Pieļāvu KĻŪDU darbā – ko nu?

Darba pāri galvai, neesi izgulējusies, vakar biji ciemos un atgriezies vēlu, esi iemīlējusies, jo ir taču pavasaris… Lai kāds arī būtu iemesls, ir noticis nenovēršamais – darbā esi pieļāvusi nopietnu kļūdu. Tu apzinies, ka nu ir ziepes, un tev priekšā stāv nepatīkama saruna ar priekšniecību. Kā saudzīgāk novērst notikušo un pateikt bosam, ka esi kļūdījusies?

Kļūdas darbā, protams, mēdz būt dažādas. Ir mazas ķibelītes, ar kurām spēj tikt galā pati, bet gadās arī nopietnākas problēmas. Galvenais nerīkojies neapdomīgi – ja redzi, ka tava kļūda darba vietā var izraisīt nepatīkamas un vērā ņemamas sekas, necenties izvairīties no atbildības, misēkli slēpjot. Dari visu iespējamo, lai glābtu situāciju. Citādi vari izraisīt lavīnas efektu, kad glābt neko vairs nebūs iespējams.

Rīkojies ātri. Saprotot, ka esi pieļāvusi kļūdu, meklē palīdzību nekavējoties. Ja nerīkosies tūlīt, bet, baidoties no nosodījuma un pārmetumiem visu "marinēsi" vairākas dienas, tavu kļūdu atklās kāds cits un sadzīs tev pēdas. Tad tu patiešām citu acīs kļūsi par īstu gļēvuli, kā arī tava kompetence darba jautājumos tiks nopietni apšaubīta.

Atzīsties. Aiziej pie darba vadītāja vai bosa un saki, ka tev pēc iespējas ātrāk  jāaprunājas zem četrām acīm, jo šajā jautājumā, protama lieta, tu negribēsi liekus klausītājus. Skaidri definē problēmu – izkaidro, ka saproti savu kļūdu un saproti arī sekas, nestosties un neattaisnojies, nenovel vainu uz citiem, tas šoriez būs lieki un padarīs situāciju tikai sliktāku. Esi gatava arī nežēlīgai kritikai un iespējamām bosa dusmām. Tas viss ir pārejoši, jo jums kopā pēc iespējas ātrāk būs jāmeklē risinājums.

Nekritizē sevi. Neizrādi savu bezpalīdzību un izmisumu citiem, staigājot pa biroju ar saķertu galvu un vaimanājot. Tas tikai piesaistīs lieku apkārtējo uzmanību. Ir noticis nepatīkams misēklis, tagad ar to jātiek galā. Ja neskaitāmas reizes atkārtosi, ka tā ir bijusi tikai tava vaina, ka esi nekompetenta muļķe, citi to paturēs prātā.

Piedāvā iespējamos risinājumus. Ja tev ir idejas, kā nepatīkamo situāciju risināt, dari to zināmu bosam. Rīcības plāns vai vismaz idejas ļaunuma novēršanai spēlēs tev par labu un mīkstinās tavu vainu. Boss labprāt uzklausīs tavus risinājumu variantus nevis vaimanāšanu: "Ko gan tagad darīt?!" Tu parādīsi, ka patiešām esi izvērtējusi visu "skādi", ko tava pieļautā kļūda ir paveikusi. Piedāvā situāciju risināt tā, lai glābšanas darbi attiektos uz tevi pašu – tu esi tā, kura rīkosies nevis "mēs"  un nekādā ziņā neesi šaubīga, lietojot frāzes "ja nu mūs gadījumā", "varbūt mūs varētu". Drīzāk stāsti, ko esi apņēmusies darīt un kā rīkosies. Skaidri norādi, kāds būs tavs rīcības iznākums un kā tas glābs situāciju.

Uzņemies atbildību problēmas risināšanā. Arī tad, kad būsi piedāvājusi ģeniālu glābšanas plānu, kā arī rīkojusies ātri un profesionāli, tu tomēr būsi bijusi tā, kura šo mazo "katastrofu" izraisīja. Un tas diemžēl būs glavenais, ko visi atcerēsies. Tomēr neapjūkot un nenobīstoties krīzes situācijā, tu nesagrausi savu reputāciju, tieši otrādi. Mēs visi zinām, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, un arī labākajiem darbiniekiem vai speciālistiem gadās melnās dienas. Toties tu būsi pierādījusi, ka spēj risināt problēmas, esi godīgs un uzticams darbinieks, kas nebaidās atzīt savas kļūdas un spēj arī attiecīgi un profesionāli ar tām tikt galā.
 

