Piezīmes

Sagribējās uzrunāt visas sievietes – dievietes, arī tās ellīgās – labrīt! 🙂

Laikam tāpēc, ka tuvojas pavasaris, saule aizvien vairāk lutina un tas liek aizmirst par visām ne-būšanām, vismaz uz mazu, mazu brītiņu.. Nē, nē, es neesmu viena no tām, kurai viss ir čiki, kurai nav dienas, kad gribas negribēt, kad teiciens – zeme atveries! – nebūtu tieši laikā. Bet šorīt pārsteidzošā kārtā nenācās sevi piespiest piecelties un izlīst no gultas, netraucēja pat tas, ka istaba ir auksta, nebaidīja pat tas, ka jāizlien no segas apakšas un jāsastopas ar pretinieci, ar kuru kopā pavadu "romantiskos vakarus" – ar vientulību.. Šorīt vientulības j-kdze sēž stūrī un neticīgi mani novēro par manu rosību 🙂
Pat neatceros, cik ilgs laiks ir pagājis, kopš 7dienas rītā būtu pamodusies tik agri, kad būtu uztaisījusi sev brokastis (biju apradusi ar domu, ka vientuļniekam kaut ko gatavot ēst, tas vispār ir lieki), liela krūze melnas kafijas un radio 101 🙂 Eh, labs rīts!

Kamēr dzeru kafiju, gribas uzmest arī piezīmes par uzticības fenomenu. Vispār tāds ir? Patiesībā iespaidoja iepriekšējais blogs, jo pati šobrīd vēroju līdzīgu ne-taisnību. Varētu jau teikt, ko es vispār ņemos, es taču esmu viena, jauna un kas man daļas ar citiem notiekošo, bet kaut kā nav vienalga. Vārdu sakot, pēdējā laikā man sāk izrādīt uzmanību 12 gadus par mani vecāks vīrietis. Nē, runa nebūs par vecumu, bet par to, cik man zināms, viņam ir sieva, 2 bērni un tad rodas tāda neizpratne – wtf? Kad uz viņa aicinājumu vakariņās, pajautāju, kāpēc tāda interese par mani, jā, ok, draugi, kopā spēlējam komandas sportā, bet vakariņas, vai viņam vakariņas nebūtu jāietur kopā ar ģimeni? Un kā auksta duša no viņa – bet es jau taču neko TĀDU nepiedāvāju.. Ok, varbūt cilvēks grib draudzīgas attiecības ar mani (kam es, personīgi, neticu; vienā brīdī viens vai abi iedomājas par gultu un tad…), bet kad no manas puses vakariņām sekoja atteikums – frāze no viņa – nu ja, es jau saprotu – nebija īstais, kurš Tevi aicina vakariņās! Kamoon.. Gribas iepļaukāt šo ģimenes cilvēku, kurš smaida un neko TĀDU jau nedomā.. 🙂

Labrīt, mīļās, kafija ir izdzerta, rīts ir sācies un laiks atstāt visas rūpes, raizes, vientulību un asaras kaktiņā, kamēr mēs esam ielās un ķeram sauli sejā 🙂

2 komentāru

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.