Pārdomas Pēc

Katram no mums ir savi melnumiņi, pelēkumiņi, lai gan brīžam, protams, gribas katram no mums pieaudzēt sev baltus, pūkainus spārniņus un apgalvot, ka esmu pats labākais, tīrākais, taču tas strādā tikai īsu brīdi. Vairāk gan tas atgādina bēgšanu no realitātes.

Pirms kāda laika, kāds man tiešām tuvs cilvēks, pirmais cilvēks, ko tik tuvu esmu pielaidusi, paņēma un sabradāja mani un manu dzīvi. Centos sev iegalvot, kā viņš tā var pret mani izturēties, pret mazo, pūkaino eņģelīti. Un šeit sākas mana kļūdīšanās. Visu manu līdzšinējo dzīvi esmu centusies būt mazais, pūkainais eņģelītis. Esmu centusies panest smagāku nastu kā iespējams. Esmu vēlējusies pelnīt labākās atzīmes, palīdzēt visiem cilvēkiem, cik iespējams, gatavot ēdienus vislabāk- vēlējos būt labākā it visā. Vēlējos būt pārcilvēks. Līdz šim citus cilvēkus liku pirmajā vietā un centos darīt visu, lai viņiem būtu labi. Šķiet tādejādi domāju, ka iegūšu viņu labvēlību. Tajā brīdī pat neapzinājos pēc, cik ērta tepiķīša izskatos, taču tas nedod citu cilvēku cieņu un vienlīdzīguma sajūtu.

Katram no mums ir savi melnumiņi, pelēkumiņi, lai gan brīžam, protams, gribas katram no mums pieaudzēt sev baltus, pūkainus spārniņus un apgalvot, ka esmu pats labākais, tīrākais, taču tas strādā tikai īsu brīdi. Vairāk gan tas atgādina bēgšanu no realitātes.Pirms kāda laika, kāds man tiešām tuvs cilvēks, pirmais cilvēks, ko tik tuvu esmu pielaidusi, paņēma un sabradāja mani un manu dzīvi. Centos sev iegalvot, kā viņš tā var pret mani izturēties, pret mazo, pūkaino eņģelīti. Un šeit sākas mana kļūdīšanās. Visu manu līdzšinējo dzīvi esmu centusies būt mazais, pūkainais eņģelītis. Esmu centusies panest smagāku nastu kā iespējams. Esmu vēlējusies pelnīt labākās atzīmes, palīdzēt visiem cilvēkiem, cik iespējams, gatavot ēdienus vislabāk- vēlējos būt labākā it visā. Vēlējos būt pārcilvēks. Līdz šim citus cilvēkus liku pirmajā vietā un centos darīt visu, lai viņiem būtu labi. Šķiet tādejādi domāju, ka iegūšu viņu labvēlību. Tajā brīdī pat neapzinājos pēc, cik ērta tepiķīša izskatos, taču tas nedod citu cilvēku cieņu un vienlīdzīguma sajūtu.

Tā nu visu sākot likt pa plauktiņiem apzinājos, ka neesmu nekāds eņģelis un arī tas otrs nav. Esam tikai cilvēki ar saviem plusiem un mīnusiem. Lai gan brīžam tik ļoti sevi gribas vērtēt mazliet augstāk.

Nav jēgas sev tagad pārmest, ka biju tāda muļķe, ka neredzēju agrāk, kādu cilvēku ielaižu savā dzīvē. Galu galā tajā brīdī, kad to darīju, tas šķita pareizais lēmums. Un ne jau tikai slikta lietas šis lēmums tas deva, tas deva arī kripatiņu īstas laimes, ko var izjust, kad skaties otra cilvēka mīlošajās acīs un tas manai sirdij lika lidot.

Esmu arī pateicīga šim triecienam, jo šis viss ir mainījis manus principus pašos pamatos. Tas palīdzēja apzināties, ka eņģeļa princips brīžam strādā nepareizi, ja aizmirstam paši par sevi. Kā nekā pat Bībelē ir rakstīs „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”. Nezinu, kā citiem, taču es bieži vien aizmirstu par sevi. Un tad šādi triecieni ir kā zīme, kas tevi apstādina un liek padomāt, saprast, ko dari ne tā. Un galu galā tas viss tikai padara mūs stiprākus, gudrākus un šķiet arī liek sevi mīlēt mazliet vairāk.

Ok- neesam neviens mēs balti, pūkaini eņģelīši, taču uzskatu, ka katrs no mums ir pelnījis smaidīt, taču brīžam tikai nolaižoties līdz cilvēka līmenim un apzinoties savas kļūdas mēs spējam no sirds pasmaidīt.

Lai smaida pilns Jaunais gads no vecā gada bagāžas!

3 komentāru
  1. Tikai nenovērtē sevi pārāk zemu. Esmu par egoismu, ir vērts sevi mīlēt, bet arī ar mēru. Šķiet dzīves mērķis ir atrast līdsvaru starp visu – eņģeļiem un velliem, labajiem un sliktajiem, egoistiem un pasaules lāpītajiem .

  2. Duālisms. Sprogainite, Tu vari sevi uzskatīt par bagātu vai nabagu, , varoni vai ļaundari, populāru vai nezināmu, enģeli vai velniņu. Visu laiku, mēs jūtamies kā aktieri uz skatuves,un esam iespiesti duālisma spīlēs. Bet tas taču nenozīmē, ka nevaram spēlet “pa skaisto” 🙂

Komentēt susurs-ss Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.