PIEPŪTIES vēders – ko iesākt?

Beidzot klāt vasara jeb dabīgo un dzīvo vitamīnu laiks – mielošanās ar svaigiem dārzeņiem, augļiem, ogām un zaļumiem. Taču – ak nē – nav labuma bez ļaunuma. Mūsu gremošanas sistēma šādu pēkšņu slodzi var arī neizturēt, radot vēderā pilnuma sajūtu un vēdera uzpūšanos (meteorismu), sliktākajā gadījumā – disbakteriozi un kuņģa-zarnu trakta gļotādas iekaisumu. Ko darīt lietas labā?

KĀDĒĻ VĒDERS PIEPŪŠAS?
Pirmkārt, jāņem vērā, ka gāzes organismā rodas ne tikai no tā – ko cilvēks apēd un dzer, bet arī – kā to dara. Ja šķidrums tiek dzerts lieliem malkiem, bet barība uzņemta steidzīgi, negausīgi un ātri, līdz galam nesakošļājot, kuņģī nonāk liels daudzums gaisa. Gaiss aizceļo līdz zarnu traktam, padarot to jūtīgu un spazmatisku.

Otrkārt, būtiski saprast, ka augļi un dārzeņi sastāv no šķiedrvielām, turklāt tās mēdz būt gan ūdenī šķīstošas (kuras lielākoties organisma pārstrādes procesos pastiprināti izraisa gāzes), gan nešķīstošas. Cieti un šķiedrvielas saturoši produkti bieži kairina kuņģa-zarnu traktu, tāpēc ļoti ieteicams ņemt vērā sava organisma reakciju uz tiem. Nevajadzētu aizmirst, ka viens no vēdera uzpūšanās cēloņiem var būt arī kāda gremošanas sistēmas slimība vai citi medicīniski traucējumi, tāpēc, pirms ķerties pie pašārstēšanās, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu!

BĪSTAMIE PRODUKTI
Produkti, kas izraisa pastiprinātu gāzu veidošanos organismā, katram cilvēkam var atšķirties, tomēr visbiežāk tas notiek no pākšaugu, auzu pārslu, citrusaugļu, piena produktu, kāpostu, sīpolu, burkānu, miltu izstrādājumu, banānu, vīnogu, aprikožu, ābolu, bumbieru u. c. augļu, kā arī saldu, cukurotu un gāzētu dzērienu lietošanas uzturā. Teiksiet – bet augļi un dārzeņi taču ir veselīgi, kā lai tos nelieto? Tieši tā! Šķiedrvielas, kas sastopamas dārzeņos un augļos, palīdz uzturēt zarnu baktērijas, mikrofloru līdzsvarā, turklāt, lai cik paradoksāli arī neizklausītos, palīdz izvadīt gāzes, tāpēc atteikties no tiem noteikti nevajadzētu. Taču, ja to ēšana rada organismā diskomfortu (ko izraisa kāda fermenta trūkums organismā), vēlams izvērtēt to lietošanas daudzumu, biežumu, kā arī pagatavošanu – uzņemot tos nevis svaigā veidā, bet, piemēram, sautējot, vārot, sutinot utt.

Lai noteiktu savus individuālos bīstamos produktus, var doties pie gastroenterologa, kurš ar dažādu metožu palīdzību mēģinās rast atbildes un ieteiks atbilstošāko risinājumu vai ārstēšanās veidu.

RŪPĒJIES PAR SAVA VĒDERA LABSAJŪTU
Ēdienkartes revidēšana. Ikdienā lieto sabalansētu uzturu – palielinot balastvielu uzņemšanu, bet tauku un cukura daudzumu samazinot. Atceries, ka sāls aizkavē barības sagremošanu un uzsūkšanos! Toties nesaderīgu produktu lietošana vienlaicīgi var izraisīt pastiprinātu vēdera uzpūšanos un vēdergraizes.

Ēšanas ieradumu pārskatīšana. Ēd lēnām, barību kārtīgi sakošļājot, jo siekalas satur fermentus, kas palīdz intensīvi šķelt cieti. Uzņem pārtiku vairākas reizes dienā – nelielām porcijām, izvairoties no ēšanas vēlu vakarā. Tikai tad, kad cilvēks jūtas mierīgs un līdzsvarots, organisms spēj kvalitatīvi pārstrādāt uzņemto barību.

Nedzer ēšanas laikā! Ēdiena norīšanai jāpietiek ar siekalām, tāpēc padzeries apmēram pusstundu pirms maltītes vai stundu pēc ēšanas, bet ne ēdienreizes laikā. Noskalot sevī pārtiku nav nepieciešams.

Fiziskās aktivitātes. Lai iekšējo orgānu (tai skaitā zarnu) muskulatūra darbotos veselīgi, ikdienā vēlama mērena un vecumam atbilstoša fiziskā slodze jeb aktivitāte. Piemēram, pēc maltītes ieteicama 10 minūšu pastaiga svaigā gaisā.

Tautas līdzekļu palīdzība. Ja regulāri lietosi ārstniecības garšaugus (dilles, timiānu) un tējas (ķimeņu, fenheļu un piparmētru), tas palīdzēs mazināt diskomfortu vēderā.

 

4 komentāru

  2. Vienkārši vajag pašam saprast, pasekot līdzi no kā vēders pūšas. Man tabu ir pārāk daudz ābolu, kā arī ogas. Ar pārējo ir ok, ja zinu, ka jāuzvelk kas apspīlētāks, ābolus nēdu.

    Atbildēt

Komentēt Zita Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.