Par Latvijas sievietēm.

Nekad nebūtu domājusi, ka kādudien sākšu blogot, taču reiz vadzis lūza.

Papildus daudzkārt dzirdētajām runām par Latvijas sieviešu situāciju "attiecību tirgū", nejauši netā aizklikšķinājos līdz kādai sarunai, kur vīrietis atklāti paziņoja aptuveni tā:
mums jāsaprot, ka mūsu platuma grādos uz vienu vīrieti ir vairākas sievietes, lai cik gudras un smukas mēs būtu
tādēļ par pucēšanos un to, kā izpatikt vīrietim mums jādomā pastiprināti, un (necitēju precīzi): 
"vienalga atcerieties, ka pa tad, ja jūs viņu būsiet dabūjusi (pēc sīvas cīņas, protams, khe, khe), viņam būs sarakstā vēl vismaz trīs, tāpēc domājiet, domājiet par to, kā patikt vīriešiem." 

Nu ko, vai tas kas jauns? Tāpat kā daudz kas mūsu nabaga zemītē notiekošais, tas vairs neliekas nekas pārsteidzošs. Un tomēr, kur gan bērnībā no ōmēm dzirdētās runas par pielūdzēju rindām, par puķēm, konfektēm? Kur gan džentlmeņu rokasgrāmatas, kā aplidot sievietes? Un kur gan, mīļās lasītājas un lasītāji, [arhe]tipiskā aina ar vīrieti, kas cīnās par sievietes uzmanību, bet šī, acis nolaidusi, izlemj – piekrist, vai ne? 

Naivi, banāli? Lai tā būtu, jo naivais un banālais bieži dzīvē ir pats savarīgākais. 

Optiskais internets

Nezinu, vai tas izdosies, bet gribētos gan uzsākt ar šī portāla starpniecību diskusiju par Latvijas sieviešu pašapziņu. Par to, kā rīkoties, ja visai sabiedrībai, un, pats ļaunākais, arī vīriešiem, tiek iepotēts, ka mūsu ir krietni vairāk, ka mums tagad būs jācīnās par viņu uzmanību.
Bet vai tas kas ļauns? Lai jau lomas mainās? Bet kādēļ, skatoties uz Rietumeiropas sievietēm, pārņem skaudība, redzot, cik lepnas un pašpietiekamas viņas ir, un cik ļoti vīrieši tās ciena? Franču sievietes, tērpušās bezformīgos lindrakos, savākušas matus dīvainās copēs, lepni un šarmanti prot savaldzināt ne vienu vien, un zina savu vērtību. Un citur Eiropā, T-kreklos, džinsās un kediņās, nekrāsotas un par sevi pārliecinātas meitenes nav iedomīgas, bet ir lepnas par to vien, ka ir sievietes. 
Zinu, ka ir daudz jo daudz ģeopolitisko un vēsturisko aspektu, kas tiek piesaukti (par genofonda iznīcināšanu, utt.), kad tiek runāts par sieviešu "izredzēm" tikt pie kāda daudz maz sakarīga vīrieša. 
Bet gribu rosināt visas meitenes un sievietes būt krietni vien pašpārliecinātākām (taču ne iedomīgām), nezaudēt cieņu un… Ak, ja neizdodas satikt īsto tepat, kaut paceļot, pastrādāt citur (kas šodien diemžēl  ir gandrīz vai piespiedu izvēle)…
Un vēlu visām satikt īstos, katrai Visbrīnišķīgākajai satikt Vislieliskāko vai nu Latvijā, vai Lietuvā, Norvēģijā, Vācijā vai Portugālē, un tām, kas tos jau atradušas tepat vai kur citur – mīlēt, bet nezaudēt pašcieņu.

Un ko par to domājat jūs?

22 komentāri
  1. Nu es kaut kā nedomāju, ka vīriešu Latvijā ir mazāk kā sieviešu, bet to ņemamo vīriešu gan ir stipri par maz, jo kurai gan girbas par savu otro pusīti saukt nošņurkušu, infantilu pīpmani vai alkoholiķi…
    Ja runājam par sieviešu pašcieņu pašām pret sevi, tad akmentiņš jāmet savu mammu, vecmmamu un citu sieviešu dārziņos, kuras neļauj savām meitām, māsām, draudzenēm veidoties un kļūt par skaistām inteleģentām un šarmantām lēdijām. Kaut kā no bērnības atceros, ka man kā meitenei, bija jāstāv maliņā, no kaut kā mistiski jākaunas, bet brālis varēja kaut vai uz galvas stāvēt un nekas. Tāda ielikta bērnības programma, ka vīrietis var vairāk atļauties, bet man viss jānopelna, bieži nostrādā arī tagad jau lielai esot.
    Tomēr zinu, ka drīz tas mainīsies, jo jau nākamgad domāju pārcelties uz dzīvi ārzemēs, kur uz sievieti skatās ar pavisam citām acīm. Varat saukt mani par laimes meklētāju, bet šeit to tāpat neatradīšu, vismaz kamēr galvenais sievietes pienākums Latvijā būs gatavot, dzemdēt un mazgāt traukus.

