Pārtikas alerģija

Klāt ogu laiks, un šķiet, kad tad vēl, ja ne tagad piebāzt savus un bērnu vēderus  ar vitamīniem. Tā, lai to pietiek visai garajai ziemai. Bet, ko tad, ja alerģija?

Kas ir alerģija
Vienalga, vai mūs radījis Dievs vai evolūcija, kāds, veidojot cilvēku, ir krietni vien nopūlējies. Cilvēka organisms ir kā sarežģīta mašīna – ja kaut mazākā detaļa funkcionē nepareizi, viss kopums var aiziet pa pieskari.
Tā nu parasti, ja organisms saskaras ar kādu sev nepazīstamu vielu, tas vispirms novērtē, vai tā nav kaitīga un apkarojama. Diemžēl dažkārt notiek kļūda, un imūnsistēma, kas atbildīga par atpazīšanu, vien sev zināmu iemeslu pēc nolemj uzsākt nežēlīgu cīniņu pret gluži nevainīgām vielām, piemēram, pret kādu pārtikas produktu. Bet cilvēks šo cīniņu izjūt kā alerģisku reakciju. Dažkārt vieglākā, bet dažkārt pat dzīvībai bīstamā formā.
Par nelaimi, alerģisko cilvēku skaits pasaulē un arī Latvijā ar katru gadu pieaug. Jaunākie pētījumi rāda, ka pret dažādām pārtikas vielām alerģiski ir aptuveni 15 procenti (daži avoti uzskata, ka 25%) zīdaiņu. Diemžēl vairākums bērnu alerģiju saglabājas visa mūža garumā. Turklāt neārstēta un neierobežota, šī nejaukā kaite mēdz pieņemties spēkā. Ja sākotnēji mazais nedrīkstēja ēst vien zemenes, tad pavisam drīz var izrādīties, ka aizliegto sarakstam nākas pievienot arī citrusaugļus, šokolādi un citus gardumus. Turklāt bieži vien pret pārtiku alerģiskiem bērniem rodas rekacija arī pret putekļu ērcīti, dzīvnieku blaugznām, pelējumu un daudzām citām mūsu ikdienā sastopamāma  lietām, no kurām izvairīties ir praktiski neiespējami.
Labā ziņa bērnu vecākiem ir tā, ka, bērna organismam nobriestot, ierobežota pārtikas alerģija vairums gadījumu samazinās.

Kā atpazīt
Lai gan bieži vien māmiņas, kuras līdz šim ar alerģiju nav sastapušās, uzskata, ka par bērna sarežgītajām attiecībām ar konkrēto pārtikas produktu vēsta pumpas uz kermeņa, alerģijas izpausmes ir ļoti dažādas.
Pavisam mazam bērniņam par alerģiju vai produkta nepanesību var liecināt vēdera pūšanās, izejas problēmas (pārāk šķidra kaka) un stipri apsārtis dibentiņš. Turklāt, ja pēc autiņu radītā izsutuma dibentiņu var ātri sadziedēt ar dažādajām smērēm, tad alerģijas radīti apsārtumi ir daudz noturīgāki un pāriet vien tad, kad saskare ar bērna organismam netīkamo vielu vairs nav. Pavērojot sava zīdaiņa dupša reakcijas uz dažādiem produktiem (ja māmiņa baro ar krūti, tad reakcija vērojama uz mammas apēsto), var mēģināt tos izslēgt no ēdienkartes. Par bērniņa organisma nepatiku pret pārtiku var liecināt arī sausa ādiņa vai sausi plankumiņi uz ādas, nieze, izsitumi vai pat dažādi uztūkumi. Protams, arī sākumā minētās pumpas.
Vēl viena alerģijas izpausme, ko vecāki bieži vien maldīgi uzskata par veselīga bērna pazīmi, ir sārti vaidziņi. Lielākoties vaidziņi zied bērniņiem, kuriem organisms protestē pret kādu pārtikas produktu.
Par alerģiju var liecināt arī hroniskas iesnas, deguna vai acu asarošana, šķavas vai pat elpas trūkums. Tāpēc, ja mazais bieži slimo ar saaukstēšanās slimībām, iespējams, der palūgt ģimenes ārstam nosūtījumu pie alergologa.
Un vēl, par alerģiju var vēstīt arī bērna sliktā pašsajūta vai neadekvāta uzvedība. Organismam nepieņemama pārtika var radīt galvassāpes vai nervu sistēmas uzbudinājumu.

