Pieskariens..

…aizver acis. Es naku pie Tevis. Klusiem soljiem pieeju Tev klat, veroju, ka Tu viegli pasmaidi, dzirdu Tavus sirdspukstus, ir tik labi… 
Tu guli, es esmu Tavs sapnis. Es esmu Tava iluzija, Tu radiji mani vakar, kad veroji saules rietu.
Par pieri maigi noslid matu skjipsna. Lai paliek, nedzen to prom. Pastiep plaukstu, es pieskarsos Tev, juti? Mani pirksti slid pari Tavai adai, vienu sekundi mes esam viens vesels, vienu muzibu es esmu ista.
Mes esam tikusies jau agrak. Pirms Tu ieradiji man vietu savas iluzijas. Agrak Tu katru dienu veidoji mani. Veidoji butni no saviem sapnjiem. Ar nojausamu, bet neredzamu seju, ar vel neiepazitu, bet radniecigu dveseli.
Tu atkal pasmaidi. Vai juti manu klatbutni? Es joprojam veroju Tevi, sargaju Tavu iluziju par mani. Vientuljas naktis Tu mani izdomaji, pelekas dienas parveidoji un tagad es esmu ista. Vienu sekundi, vienu muzibu es dzivoju Tava prata.
Katru dienu Tu ej pa ielu un mekle manu seju. Tu to nojaut, bet vel neesi ieraudzijis. Tu ej un mekle. Un es eju Tev lidz, sargajot Tavas iluzijas par mani. Mes abi ejam viens otram ciesi blakus, vel viena sekunde savieno mus, Tu atskaties, skjiet dzirdeji manu balsi…
Bet ne… Ta nebiju es… Tu atpazitu manu balsi jebkur, tapat ka nojaut manu seju.
Es atkal sezu uz Tavas gultas un veroju Tavus sapnjus. Tu velreiz izsapnjo mani. Es atkal varu Tev pieskarties un sajust Tavu adu zem saviem pirkstiem. Tu smarzo pec rasas un tikko pluktam piparmetram. Elpa jutams karalisks miers un nakts samtainais maigums.
Es aizveru acis un jutu Tavu pieskarienu. Tavs skatiens izskrien man cauri un es zinu, Tu esi radijis manu seju.
Rit Tu mani sameklesi…

2 komentāru

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.