  2. Man ir sekojošs viedoklis par visu šo, kas balstīts uz personīgajiem novērojumiem:

    ”īstas” sievietes vienmēr atrod ”īstus” vīriešus, bet
    sievietes, kuras apskauž citas sievietes par to, ka tām ir ”īsti” vīrieši, atrod vīriešus, kuri apskauž citus vīriešus par to, ka viņiem ir ”īstas” sievietes

  3. Piekrītu abiem komentētājiem, un F.G. varu piebilst: atrod, jā gan, un ne tikai šeit, bet arī citās valstīs, līdz ar to LV anti-īstajiem vīriešiem īstās LV sievietes var paziņot – lai necer uz viņām un viņu pazemību, un latiņas nolaišanu tikai tāpēc, ka visi zināmie īstie jau aizņemti. Atradīs īsto tā vai tā, vai drīzāk…Īstais atradīs viņu. 🙂

  4. Gan jau atradīs, bet ja rokas sēdēsi klēpī salikusi, tad var arī paiet garām tas tavs ĪSTAIS. Es atkal no savas pieredzes varu teikt, ka ar to arī latviešu sievietes, manuprāt, atšķiras no ārzemniecēm, ka tās pašas pieiet klāt un paņem to savu puisi, kamēr mūsējās, bieži vien, gaida līdz ir spiestas ķert pirmo, kas pagadās, lai tikai nebūtu jābūt vienai. Piekrītu F.G. Protams ir jauki, ja tevi atrod, bet šeit būtiskāks ir jautājums – tu mīli un ļaujies tikt mīlēta, vai noskaties kā to dara citas… tās ĪSTĀS sievietes un nav starpības tepat vai ārzemēs. Arī tur ārzemēs ir pietiekoši daudz lopi un cūkas… nemaz jau nav tālu jāmeklē. Atliek tik pastaigāt pa Vecrīgu.

  5. Jā, varbūt Zanei ir taisnība. Būtu interesanti uzzināt arī citu lasītāju viedokļus. Man jau liekas, ka situācija (kā bieži dzīvē tas gadās) ir divejāda: daudzas sēž, gaida un nekust, līdz attopās vientuļas, bet daudz arī to, kas gatavas ar zobiem un nagiem cīnīties par vienīgo sakarīgo puisi apkaimē, līdz ar to, kā jau minēju rakstā, nevis vīrieši cīnās par sieviešu uzmanību, bet otrādi. Protams, var runāt par niansēm un tradicionālo “kuram tad jāsper pirmais solis”, bet mani uztrauc tas, cik lielā mērā uz mūsu sievietēm tiek izdarīts spiediens par to, ka tām jābūt perfektām un gatavām uz visu, lai tikai dabūtu vīrieti. Varbūt, varbūt šī cīnīšanās vairāk raksturīga krievu meitenēm, kamēr latvietes sēž malā un lepni nogaida, attopoties pie “sasitas siles”, bet tieši tāpēc runāju par Latvijas, nevis latviešu sievietēm.

  6. p.s. Atļaušos uzskatīt, ka zināma atsauce uz šo tēmu saskatāma arī blogotāja Frenka Gulla ierakstos, ja nemaldos, 5. dienas blogā.

  7. Es nekda neesmu cīnījusies par vīrieti, man tas šķistu pazemojoši, laikam esmu nedaudz vecmodīga. Man patīk, ka vīrietis aplido mani un vismaz pagaidām ar to nav bijušas problēmas.

