Pasta jeb MAKARONI – ar gaļu, sieru vai jūras veltēm

Kas gan var būt labāks par šo… teiktu Mārtiņš. Un vieglāk pagatavojams, piebilstu meitenes, kurām netīk ilgi rosīties pie plīts.  Ar sieru, ar mērci vai pildīti – makaroni nudien ir lieliska maltīte pat izlutinātiem gardēžiem.

Vispirms par pašu nosaukumu – makaroni. Ja pazīsti kaut vienu itālieti, tad zini, ikreiz, kad gardo miltu izstrādājumu šādi nosauksi, tiksi kaislīgi izlabota. Īstais vārds ir pasta. Jebkurš itāļu virtuves speciālists pateiks, ka šādi (par makaroniem) tiek dēvēts tikai viens pastas veids.
 
Pasta jeb makaroni ir ēdiens ar bārdu. Tā vēsture mērāma tūkstošos gadu un par radītāju godu cīnās vairākas kultūras. Pierasts uzskatīt, ka pasta radusies Itālijā, tomēr vēsturnieki domā, ka šo ideju kopā ar daudziem citiem eiropiešiem tolaik nezināmiem brīnumiem no Ķīnas atvedis Marko Polo. Savukārt to apstrīd Senās Grieķijas pētnieki, kuri atklājuši faktu, ka makaroni minēti kā dievu cienīga maltīte.

Mūsdienās šo garšīgo un vienkārši pagatavojamo ēdienu uzskata par itāļu virtuves sastāvdaļu, un šī nācija tiešām var lepoties ar daudzveidīgu pastas recepšu klāstu.
   
Ar pastu itāļi saprot mīklu, no kuriem makaronus gatavo. Lielākoties tiek izmantoti milti un ūdens. Tomēr garšas uzlabošanai mēdz pievienot olas vai pikantas garšvielas, bet krāsas niansēm izmantot dažādus maltus dārzeņus vai to sulu. Jāsaka gan, ka tās parasti garšu nemaina.

Pastas mīklu var samērā vienkārši pagatavot, tomēr slinkai mājsaimniecei labāk iegādāties jau gatavu. Lētākais un arī vieglāk uzglabājamais variants ir lielveikalos pieejamie makaroni. Jāatzīst, ka, tāpat kā citās jomās, parasti labākās pastas ir arī dārgākās.

Vēl garšīgāka ir svaiga pasta. Dažos veikalos to var iegādāties saldētu, bet, piemēram, Pārdaugavas restorāniņā Pastarellia – pat tikko gatavotu. Mājās atliek vien uzvārīt un pagatavot mērci.

Protams, veikalos pieejami arī dažādi makaroni, kur tradicionālo kviešu miltu vietā izmantoti griķi, rīsi, pupiņas vai vēl kas cits. Vienā vārdā tos parasti sauc par Austrumu makaroniem.

Savukārt veselīgas virtuves cienītājiem patiks parasto makaronu tumšākie brāļi –  rupjāka maluma miltu makaroni. Tie gan jāvāra ilgāk.

Makaroni jeb pasta atšķiras arī ar savu formu. Īsti gardēži uzskata, ka noteiktiem ēdieniem vai mērcēm nepieciešama tieši konkrēta veida pasta. Lūk, dažas no populārākajām.

