Osho – pašpalīdzības grāmatu spēks

Laikmetā, kad katra sevi cienoša augstākās sabiedrības dāma bez villas Jūrmalā, Bentlija un mazā sunīša lepojas arī  ar savu psihoterapeitu, saprotam:  ir pienācis laiks, kad ar miesas veldzēšanu (SPA procedūrām, nagu, ragu un matu pieaudzēšanas) vairs nepietiks – mūsdienu samaitātā pasaule tā vien brēc arī pēc prāta sakārtošanas. Un patiešām, kura no mums var paceltu galvu teikt: „Jā, esmu pavisam normāla un man problēmu nav, ar visu tieku galā!”?
Osho un mūžīgā svētlaime
Pašapziņa un veiksmīga dzīve  jeb  citi autori
Ko par to saka profesionāļi?
Lai kā arī būtu – nekas ar karoti mutē ieliets netiks. Lai ko solītu virsraksti, burvestību nav. Un nebūs tā, ka izlasot vienu vai piecas grāmatas, dzīve kļūs lieliska un skaista.
Skaidrs ir viens – uztveres un dzīves mainīšana nenotiek vienā dienā, vēl vairāk – tas prasa ļoti daudz darīt un ieguldīt pašam.  Gluži kā ar fiziskajiem vingrinājumiem – varam tos darīt mājās pašas. Ja nezinām kā to dara, varam noalgot profesionālu treneri, taču arī tad – ja pašas tās presītes netaisīsim, nekāda rezultāta arī nebūs. Tāpat arī ar pašpalīdzību un psihoterapiju – grāmatas mēs izlasīsim, ka viss ir iespējams; psihoterapeits mums palīdzēs meklēt īsto ceļu, taču galvenās lietas būs jāizdara pašai. Un tas nebūt nav viegli.

7 komentāru
  1. Man katru dienu pie kreisās rokas “mētājās” OSHO grāmata “Brīvība-drosme būt sev pašam”, šo pašu Osho pirms kāda laika uzdāvināju kādam draugam! (Piedod,draugs,ja Tev šī grāmata nelasās :)) ) Kāpēc pavilkos? dzirdēju nostāstus,ka Osho ir baigais “zvērs” un,ka viņa grāmatas ir īsts brīnums! izlasīju pāris citātus un man likās, ka tas ir tas, ko man vajag, jo biju nolēmusi,ka kkas dzīvē jāmaina.Man to vajadzēja lai es saprastu,ka tas NAV priekš manis! Osho jau nu laikam tiešām NAV priekš manis! pirmās dienas Es šo grāmatu lasīju kur pagadās – mašīnā tramvajā, pat darbā p-dienu laikā! Bet zin? kkā nelasijās, nespēju iedzilināties un uzķert domu!Tas viss bija par daudz manam stiprajam garam!Man likās, ka ar grāmatas palīdzību mani mēģina pārvērst par dārzeni! Neizplūdīšu, jo par šo gramatu varētu pateikt daudz, bet tas ko es gribēju pateikt ar šo visu skricelējumu ir tas, ka mums NEVAJAG gudras grāmatas!!! Mums VAJAG LABUS DRAUGUS! Saprotošus, pretīmnākošus, izpalīdzīgus un smaidīgus! Jo ĪSTS draugs būs pats labākais psihoterapeits un atbalsts sevis atrašanai! jāstrādā pašam ar sevi, nevis ar grāmatām! 🙂
    Priekā!

  2. Pilnīgi piekrītu stirnai par draugiem, turklāt nesen lasīju kāda, šķiet, psihologa ieteikumu, ja nav gana daudz finanšu, lai atļautos apmeklēt spaciālistu, biežāk tikties ar draugiem, komunicēt ar cilvēkiem vispār, jo galvenais taču ir paskatīties uz visu no malas, mēģināt analizēt no dažādām pusēm.

  3. Lasot tieši OSHO brīvību man pāris eizes gribējās to grāmatu mest pa gaisu. Un tad es sāku domāt, kas tieši it tas, kas mani tik ļoti sadusmo. Un viss ir pavisam vienkārši – patiesība. Jā grāmata ir grūti lasāma, un jā, OSHO ir ļoti kategorisks. Tomēr tās lietas par kurām viņš runā ir patiesas, un grūti man to bija atzīt, galvenokārt sev pašai, jo grāmatā paustās atziņas spēcīgi grāva manus uzskatus, principus pēc kuriem tiku audzināta un sabiedrībā plaši vladošās “patiesības”. Tas gan nenozīmē, ka visu tur rakstīto es tā arī pieņēmu un tagad roku uz sirds leikot teikšu, ka savu dzīvi dzīvošu vadoties pēc tur rakstītā, bet neloiegt gan nevaru, ka šīs grāmatas izlasīšana mani ir bagātinājusi. Jo izlasīt var 1000 patiesībs un nevienu no tām nepieņemt par savējo, bet izmantot tās visas, lai veidotu savu neatkārtojamo skatu uz dzīvi.
    Nu un par draugiem runājot, nedomāju, ka ir godīgi izmantot sev tuvus cilvēkus lai lāpītu sevi. Es nenoliedzu draugu nepieciešamību un izrunāšanas vērtību, bet tomēr uzskatu, ka cilvēkam pirmkārti ir jāstrādā pašam ar sevi unsevi jāspēj sakārtot. Un nav svarīgi vai tas tiek darīts lasot pašpalīdzības grāmatas, pasakas, krāsojot mantras, zīmējot smiltīs vai vēršoties pie speciālista. Draugu atbalsts ir svarīgs, bet jāatceras arī tas, ka draugi pirmkārt ir cilvēki un arī viņiem ir savi ups un ai. Un ir ļoti grūti draudzēties ar kādu, kas nemitīgi gaužas un nespēj sakārtot savu dzīvi. Sanāk tā pat kā ar atkarīgajiem, cilvēkam pašam ir jādara viss lai cīnītos ar savu problēmu un ir labi, ja līdzās ir labi draugi, kas viņu atbalsta.

  4. ošo parāda ieskatu kā mainīties pa visam un veikt iekšējo transformāciju nevis kā mainīt sīkas problēmiņas. par to apmierināšanu tu esi pavisam nepareizi sapratusi tas viss nav jāuztver burtiski un pamēģiini pameditēt un tad pasaki kvēlreiz ko tu domā par osho grāmatām!

  5. Pavisam nesen arī manās rokās nonāca OSHO grāmata – TUVĪBA. Patiesībā uz OSHO skatījos ļoti skeptiski, jo biju dzirdējusi dažādas atsauksme – gan pozitīvas, gan dziļi negatīvas un tas manī neviesa nekādu uzticību…
    Izlasīju grāmatu un sapratu, ka nu man ir viela pārdomām. Palika neatbildēti jautājumi, bet tagad man ir iespēja uz tiem meklēt atbildes. Tas ir kaut kas jauns manā dzīvē un es nevaru teikt, ka tas ir mainījis manu dzīvi… bet impulsus tas man ir devis. Radās arī interese palasīt vēl kaut ko…
    Protams, piekrītu, ka grāmata pati par sevi neko nedos – nekas manā dzīvē nemainīsies, ja es to negribēšu un pati neko tajā nemainīšu.

Komentēt spiiganinja Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.