12 komentāri
  1. Ha! Labi, ka te pieminēts, ka kļūdas nedrīkst slēpt. Mums reiz darbā bija unikāls gadījums, kad cilvēks tiešām mēnešiem bija slēpis nenoslēpjamo. Tāpat tas uzpeldēja un nāca gaismā. Es nevarēju vien nobrīnīties, cik dumjam ir jābūt cilvēkam, lai kaut ko tādu darītu, ja tu skaidri apzinies, ka tikai atliec problēmu uz vēlāku laiku, kad tā jau samilzusi. bet atzīt kļūdas arī vajag mācēt.

  2. Pilnīgi piekrītu, ka kļūdas darbā ir nepatīkama lieta, bet mēs jau visi tikai cilvēki. Un ja tā ar cieņu pieņem savu kļūdīšanos, atzīst to un cenšas vērst par labu, ir jau ok.

  3. ir tāda lieliska krievu filma “Kak ja provjol etom letom” – viņa šogad Berlīnē balvas saņēma. Tad tur viss stāsts ir par nespēju pateikt, par noklusēšanu, par to kādā postažā tas pārvēršas. Nav gluži par darba attiecībām filma:), bet tematika tā pati vien – cilvēciskā.

  4. Atzīt kļūdu prasa baigo iekšu. Turklāt mēs jau dažkārt ceram, ka kaut kā to varēs pasalucīt zem paklājiņa un neviens nepamanīs.

  5. Par to sevis kritizēšanu – man ir kolēģe, kas to vien dara – tikko kas – viņa skraida apkārt sevi zākādama un sev pelnus uz galvas kaisīdama. Un interesantākais, ka tas nez kāpēc viņai darbojas par labu. Visi to vien dara kā stāsta, cik viņa patiesībā laba un gudra un vispār malacītis. Tā ka ir dažādi varianti:)

  6. Droši vien tas, kā mēs spējam tikt galā ar kļūdām darbā, parāda arī to, kā mēs vispār dzīvē tiekam galā ar gadījumiem, kur esam pieļāvušas lažu. Spriežu pēc sevis. Man gan darbā, gan privātajās attiecībās ir baigi grūti smuki apieties ar savu kļūdīšanos.

  7. Ooooooj, šitā ir mana sāpīgā tēma, tad kad vēroju šādu procesu no malas, es parasti spēju izdomāt kā būtu šobrīd jārīkojas, taču tad, kad “sūdos” esmu es pati, tad pēkšņi “sastingstu” visas manas maņas un domāšanas sistēmas tiek bloķētas un es neko sakarīgu izņemot bezjēdzīgu murmināšanu un attaisnošanos no sevis izspiest nevaru. Psohoterapija pagaidām nav palīdzējusi.

  8. Moš, par īsu ir iets? Parasti jau saka, ka problēmas ar autoritātēm (bailes priekšniecībai pateikt, ka kļūdijies) atspoguļo neatrisinātas problēmas ar vecākiem (jo tie ir cilvēka pirmā lielā autoritāte dzīvē). Un no turienes arī visas šitās problēmas.

  9. Nezinu – man jau šķiet, ka nekā tik dramatiksa nav kā te aprakstīts. Mēs visi esam cilvēki. Mēs visi kļūdamies. Un visiem ir labāk un vieglāk, ja kļūdu ātri pamana un tik pat ātri izdomā, kā to labot. Atklātībā nav nekā nāvējoša un tik briesmīga kā te komentāros izskan.

  10. Nekļūdās tikai tie, kas neko nedara! Strādājot, domājot, meklējot risinājumus un alternatīvas, nevar vienmēr izvēlēties to pareizāko variantu. Ar kļūdām darba procesā ir jārēķinā un atzīstot/apzinoties, no tām jāmācās!

  11. Jūs abas no egles esat nogāzušās? Ja viss būtu pa tādiem plauktiņiem cilvēku galvās, tad problēmu pasaulē vispār vairs nebūtu. Tur jau tā lieta, ka’cilvēki kļūdās, bet baidās pat sev atzīties līdz galam, ka tā noticis. Un sanāk tāds ģreizais riņķa dancis ar akačiem.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.