• Garie un tievie. Nes nosaukumu Capelli di angelo, spaghetti, vermicelli. Pasniedz ar eļļainu mērci, kas neļauj garajiem makaroniem salipt.
• Lentveida. Fettuccine, tagliatelle, linguine. Sader ar krēmveida mērci.
• Caurulītes.  Macaroni, penne, rigatoni. Piestāv biezām mērcēm, kas aizpilda caurulītes.
• Neparastie. Fusilli (spirāles), conchigilie (gliemežvāki), gnocci (rievoti gliemežvāki), farfalle (taurenīši). Pavāriem allaž paticis eksperimentēt ar pastas formu, tāpēc šeit nav robežu. Arī mērces pie katra veida pastas var būt visdažādākās.
• Zupām. Farfalette, orzo, ditalini. Šie ir ļoti sīki un smalki makaroni.
• Pildīšanai. Capelletti, ravioli, tortellini, agnolotti. Šie miltinieki ir līdzīgi mūsu pelmenīšiem. Tikai pildījumiem daudz lielāka dažādība. Sākot no gaļas un jūras produktiem, beidzot ar sieru un zaļumiem.
• Loksnes. Šeit iederas tradicionālās lazanjas loksnes. Tās var izmantot visdažādāko sacepumu veidošanai.

Padoms
Lai makaronus nepārvārītu un tie nepārvērstos lipīgā ķēpā, tos pamēģina uz zoba – pareizā gatavība būs tad, kad kožot jūtams stingrs un nedaudz kraukšķīgs vidiņš. Ūdenim der piešaut karoti labas eļļas vai sviesta pikuci, tas novērsīs salipšanu un uzlabos garšu.

Makaroni ar vistu, tomātiem un spinātiem
300 g lentveida makaronu
2 vistas filejas
200 g spinātu
1 sīpols
1 ķiploka daiviņa
2 tomāti
30 g saldā krējuma
sāls un baltie pipari pēc garšas
maurloki dekorēšanai
olīveļļa cepšanai

Vistas fileju sagriež nelielos kubiņos, sīpolu nomizo un sagriež ripiņās. Visu apcep katliņā uzkarsētās taukvielās. Pievieno nomazgātus, nosausinātus un sagrieztus spinātus un vēl nedaudz pavāra. Pieliek garšvielas, izspiestu ķiploku un kubiņos sagrieztus tomātus un saldo krējumu. Mazliet pavāra. Tikmēr citā katliņā izvāra makaronus, notecina un sajauc ar pagatavoto mērci. Pārkaisa ar sasmalcinātiem maurlokiem.

Makaroni ar zilā siera mērci
300 g makaronu (garenu)
1/2 kārbiņas kukurūzas
2 šalotes sīpoli
1 ķiploka daiviņa
20 ml baltvīna
50 ml saldā krējuma
2 ēdamkarotes zilā siera (piemēram, Rokforas)
dažas bazilika lapiņas
10 saulē kaltēti tomāti
1 tējkarote olīveļļas
sāls pēc garšas

Pannā apcep sīpolus un izspiestu ķiploku. Pievieno vīnu un turpina sautēt, līdz tas gandrīz izvārījies. Pievieno saldo krējumu un lēnām karsē. Krējumā iekaisa sarīvētu zilo sieru, tam pieliek kukurūzu un bazilika lapiņas. Iemaisa kaltētos tomātus. Pievieno uzvārītus makaronus un visu samaisa.

Makaroni ar medus garnelēm
300 g makaronu (piemēram, spirālītes)
300 g lobītu garneļu
1 puravs un paprika
1 ķiploka daiviņa
2 banāni
pētersīļi
300 g buljona
100 g saldā krējuma
2 tējkarotes karija
2 ēdamkarotes olīveļļas
1 ēdamkarote kviešu miltu
1 ēdamkarote medus
sāls un pipari pēc garšas

Atkausē garneles. Nomazgā puravu un sagriež ripiņās. Papriku attīra no sēklām un sagriež sloksnītēs. Katlā sakarsē eļļu, pievieno kariju un izspiestu ķiploku. Liek dārzeņus un viegli apcepina. Uzsijā miltus, samaisa, pievieno buljonu un saldo krējumu ar sāli un pipariem. Apvāra piecas minūtes. Notīra banānu un sagriež ripiņās, iemaisa to mērcē, arī medu un garneles. Visu uzkarsē un pārkaisa ar pētersīļiem. Pasniedz ar vārītiem makaroniem.