Daži padomi, ko darīt
Bērniņa gremošanas sistēma dzīves sākumā vēl nav nobriedusi, tāpēc tā nespēj tikt galā ar smagāku pārtiku. Mazuļa zarnu traktā un gremošanas sistēmā vēl neizstrādājas pietiekami daudz fermentu, kas palīdz šķelt apēsto pārtiku, un zarnu sieniņas ir ļoti caurlaidīgas, tāpēc organismā nokļūst vielas, kam tur nevajadzētu būt.
Jaunākie pētījumi liecina, ka alerģiskiem bērniem uzturā ieteicams lietot produktus ar probiotiskajiem mikroorganismiem. Piemēram, bifidokefīru, paniņas, jogurtu (ja vien nav alerģijas pret piena produktiem). Tādējādi tiek stiprināta gremošanas sistēma un alerģiskās reakcijas samazinās.
Ja bērns ir alerģisks, ļoti jāuzmanās, lai alerģiju nesaasinātu vide. Alerģiju pastiprina tabakas dūmi (pat ja smēķēts citā istabā vai bērna tuvumā atrodas smēķētāja apģērbs). Nereti alerģija kļūst stiprāka slimošanas laikā vai brīdī, kad mazais pakļauts stresam.  Der padomāt par sadzīves ķīmiju, ko lietojat ikdienā. Bērnu ārsti uzskata, ka viens no alerģijas rašanās iemesliem ir pārāk sterila vide, kurā aug pilsētas bērni. Tomēr, ja bērniņš ir alerģisks, būtu jācenšas māju pēc iespējas atbrīvot no putekļiem un dzīvnieku spalvām.
Ieviešot kārtību bērna vidē, atceries, jo mazāk ķīmijas un smaržīgu tīrīšanas līdzekļu, jo labāk. Ieteicamāk grīdas un citas virsmas no putekļiem atbrīvot ar putekļsūcēja palīdzību (seko, lai izejošā gaisa filtrs būtu pietiekami spēcīgs un jauns, lai neļautu putekļiem nokļūt atpakaļ gaisā) un tad izmazgāt ar ūdeni, kam pievienots nedaudz dabiska (ekoloģiska) trauku mazgājamā līdzekļa.


Bīstamie produkti

Lai gan daudzkārt tiek uzskaitīti produkti, kas biežāk izraisa alerģijas, maldīgi ir uzskatīt, ka ir drošie produkti, kas nevienam neizraisa alerģiju. Saasinātu organisma rekciju alerģiskam bērnam var radīt praktiski ikviens produkts vai tajā esošā viela.
Visbiežāk alerģisko rekciju izraisa lielās olbaltumvielu molekulas pārtikas produkta sastāvā, tāpēc var uzskatīt, ka daudz biežāk par alerģijas iemeslu kļūst produkti, kuros ir liels olbaltumvielu daudzums, īpaši augu valsts un  jūras produkti. 
Bieži vien alerģija pret kādu augli, dārzeni vai citu produktu nāk komplektā ar alerģiju pret ziedputekšņiem. Tās ir tā dēvētās krusteniskās reakcijas. Tā, piemēram, alerģija pret bērzu ziedputekšņiem var nozīmēt, ka tāda ir arī pret āboliem, lazdu riekstiem un kauleņaugiem.
Savukārt vībotņu putekšņi nāk komplektā ar jutību pret selerijām un burkāniem.