  8. Kādu labu laiku atpakaļ, kaut kur lasīju info /sakarā ar to, ka pasen, neatceros precīzus datus/, ka Latvijā salīdzinot ar citām Eiropas valstīm ir (uz to brīdi bija, šaubos vai ir kardinālas izmaiņas) vislielākā procentuālā atšķirība starp augstāko izglītību ieguvušām sievietēm un vīriešiem. Lūk vēl viena problēmas saknīte- juristēm, ekanomistēm, žurnālistēm utt. negribas ‘gruzķikus’ /un viņas arī neapgrozās ‘gruzķiku’ sabiedrībā/ bet mīlestība, protams, pārvar visus šķēršļus:)

  9. Kā saka mana mamma: Tu vari skriet pa kalnu un pa leju, bet tas īstais atnāks tad, kad tam būs jānotiek 🙂

  10. Mums visu mūžu ir mācīts labi izskatīties skolas biedru, kaimiņu un sabiedrības acīs. Visu laiku mūs audzināja un kaunināja – kā tas izskatīsies, ko domās par mums kaimiņi, ko domās visi citi…. Visu laiku domājot par citiem mēs aizmirstam sevi, savas sajūtas, vajadzības un tiesības izdzīvot savas emocijas un sapņus! Kad izaugām lieli, tad no pēkšņās brīvības tika ņemts un izmēģināts gandrīz viss! Cits nodzērās, cits mainīja partnerus kā apakšbikses katru dienu…. Mūsu vecāku kļūda bija tā, ka neļāva mums dzīvot pašiem savu personīgo dzīvi, bet bija jādzīvo pēc kaimiņu un aizspriedumainu tantiņu vēlmēm! Te nu ir augļi – iekompleksētas ar zemu pašvērtību sievietes, izlaidīgi vīrieši un sievietes, kuri nekad nemācēs dzīvot tā pa īstam veselīgās proporcijās!

  11. Paldies par viedokļem. Piekrītu par audzināšanas (kaunināšanas, skubināšanas/ ieteikšanas, slavēšanas) nozīmi. Reiz lasīju, ka pasaku nozīme arīdzan diezgan liela tautas apziņas veidošanā (negribu atgriezties pie diskusijām par LV multenīšu, pasaku, utt. kritizēšanas vai izsmiešanas), varbūt vajadzētu pārvērtēt bārenītes /pelnrušķītes tikumisko nozīmi un paskatīties no cita skatupunkta uz mātesmeitām vai princesēm? Tām, kurām jau no dzimšanas ir skaidrs, cik ļoti vērtīgas viņas ir? Protams, iztiekot bez pārspīlējumiem (augstprātības, stūrgalvības, utt.)

  12. Manuprāt vainīga ir ne tikai audzināšana, bet arī žurnāli un daudzi sieviešu portāli, kuri ražo un atražo stereotipus kaudzēm. Nepietiek, ka esi vīrieti dabujusi, Tev viņš vēl ir jānotur. Cik nav lasīti raksti kādai Tev ir jābūt, lai Tavs lieliskais no Tevis neaizlaistos. Tev ir jābūt lieliskai kulinārei, Tev ir jābūt apburošai (tas nekas, ka esi darbā pārgurusi, galva sāp no solīdi lietišķās frizūras un kājas drusku sapampušas pēc biroja laiviņām) Tu nevari sataisīt zirgasti un uzvilkt jau drusku izstaipīto, bet tik mīļo mājas tērpu. Nē, Tev ir jābūt apburošai, jo Tavs vīrietis arī tūdaļ pārnāks mājās, vislabāk, ja vari paspēt izmazgāt matus un uzveidot jaunu frizūru. Ārprāts, kas notiks, ja viņš Tevi ieraudzīs no rīta bez kosmētikas!!!! Piecelis drusku ātrāk, nomazgā seju un uzklāj pavisam minimāli kosmētiku, lai vīrietis no Tevis nenobīstas… Dieva dēļ, nevelc to frotē halātu! Vai tiešām Tev nav zīds un mežģīnes…
    Nemaz nerunājot, ka vari nejauši parādīties savam vīrietim ar mālu masku uz sejas.. 🙂
    Un ja Tu neesi absolūti perfekta, nebrīnies, ka Tavs vīrietis ir sameklējis sev mīļko!

  13. nu musejas ta ari izskatas – stivas un letas, ka silovas un soncikas. Visas vienadi ertas un pieejamas, turklat pasas lec pakal, jo tiesam nav pasvertibas. Tas tadel, ka katrs medijs to vien tik kladzina, kadai jaizskatas, un tad visas nekritiski seko. Ne velti legendara koko Sanele reiz teica, ka ” mazak ir vairak”. Tacu musejam, jo vairak, jo labak. Tadel ari izskatas ne pec ka un kvalificejas tikai piemineklu curataju gaumei un iespejam….sorry

