dzīves kvalitātei, jaunākā ārstēšanas metode ir sfecifiskā imūnterapija. Tā ietver ilgstošu (līdz pat 4 gadiem) un regulāru vainīgo alergēnu olbaltumvielu injekciju ievadīšanu zemādā vai norijot pilienu veidā. Tādā veidā organisms tiek pamazām pieradināts. Imūnterapija ir pieejama arī Latvijā, taču diemžēl tā nav piemērota pacientiem, kuri ir jūtīgi pret lielu skaitu ziedputekšņu veidu, tāpat arī smagas astmas un alerģiskā dermatīta gadījumā. Imūnterapijas blakusparādības – vietēja vai vispārēja alerģiska reakcija. Atcerieties, ka grūtniecības un mazuļa zīdīšanas laikā veikt imūnterapiju (tāpat arī testus uz alerģiju) nedrīkst.
 
Ņemot vērā, ka daudziem astmas pacientiem ir arī alerģija uz ziedputekšņiem, pirms medikamentu lietošanas noteikti konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Un nelietojiet ilgāk par 7 dienām bezrecepšu deguna aerosolus, kas mazina deguna gļotādas tūsku, jo tie izraisa pieradumu un ilgtermiņā kaitē gļotādai.
 
POLINOZES STRAUJĀ IZPLATĪBA
Zinātnieki ir izvirzījuši divas teorijas, kāpēc saslimstība ar siena drudzi un citām alerģiskām slimībām arvien vairāk paplašinās. Pirmā teorija paredz, ka vainojamas ir cietās daļiņas, kas rodas iekšdedzes dzinējos, sadegot dīzeļdegvielai. Šīs daļiņas nokļūst gaisā un veicina alergēnu iedarbību uz cilvēka organismu. Toties otra teorija paredz, ka cēlonis varētu būt cilvēku pārspīlētā aizraušanās ar higiēnu. Jau kopš bērnības mūsu imūnsistēma tiek novājināta (ēdam sterilu pārtiku, potējamies pret slimībām un lietojam antibiotikas), tā veicinot alerģisku slimību attīstību.
 
 
 
 
 
 
 
4 komentāru
  1. Man palīdzēja kādā veselīga uztura grāmatā izlasītais ieteikums, šādu alerģiju laikā pa 1 tējkarotei dienā apēst ziedputekšņus. Riktīgi labi. Puņķi un šņaukāšanās pret vakaru bija jau mazinājušies un nākamajā dienā pavisam izbeidzās.

Komentēt anna Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.