Paaugstināta ķermeņa temperatūra – pats SVARĪGĀKAIS par to

Rudenī un ziemā ir lielākas iespējas saaukstēties, un tad jau nav tālu līdz brīdim, kad brīnies – istabā nav nemaz tik silts, bet Tev karsti. Pēc tam – auksti, tad sāk šķist, ka ir reizē gan auksti, gan karsti. Tad tu saproti, ka nekas cits neatliks, kā izmērīt temperatūru. Aplūkosim jautājumus, kas varētu rasties par normālu un paaugstināto temperatūru. Raksta tapšanā mūs konsultēja Āgenskalna klīnikas pediatrs homeopāts Edgars Mednis.

TEMPERATŪRAS FĀZES
Par normālu uzskatāma temperatūra no 36 līdz 37 grādiem. Temperatūru virs 37 grādiem sauc par paaugstinātu, līdz 38,5 grādiem par pirmsdrudža temperatūru, bet virs 38,5 grādiem par drudža temperatūru.

PAREIZA TEMPERATŪRAS MĒRĪŠANA
Temperatūru pareizi būtu mērīt taisnajā zarnā, vai arī mutē. Tās mērīšana padusē gan ir ērtāka, bet skaitās ne tik precīza. Tas, cik bieži jāmēra temperatūra, atkarīgs no tā, cik augsta tā ir, un kā cilvēks jūtas. Ja tā ir virs 38,5 grādiem, tad vajadzētu mērīt reizi stundā. Savukārt, ja tā ir nedaudz virs 37 grādiem, tad pietiks ar pāris reizēm dienā.

TEMPERATŪRAS PAZEMINĀŠANA
Kad tad būtu jāsāk pazemināt temperatūru? Iesākumā būtu jāsaprot, ka paaugstināta temperatūra slimības gadījumā ir NORMĀLA ķermeņa aizsargreakcija, kurai vienkārši IR jābūt. Un, ja vien tā nav kritiska, virs 40 grādiem, tā nebūtu jāpazemina. Izņēmums ir pacientiem ar febriliem krampjiem (krampji, kas radušies paaugstinātas temperatūras iespaidā) slimības vēsturē. Tādā gadījumā tai nebūtu vēlams paaugstināties virs 38 – 38,5 grādiem. Otrs izņēmums ir, ja pacients jūtas ļoti saguris jau pie zemākas temperatūras. Bet tad tā būtu jāpazemina tikai līdz komforta robežai, nevis līdz normālai. Arī novārdzinātiem cilvēkiem, bērniem un zīdaiņiem jābūt ļoti uzmanīgiem ar paaugstinātu temperatūru.
Temperatūra uzreiz jāpazemina, ja ir febrili krampji, vai arī, ja pēkšņi cilvēks jūtas ļoti saguris, kā arī tad, ja slimnieks urinē retāk vai neurinē nemaz ilgāku laiku. Šie paši gadījumi ir arī tie, kad būtu iemesls saukt ārstu mājās. Citos gadījumos pirmās 3-4 temperatūras dienas var ārstēties mājās. Ja pēc šī laika temperatūra nemazinās, tad gan būtu jāparādās ārstam.
Iesākumā temperatūru var pazemināt, ķermeni norīvējot vai noslaukot ar mitru un vēsu dvieli. Ja tā tomēr nepazeminās, tad var lietot kādu no Ibuprofēna preparātiem. Ar spirtu rīvēt ķermeni gan nav īpaši ieteicams, sevišķi jau bērniem, jo ar tīru spirtu var iegūt ādas apdegumus un bērniem caur ādu ļoti labi uzsūcas dažādas vielas. Ieteicams lietot sviedrējošas tējas.

Paaugstināta temperatūra var būt arī pie dažādām autoimūnām saslimšanām, audzējiem un citām veselības problēmām. Tad katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi. Piemēram, saules dūriena gadījumā, ķermenis būtu jāatvēsina, nevis jādod prettemperatūras zāles.

UN, JA TEMPERATŪRAS NAV?
Ja slimam cilvēkam ķermeņa temperatūra ir normāla un nepaaugstinās, tad tas nozīmē, ka organisms necīnās vai nav spējīgs cīnīties ar infekciju, un tas nav labi. Pie saaukstēšanās ir labi, ja ķermeņa temperatūra paaugstinās. Tad tas nozīmē, ka organisms ir spēcīgs un arī spējīgs cīnīties ar infekciju.

Saistītie raksti

4 komentāri
  1. Ko???!! Šausmas vien te sarakstītas.
    Ja pie saaukstēšanās temperatūra ir 38,5-39°, tad jau tā vairs nav parasta saaukstēšanās, bet gripa, paragripa vai kas tāds!
    Un arī temperatūra zem 38,5 IR jāpazemina, ja cilvēks jūtas slikti, ir galvassāpes, drebuļi.
    Neaizmirstiet arī par veciem cilvēkiem, kam noteikti nav jāsēž un jāmokās ar 38°.

    Bilde, protams, adekvāta. Tieši šādi izskatās cilvēks ar temperatūru 😀

  2. SVEIKI, VARU PASTĀSTĪT SAVU PIEREDZI, KA KOPŠ 2009 GADA ESMU AIZMIRSUSI, KAS IR TEMPERATŪRA: jUMS TAS LIKSIES NETICAMI, BET NOTIEK – MĀCĪSIMIES DZERT SILTU – NE VĒSĀKU PAR 22 GRĀDIEM UN NE KARSTĀKU PAR 38 GRĀDIEM, NO SĀKUMA TAS LIEKAS JOCĪGI, BET MŪSU ORGANISMS PATS AR LAIKU PRASA ŠĀDAS TEMPERATŪRAS,. TO VISU IEPAZINU IZLASOT OLGAS BUTAKOVAS [ MASKAVĀ PRAKTIZĒJOŠA ĀRSTE] GRĀMATU; RĪGĀ DARBOJAS ” KORAĻĻU KLUBS”

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.