  14. Varu piekrist viedokļiem. Prieks, ka tomēr ir gana daudz sieviešu, kas to apzinās un apzinās arī savu vērtību.

  15. Vai kāds ir nointervējis kaut vai angļu ”dāmas”, kas ģērbušās bezformīgos t-kreklos un nošļurkušās džinsās, cik tad viņas pašas jūtas pašpietiekamas un cik tad viņām ir augsta tā pašapziņa? Kaut kā nespēju noticēt, ka tieši latviešu sievietes ir tās ar viszemāko pašapziņu. Manuprāt nošļurkušās džinsas un bezformīgie t-krekliņi ikdienā norāda pārsvarā uz vienu – bezgaumībumu un pārlieku feminizāciju.
    Man prieks, ka lielai daļai latviešu sieviešu jau no laika gala ir ieaudzināta gaumes sajūta. Pašķirstot vecos pirmās Latvijas laika žurnālus (vecmāmiņai kādreiz tādi glabājas klētiņā – un man bij dikti liela interese un patika šķirstīt tos), tajos ir daudz runāts par ģērbšanās gaumi, par mājas iekārtošanu utt. Parunajieties ar savām vecmamiņām, kas vēl piedzīvojušas pirmskara Latviju, visas zināja, kas ir Kaucmindes skola.
    Man prieks, ka Latvijā retums var ieraudzīt sievietes nošļurkušās džinsās un bezformīgos t-kreklos!!

  16. Vai kāds ir nointervējis kaut vai angļu ”dāmas”, kas ģērbušās bezformīgos t-kreklos un nošļurkušās džinsās, cik tad viņas pašas jūtas pašpietiekamas un cik tad viņām ir augsta tā pašapziņa? Kaut kā nespēju noticēt, ka tieši latviešu sievietes ir tās ar viszemāko pašapziņu. Manuprāt nošļurkušās džinsas un bezformīgie t-krekliņi ikdienā norāda pārsvarā uz vienu – bezgaumībumu un pārlieku feminizāciju.
    Man prieks, ka lielai daļai latviešu sieviešu jau no laika gala ir ieaudzināta gaumes sajūta. Pašķirstot vecos pirmās Latvijas laika žurnālus (vecmāmiņai kādreiz tādi glabājas klētiņā – un man bij dikti liela interese un patika šķirstīt tos), tajos ir daudz runāts par ģērbšanās gaumi, par mājas iekārtošanu utt. Parunajieties ar savām vecmamiņām, kas vēl piedzīvojušas pirmskara Latviju, visas zināja, kas ir Kaucmindes skola.
    Man prieks, ka Latvijā retums var ieraudzīt sievietes nošļurkušās džinsās un bezformīgos t-kreklos!!

  17. Kaut kur lasīju, ka pat padomju laikos, kad neko nevarēja dabūt, Latvijas sievietes ģērbās gaumīgi, toties šodien, kad dabūt var visu, laikam apjūk, un gaumes līmenis krities. Man pašai ir stereotips, ka Latvijas laikos jā gan, ģērbās gaumīgi, taču šodien tā dara tikai daļa sieviešu.

  18. Latvijā sieviešu ir uz 7 procentiem vairāk nekā vīriešu. Piemēram, man nebij tā ka jāskraida džekiem pakaļ, tieši otrādi vienmēr bij pa kādiem trīs kavalieriem, kas centās iegūt manas simpātījas – hihi

  19. Man jau liekas, ka pa lielai daļai vīrieši rada sieviešu pašapziņu – īstais lieliskais ar vārdiem un uzmanības izrādīšanu, kāds svešinieks ar skatienu…
    Bet bieži sievietes pašas savu pašapziņu grauj – saucot par savu pirmo sakarīgo čali ciemā, kurš nav tas īstais, bet drošības labad tur pie sevis un mēģina izmainīt viņu pēc saviem ieskatiem. Un kādus uzmanības apliecinājumus tad no tāda var gaidīt, ja nav tas klikšķis? Tā mēģinot noturēt neīsto var arī palaist garām īsto… 😉

  20. Man ļoti patīk vārds PAŠAPZIŅA un nevajag jaukt to ar pašcieņu. Cilvēki bieži nesaprot, kas viņi patiesībā ir, kāda ir viņu misija uz zemes, mēs paņemam kaut kādu jau apstrdātu programmu, kas nosaka cik laimīgam tev jābūt, cik bagātam, skaistam, nemaz nepajautājot sev – vai tas man der???
    Un vel mīļās sievietes neesiet veči! Nedzeniet naglu sienā, neremontējiet mašīnu, nesakiet es visu varu pati, jā varat, bet vai vienmēr vajag? Lai večiem paliek viņu lietas, beigsim viņus kastrēt!

  21. Ja godīgi, es bieži vien LV eju pa ielu, skatos uz pārīšiem un domāju “Tādam sušķim un TĀDA SIEVIETE?”. Piedodiet, bet ja jau no malas tā izskatās, kas tad vēl ir sadzīvē – kāds pašapziņas trūkums…….!

Komentēt Niks Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.