Pirmais RANDIŅŠ – katru reizi mazliet savādāk

Pirmais randiņš gandrīz vienmēr ir patīkama uztraukuma pilns arī tad, kad jau sen vairs neesi tīne. Jau atkal pārņem satraukums par to, kā nu būs, prātā šaudās domas, ko uzvilkt, ko runāt randiņa laikā utt. Pirmais randiņš, lai arī cik šādu pirmo randiņu jau ir bijis, vienmēr ir īpašs, jo katru reizi tas ir mazliet savādāk.

Gandrīz katra no mums pirmajā randiņā vēlas atstāt uz vīrieti labu iespaidu, precīzāk, tādu, lai pēc pirmās tikšanās reizes sekotu telefona zvans ar uzaicinājumu satikties vēlreiz. Bet bieži vien šī lielā centība pie nekā laba nenoved, Tu runā pārāk ātri un pārāk daudz, vai gluži pretēji nespēj izdvest ne vārda. Tu histēriski smejies, vai vēlēdamās būt atklāta kļūsti pārāk uzmācīga. Kļūdas mēdz būt daudzas un dažādas, tās apkopojot tiek piedāvāti trīs padomi, ko darīt un tieši pretēji, ko nedarīt, lai tikšanās būtu tāda, kuru gribētos atkārtot.

Sākumā uztver un dari visu viegli
Nopietnās diskusijas par politisko situāciju valstī, problēmām darbā, reliģiju, pagātnes rēgiem un tamlīdzīgām lietām atstāj citai reizei. Protams, būs vīrieši, ar kuriem satiekoties, arī pirmajā reizē var diskutēt par šādām lietām, bet tas noteikti neattieksies uz visiem. Šādas diskusijas var novest pie nopietnām viedokļu sadursmēm un visa romantiskā atmosfēra būs pagaisusi. Pirmie randiņi ir paredzēti tam, lai sākotnēji tuvāk iepazītu otru cilvēku, nevis, lai uzreiz mēģinātu tikt iekšā šī cilvēka domās un izsvērtu vai šis indivīds ir vai nav piemērots dzīvesbiedra lomai. Respektīvi, ņem to viegli un izbaudi vakaru!

Santa (25): „Reiz kādā pirmajā randiņā pamatīgi pārsteidzos. Randiņš bija jauks, puisis arī, bet pati īsti nezināju, ko gribu un gaidu no šī kopīgā pasākuma. Tomēr randiņa beigās pajautāju: "Kad būs nākamais randiņš?" Laikam jau šis jautājums puisi sabiedēja un nākamā randiņa vairs nebija.”

Jānis V. (28): „Sievietes pirmajā randiņā mēdz būt pārāk aktīvas. Nav runa tikai par lielo pļāpāšanu. Man šķiet, ka pirmajam skūpstam ir jābūt impulsīvam un tomēr vīrieša ierosinātam, ir gadījies, ka meitenes metas vienkārši virsū, tas atgrūž.”

Tas ka viņš klausās, nenozīmē, ka tev vajadzētu runāt.
Sievietes reizēm mēdz runāt krietni par daudz. Pat, ja vīrietis šķiet lielisks klausītājs, ļoti iespējams, viņš pie sevis nevar vien beigt brīnīties, kā viens cilvēks var tik daudz runāt. Apstājies un ieklausies, varbūt, arī otram cilvēkam ir kas sakāms.

Jānis K. (30): „Reizēm sievietes pirmajos randiņos runā stipri par daudz, viņas mēdz runāt tādā kā monologā, pārtraukt pusvārdā un vienkārši neklausīties manis teiktajā. Lai gan mēdz būtu arī otra galējība – meitene nespēj izdvest ne vārda, vienkārši smaida, abi šie gadījumi spēj atgrūst.”

Dace (27): „Pirmajos randiņos mēdzu runāt pārāk daudz, tai skaitā, muļķības, vai pilnīgi pretēji, stostos, un liekas, ka galva izslaucīta no jebkādām domu paliekām”

Mācies no savas pagātnes, bet nenēsā to līdzi kā goda medaļu.
Katrs cilvēks ir gājis cauri dažādām lietām, gan labām, gan sliktām. Protams, tā vienmēr būs tava pieredze, bet nevajag to pārvērst varoņstāstos vai vaimanāt par kādreiz notikušo, it īpaši pirmajā randiņā. Pietiek ar to, ka tu esi te un tagad, un esi no savas pagātnes mācījusies. Nav visiem viss jāizstāsta par savu dzīvi, nedz labās, nedz sliktās lietas, tu vari būt atklāta arī neatklājot katru detaļu, kas kādreiz ir notikusi ar tevi, pietiks, ka tu to zini.

7 komentāru
  1. Eh, nesaprotu, ko vispār saspringt. Nu un ko tad var zaudēt? Ja nesapas, tad nesapas, tāpēc nav jēgas kaut kādus baigos vipendronus taisīt. kad es pēdējo reizi biju uz randiņu, tad vispār pat īspaši nesapucējos, gāju uzreiz pēc darba. Tā, man liekas, pat ir godīgāk, cilvēks redz, kāda esmu, nevis ierauga pēc friziera, grima mākslinieka un stilista apmeklējuma. Jā, un reakcijas arī esmu piedzīvojusi divējādas. Viens puisis laikam jutās vīlies, ka neizskatījos gluži tāda kā manā labākajā bildē draudziņos.lv, bet vēl kāds tieši to novērtēja un tieca, ka es tiešām vienmēr labi izskatos un viņam patīk tie;si tas, ka nepārspīlēju.

  2. Ehh, sen neesmu gājusi uz randiņiem! Un ja tagad vajadzētu, tad liakam būtu kā raxta sākumā, nezinātu ko vilkt, kā uzvesties, ko darīt, bet zinot sevi, galu galā aizvilktos tāda, kāda esmu un ļautos brīvam impulsam 🙂
    p.s a ko darīt, ja pēc dabas cilvēks ir smaidīgs un runātīgs? Grūti jau savaldīties 🙂

  3. Tad tu vai nu tam cilvēkam derēsi vai nederēsi. Nafig valdīties, kāda jēga, ja uzkritīsi uz nerva, tad zināsi, ka nav īstais.

  4. Man ir gadījies tāds randiņš, kurā viss it kā būtu ok – kopīgs filmas apmeklējums, mani mīļākie ziedi,līdz brīdim, kas sākās saruna(!) – jo runāja Viņš, jau sākumā skaidri sapratu, ka mans viedoklis un mans stāstāmais viņu neinteresē, lai gan nē, vienu brīdi viņš centās klausīties, bet kad otrā brīdī sapratu, ka nav ne vārda dzirdējis no manis iepriekš teiktā.. 🙂 Nu, ko lai saka..nekādi turpinājumi no manas puses nesekoja 🙂

  5. Kad pēc ilgstošām attiecībām atkal gāju uz pirmo randiņu, oi..biju satraukusies 🙂 nu jā, es jau arī pēc dabas atvērts cilvēks utt., bet kā man puiši pēc pirmajiem randiņiem ir stāstījuši (respektīvi, ir sekojis vēl otras, trešais, ceturtais..utt.), ka pirmajā randiņā es esot bijusi neapklusināma, viņi esot domājuši – viņa kādreiz arī klusē? bet ja jau bija turpinājums, laikam, neesmu tik bezcerīga pļāpātāja 🙂

  6. Manuprāt, es vairs neprastu iet uz randiņiem,ja man tagad būtu jāiet.. Bez tam trīcētu kā apšu lapa 😀

Komentēt kautriiga! Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.