Pirmā ogu vasara
Ja šajā vasarā mazajam aprit pusgadiņš, vecākiem pamazām jāsāk savu bērniņu iepazīstināt ar papildu pārtiku. Arī ogām. Vasaras sezonā jaunu garšu iepazīšanai mazajam var piedāvāt viegli atšķaidītu ogu un augļu suliņu. Sākumā tā ir tikai viena tējkarote ar ūdeni atšķaidītas sulas, pamazām, ja bērns jūtas labi, šo cienastu var palielināt līdz 30 vai pat 50 ml sulas dienā. Un vēl, uzsākot mazuļa iepazīstināšanu ar sulām, ievēro to pašu principu, ko uzsākot parastus piebarojumus. Vienu augļu suliņu piedāvā divas nedēļas pēc kārtas. Ja bērniņš jūtas labi un nekādas neparastas reakcijas nav novērojamas, vari mēģināt iepazīstināt bērnu ar nākamo.
Mammām, kuru mazuļi joprojām ēd mammas pienu, piedāvājot ogas, jāņem vērā, ka papildu ogu devu zīdainis saņem arī ar mātes pienu. Tātad, ja šodien mamma saēdusies zemenes, tad iespējams, ka piedāvāto zemeņu sulas vai ogu daudzumu mazulim šajā dienā vajadzētu samazināt.
Ja mazais ir alerģisks, piedāvājot ogas pirmo reizi, tās der savārīt kompotā vai ķīselī, lai padarītu mazāk alerģiskas. Tāpat arī piedāvājot svaigu ogu alerģiskam bērnam, derētu tai noņemt miziņas, jo nereti tieši tajās esošās vielas ir visspēcīgākie alergēni.
Ēdot ogas, pavēro arī mazuļa vēderiņa reakciju, jo, saēdoties pārāk daudz saldu ogu, mazais puncis var protestēt pret lielo augļu cukuru daudzumu. Tad šajā dienā vēderiņš bērnam pūtīsies un vēdera izeja būs šķidra un putaina.
Tomēr ņem vērā, ka augļi paši par sevi vēdera izeju mīkstina. Un, ja kaka nav putaina un bērns jūtas labi, šķidrāks vēders var nozīmēt vien to, ka papildus ogām der uzēst arī rīsus, kartupeļus vai ko citu vēderu savelkošu.
Lai gan šķiet, ka meža zemenes vai avenes ir labākas par mājās augušajām, ar šīm ogām bērnu iepazīstināt vajadzētu vien tad, kad ir pārliecība, ka dārza līdzinieces alerģiju neizraisa. Meža veltes bieži vien ir daudz spēcīgāki alergēni. Savukārt, ēdot veikala ogas, jāņem vērā, ka dažkārt bērna veselībai nedraudzīga ir ķīmija, ar ko oga apstrādāta, bet ne pati oga. Tā, piemēram, bērns var justies slikti pēc veikala vīnogu baudīšanas. Bet vecmāmiņas piemājas dārziņā briedušās vīnogas nekādu sliktumu viņam nenodara.

Ko darīt?
Diemžēl pret alerģiju vienīgās zāles ir izvairīšanās no organismam netīkamā produkta. Daudzie preparāti, kas nopērkami aptiekās, palīdz vien mazināt alerģisko reakciju, bet pašu iemeslu neārstē.
Labā ziņa ir tā, ka, ja veiksmīgi izdodas noteikt alerģijas rašanās iemeslu un saskari ar to samazināt līdz minimumam, ir lielas cerības, ka alerģiskā rekaciju pēc laika mazināsies.
Lai gan alerģijas izraisītājus var noteikt pie ārsta ar speciālu testu palīdzību, gan diagnozes veiksmīgākai uzstādīšanai, gan pašu zināšanai māmiņai, kuras bērnam ir alerģiska reakcija, ieteicams rakstīt uztura dienasgrāmatu. Tajā vismaz nedēļu rūpīgi pieraksti visu, ko bērns apēdis – gan pamatmaltītēs, gan našķus, kārumus un pat dzērienus. Turpat pieraksti arī, kāda ir bērna pašsajūta un veselības izmaiņas. Iespējams, ka pēc brītiņa, sev par pārsteigumu atklāsi vainīgo.
Lai izdodas ogām bagāta vasara! 

4 komentāru
  1. labdien!velos pajautat,ko darit,bernam ir alergija,ljoti stipri ir uz rocinam un kajinam un vinam niez,ir ta ka nokasa lidz asinim,delinam ir 1.g.6.men.itka citreiz nav pazud un viss ir kartiba,bet tad atkal paradas!Paldies!

  2. Neesmu ārsts, bet es savam bērniņam pasekoju līdzi, no kā tas rodas un nedevu vairs attiecīgos produktus. Vēl tos pleķīšus mazināja apsauļošanās. Bet paralēli lietoju smērīti, ko man ieteica mūsu pediatrs (vairs neatceros nosaukumu). Tas uz brīdi noņēma visus apsārtumus un arī niezi. Bet labā ziņa, ka pēc 2 gadu vecuma,manam bērnam tā alerģija mazinājās. Protams, tas bija baigas darbs, pasargāt no visa, kas viņam izraisa problēmas, bet nu baudu augļus :).

  3. manai meitai arī ir. bet rociņu iekšpusēs. Viņai gan jau ir gandrīz seši gadi. Ārsts ieteica smērītes, lietojam, pāriet, bet pēc laiciņa tik un tā. Liekas, vajag kaut kādas analīzes īpašas veikt tieši uz alerģijām no dažādiem produktiem vai, piemēram, putekļu ērcītem.

  4. labvakar man ir 15 gadi un man sakas kautkada alergija man ari sakas niezes sakasiju gandriz vai lidz asinim tas ir jabut man ta liekas no augliemit ipashi no arbuziem 🙂 aizgaju pie gimenes arsta vinsh man ieteica mazak augljus unvairak udens un suprastinu ka domajat shitam lietam ir japalidz izvairities no alergijas ? 🙂

Komentēt andrik:) Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.